Dzīves trausluma, auglības un pretošanās simbols – ola modē un mākslā

Olas vieta tēlotājmākslā ir būtiska. Jau kopš 13. gadsimta pirms mūsu ēras tās izmantoja kā krāsu pigmenta saistvielu, kas ļāva radīt ātri žūstošu un ilgi noturīgu krāsu. Pērn zinātnieki no Vācijas Karlsrūes Tehnoloģiju institūta atklājuši, ka laikā, kad Eiropas mākslinieki 15. gadsimtā par pigmenta saistvielu sāka izmantot eļļu, renesanses meistari Sandro Botičelli un Leonardo Da Vinči vēl aizvien uzticīgi izmantoja olu kvalitātes. Dzeltenums krāsu pasargāja no nevēlamām izmaiņām, ko veicina vides mitrums, kā sava veida antioksidants, pasargāja krāsu no plaisāšanas un dzeltēšanas.

Ja vecmeistariem tie bija praktiski apsvērumi, tad mūsdienās olām ir daudzveidīgas un simboliskas nozīmes.

Neopopa sirreālisma māksliniekam no Lielbritānijas Filipam Kolbertam olas nozīmē jautrību, un viņš ar tām rotaļājas naivisma manierē kā mazs bērns. Pateicoties košajām un kontrastējošām krāsām, viņš atveido ceptas olas uz apdrukām, gan uz uzvalkiem, gan snīkeriem, kuri radīti sadarbībā ar sporta preču gigantu "Adidas".

Olas var noderēt arī provocēšanai. Sāras Lūkasas darbs "Pašportrets ar ceptām olām" (1996.) ir tam izteiksmīgs piemērs. Māksliniece skatās ar konfrontējošu skatienu, un viņas krūtis klāj divas ceptas olas. Šis pārtikas produkts izmantots, lai komentētu sabiedrības centienus sievieti un viņas ķermeni objektificēt, tātad, pazemot.

Pāris desmitgades pēc šī pašportreta tapšanas, Sāra Lūkasa prezentēja arī citus "olainus" mākslas darbus un projektus. Viens no tiem bija ceļojoša performanse "1000 olas: sievietēm", kuras izrādīšanas laikā viņas draudzenes un kolēģes uz baltajām mākslas galerijas sienām meta 1000 olas. Šo darbību varēja interpretēt kā pagānisku auglības rituālu, sievišķības idejas, sieviešu solidaritāti, kā arī sacelšanās un pretošanās aktu (klasiskais žests – otra apmētāšana ar olām).

Olas noderējušas fonam arī Čārlza Atlasa 1986. gada filmā "Hail the New Puritan". Šis ir izdomāts dokumentāls stāsts par skotu dejotāju un horeogrāfu Maiklu Klārku, kurā uzplaukuši monumentāli ziedi – ceptas olas.

Sirreālisma māksliniekam Salvadoram Dalī patika ideja par olas duālo dabu, tās kontrastu starp cieto čaumalu un mīksto iekšpusi. Arī ovālā forma – nestabili, bet līdzsvarota ola – ir redzama uz viņa Katalonijas mājas jumta, vai atjaunošanās, nākotnes simbols integrēts bronzas skulptūrā "Bronzas Venēra".

Dalī gleznā "Olas uz šķīvja bez šķīvja"(1932.) ir attēlots šķīvis ar ceptu olu un ola, kas iekārta aukliņā. Šo gleznu interpretē kā mākslinieka atmiņas vēl esot mātes dzemdē un tāpēc darbs tiek uztverts kā mīlestības, siltuma, drošības un cerības simbols.

Unikālā islandiešu mūziķe Bjorka singla "Venus as a Boy" (1993.) videoklipā atrodas virtuvē, kur samīļo un vāra olas. Te olu idejai iedvesmojusi izpildītājas iecienītākā grāmata, Džordža Batailles romāns "Story of the Eye"(1928.), kas apraksta pusaudžu pāra seksuālajās perversijas. Grāmatas vienā no lappusēm galvenā varone Simone izmanto vārītas olas seksuālai stimulācijai.

Olu čaumalu un to iekšējās membrānas trauslums var norādīt arī uz citu simboliku. 1990. gadu sākumā rotu dizainere Helēna Sandstrema radīja kaklarotu, ko nosauca par "Olu čaumalu", un no tām rota arī bija izgatavota. Zviedru māksliniece centās mudināt rotas nēsātāju padomāt par lietu vērtību. Kā nekā, īpaši trauslās rotas valkāšana nozīmēja tās tūlītēju iznīcināšanu, atgādinot par dzīves trauslumu un nepastāvību.

Toties mode mīl ceptas olas. Turku zīmols "Tanju Babacan" 2013. gada rudens/ziemas kolekcijā demonstrēja olu plejādi apdrukās un aplikācijās uz kleitām, blūzēm, mēteļiem un aksesuāriem.

Valkājamāka olu interpretācija bijusi arī zīmola "Anya Hindmarch" 2016. gada rudens/ziemas kolekcijā, kur olas atgādināja ziedu rakstus uz kažokādas mēteļiem.

Tuvāk mūsdienām dizainera Džonatana Anderson radītais kulta produkts 2022. gada pavasara/vasaras kolekcijā zīmolam "Loewe" bija sandales ar sirreālistiskiem elementiem. To papēdis rada iespaidu, it kā būtu caurdūris un saplēsis olu.

Jaunākās paaudzes zīmola "Puppets and Puppets" dizaineru duets olas modē ir izmantojis vairākkārt. 2020. gada pavasarim/vasarai iedvesmojās no smalkajām faberžē olām, bet 2023. gada rudenim/ziemai ceptu olu aplikācijas rotāja apavus, somas un krūšturus.

Brokastis, pusdienas vai vakariņas – māksla un mode atgādina, ka olas ir skaists produkts, kas ir lietojams gan pirms, gan pēc Lieldienām, un ne tikai ēšanai.