Man vienmēr ir bijusi sajūta, ka brīdī, kad runa ir par nodarbošanos, sevi vajag ielikt kastītē. Nu, piemēram, ārsta kastītē vai žurnālista kastītē, vai kastītē, kur mans dzīves mērķis un nodarbošanās ir būt par digitālā mārketinga ekspertu, jo tie tīri labi pelna. Jādara kaut kas viens, jo tā rīkojas pieauguši cilvēki. Problēmas sākās, kad sapratu: es nezinu, kura ir mana īstā joma. Pārdzīvoju, jo domāju, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Taču tad uzzināju, ka ir tādi multipotentialites jeb cilvēki ar dažādām interesēm.
Kas ir multipotenciālie cilvēki?
Es gribēju uzzināt vairāk par šo īpatnējo cilvēku – multipotentialite (angļu val.). Starp citu, cik zināms, latviešu valodā šis termins aizvien nav iztulkots, tāpēc neļaunojieties par manu adaptēto versiju. Valodnieks man ieteica mēģināt šo jēdzienu izskaidrot ar vairākiem vārdiem. Tā nonācu līdz šim: multipotentialite ir cilvēks, kuram ir intereses, aizraušanās un vēlme darboties vairākās, nereti savstarpēji nesaistītās jomās. Vēl īsāk: cilvēks ar potenciālu un radošo interesi dažādās jomās. Lai saprastu labāk, es pētīju Emīlijas mājaslapu un klausījos viņas grāmatu "How to Be Everything" audioformātā. Emīlija pati ir tā sauktais multipotenciālais cilvēks. Viņa ir bijusi mūziķe, režisore, savukārt ar laiku, izprotot pati savu patieso dabu, pievērsusies rakstniecībai, kļuvusi par kouču un izveidojusi kustību "Puttylike" citiem multipotenciāļiem.
Kā zināt, ka esi multipotenciāls cilvēks? Ir dažādas pazīmes. Piemēram, tu alksti pēc daudzveidības. Taču atrast tādu darbu, kas dotu gan stabilitāti, gan daudzveidību, ir sarežģīti. Mēdz būt problēmas koncentrēties uz vienu lietu un būt produktīvam, jo visu laiku gribas izzināt jaunas jomas un darboties dažādos projektos. Visbeidzot – problēmas ar mentālo veselību un pašapziņu. Ir grūti atbildēt uz jautājumu "Nu, ar ko tad tu nodarbojies?", jo cilvēki gaida kādu konkrētu atbildi, vēlams, vienā vārdā, bet tev tā vietā jāsaka: "Es rakstu publikācijas žurnāliem, strādāju ar reklāmas tekstiem, tulkoju, spēlēju mūziku, veidoju TV reportāžas un raidījumus, mācos rakstīt prozu un ik pa laikam uzcepu pa scenārijam, taču brīvajā laikā man ļoti, ļoti iepatikusies improvizācija." Tas pēdējais teikums varētu būt un arī nebūt par mani. Bet, jā, tas ir par mani.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
