Skaistumkopšanas industrija ir palielinājusi plaisu starp skaisto un neglīto. Botokss, pildvielas un plastiskā ķirurģija kļuvusi par gluži vai nepieciešamību, lai atbilstu mūsdienu skaistumkopšanas standartiem un ideāliem. Tagad skaistumu vairs neietekmē dabas dotais, dzīvesveids un citi faktori, bet gan cena.
Skaistums un naudas daudzums vienmēr ir bijuši sabiedrotie. Jebkurā vēstures posmā skaistums ir simbolizējis valdošo šķiru. Piemēram, renesanses laikā augstu sociālo statusu pierādīja bāla āda, savukārt saulē iedegusī nozīmēja zemāku, lauku darbus strādājošo klasi. Mūsdienās situācija nav mainījusies, bet simboli gan – iesauļota sejas krāsa tagad norāda uz priviliģētu stāvokli, pietiekami daudz brīvā laika, lai to pavadītu siltos, eksotiskos galamērķos. Tas liecina arī par pieejamajiem finansiālajiem līdzekļiem, kas nepieciešami, lai tur nokļūtu.
Lai gan "dabiskums" tiek slavēts kā skaistums, izskats vienmēr ir bijis tas, kas priviliģētos atdala no "kalpu tautas", atspoguļo sociālo vērtību un hierarhija. Kamēr dažiem ir pieejams viss, ko nauda un zinātne var sniegt, citi ir spiesti saskarties ar "neglītuma" aizspriedumiem.
Skaistuma standarti ir augsti.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
