Nacionālais higiēnas jautājums: kāpēc japāņu sievietes smaržo pēc svaiguma?

Japānā smaržām tiek izvirzītas augstas prasības. Šajā valstī nav atļauts lietot spilgtas, smagnējas un ļoti izteiksmīgas smaržas, kas lielā mērā saistīts ar augsto iedzīvotāju blīvumu.

"Japāna, iespējams, ir vienīgā kultūra pasaulē, kur nesmaržot nozīmē labi smaržot," izdevumā GW skaidro Kens Masuno, uzņēmuma "Tokyoesque" tirgus izpētes analīzes menedžeris. Viņš norāda, ka, lai gan Eiropā parfimērija kļuva populāra 16. gadsimtā, galvenokārt kā līdzeklis nepatīkamu ķermeņa smakas maskēšanai, japāņi smaku novēršanai paļāvās uz ikdienas mazgāšanos un rūpīgu higiēnu.

"Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc smaržu tirgus Japānā neattīstījās, ir lielpilsētu iedzīvotāju dzīvesveids," viņš sacīja, piebilstot, ka pilsētu rajonos cilvēkiem bieži nākas paciest pārpildītus vilcienus, ikdienā dodoties uz darbu.

"Tā kā japāņu dabā vienmēr ir rūpes par citu cilvēku komfortu, cilvēki izvēlējās nelietot smaržas, lai netraucētu apkārtējiem pasažieriem."

Japāņi pastāvīgi ir spiesti pārkāpt personīgās telpas robežas – sabiedriskajā transportā, uz ielām, liftos, veikalos un citās publiskās vietās. Pārpildītās vidēs dažādu smaržu sajaukums var kļūt nomācošs.

Tajā pašā laikā Uzlecošās saules zemes iedzīvotāji izceļas ar īpaši jutīgu ožas izjūtu, kas ievērojami atšķiras no eiropiešu.

Tāpēc japāņu moto ir – nekādu smaržu! Viņiem pat ir termins "harassment by smell" jeb "smaržu uzmākšanās". Pat ja aromāts ir patīkams, ja tas ir pārāk izteikts, tas tiek uztverts kā nepieklājība. Arī smaržu lietošanā ir jārespektē otra cilvēka personīgā telpa.

Lai neaizskartu citu cilvēku un viņa ožu, japānietes izmanto dažādas, bieži vien inovatīvas metodes, lai apslāpētu vai neitralizētu dabisko aromātu. Taču tās nenomāc ar spēcīgām smaržām, tualetes ūdeņiem, dezodorantiem un citiem parfimērijas produktiem, pie kuriem pieraduši eiropieši.

Tā vietā viņas izvēlas smalkas, vieglas smaržas un rūpējas par svaigumu, rūpīgi mazgājot apakšveļu un nekad nevalkājot iepriekšējās dienas drēbes atkārtoti.

Japānā higiēna ir gandrīz kā kults – šeit ne tikai sievietes, bet arī vīrieši ļoti rūpīgi mazgājas, pievēršot uzmanību katram ķermeņa milimetram. Reizi nedēļā viņi dodas uz pirti, ko Japānā sauc par sento.

Turklāt sievietes apvieno dušu un vannu vienā mazgāšanās rituālā. Vispirms viņas rūpīgi nomazgājas dušā, izmantojot dažādas ziepes, želejas un šampūnus. Tikai pēc tam viņas gremdējas vannā, kurā izšķīdināti sāļi un eļļas. Pēc vannas viņas atgriežas dušā, lai noskalotu ķermeni ar tīru ūdeni.

Japāņu vīrieši un sievietes tīra zobus un skalo muti pēc katras ēdienreizes. Ja viņi pusdieno kafejnīcā vai restorānā, pēc ēšanas noteikti dodas uz tualeti, lai iztīrītu zobus ar vienmēr līdzi nēsāto zobu birsti. Šo uzcītīgo zobu tīrīšanas metodi japāņi dēvē par hamigaki, un bērniem tā tiek mācīta jau no mazotnes. Lai nesavainotu smaganas un mutes gļotādu no tik biežas tīrīšanas, japāņi izmanto mīkstākas zobu birstītes nekā Eiropā. Kā izgudrotājiem pienākas, iecienītas ir arī zobu salvetes reizēs, kad nav iespēja zobus iztīrīt ar birstīti.

Taču tas vēl nav viss. Kamēr lielākā daļa cilvēku pieraduši mazgāt rokas, atgriežoties mājās, japāņiem ar to nepietiek – viņi ne tikai rūpīgi nomazgā rokas, bet arī izskalo muti ar īpašu mutes skalojamo līdzekli.

Lai elpa vienmēr būtu svaiga, japānietes ik dienu lieto mutes dobuma aromatizētājus, kas palīdz novērst sliktu elpu.

Japānā populārākie antiperspirantu dezodoranti ir izgatavoti, izmantojot sterilizācijas tehnoloģiju, kas novērš nepatīkamu aromātu pat intensīvas svīšanas gadījumā. Japānietes šādus dezodorantus lieto ne tikai padusēm, bet arī kājām.

Viens no izcilākajiem japāņu zinātnieku izgudrojumiem ir smaržas tabletēs. Tās darbojas kā aromatizētāji, bet iedarbojas no organisma iekšienes – caur ādas porām izdalās patīkama, taču neuzkrītoša aromātisko eļļu smarža. Japāņu sievietes šīs tabletes aktīvi lieto, un tiek uzskatīts, ka to lietošana ir droša.

Uz izgudrojumiem kārie japāņi ir radījuši koncentrētus matu aerosolus, kas darbojas kā neuzkrītošas smaržas. Vienkārši pārvietojoties, pat no japānietes matiem izgaro patīkams un svaigs aromāts.

Japāņi apgalvo, ka viņu patīkamā ķermeņa aromāta galvenais noslēpums slēpjas viņu uzturā. Viņi ēd daudz mazāk gaļas nekā eiropieši, un ir zināms, ka tieši bojājošās olbaltumvielas piešķir sviedriem nepatīkamu smaržu.

Japāņi parasti necep ēdienu, daudzos ēdienos tiek izmantota tvaicēšana, kas nozīmē, ka viņu ēdienkartē ir ļoti maz rafinēto tauku. Uzlecošās saules zemē iedzīvotāji ļoti maz lieto piena produktus (jo lielākā daļa nepanes laktozi). Japāņu, īpaši sieviešu, galvenais uzturs ir zivis, rīsi, soja, svaigi dārzeņi, augļi un jūras aļģes.