Foto: Afonso Lima
Droši vien daudzi ir dzirdējuši par implantu izmantošanu plastikas ķirurģijā. Tas ir visnotaļ populārs dažādu ķermeņa daļu izskata korekcijas veids. Profesionālu konsultāciju par iespējām, kas saistītas ar implantu izmantošanu mūsdienu estētiskajā medicīnā, lūdzām plastikas ķirurgam medicīnas doktoram Eduardam Jurševičam.
Izvēlēšos krūtis, kādas vien gribēšu

Dāmu aprindās vispopulārākā ir mammoplastika – implantu pielietojums piena dziedzeru korekcijai. Šai metodei ir divi galvenie virzieni: 1) krūšu apjoma palielināšana; 2) rekonstrukcija, tas ir, piena dziedzeru atjaunošana pēc to likvidēšanas onkoloģisku iemeslu dēļ.

Ir vairāki veidi, kā piena dziedzera implantus ievada ķermeņa audos:

  • pa krūtsgalu aptverošās areolas kontūru;
  • krokā zem piena dziedzera;
  • paduses iedobē;
  • vēl implantu iespējams ievadīt arī caur nabu, taču tā ir ļoti sarežģīta procedūra; šai gadījumā implantu piepilda tikai organisma iekšienē.
  • Krūšu implantu var ievadīt divējādi: 1) zem lielā krūts muskuļa; 2) zem piena dziedzera audiem. Ķirurgam un pacientam kopīgi jāizvēlas konkrētam gadījumam piemērotāko variantu.

    Ja implantu ievada zem muskuļa, tas nav sataustāms un ar laiku tikpat kā nenoslīd uz leju, kā tas notiek ar dabiskajām krūtīm, kad līdz ar vecumu muskuļi zaudē tvirtumu. Taču šai gadījumā jārēķinās ar atsevišķiem ķermeņa kustību ierobežojumiem, tostarp jāizvairās no nodarbošanās ar vairākiem sporta veidiem: tenisu, peldēšanu, basketbolu. Šā iemesla dēļ profesionālām sportistēm implantu zem krūts muskuļa neievada.

    Savukārt, ja implants ir ievadīts zem piena dziedzera audiem, ar laiku tas var noslīdēt. Tad nepieciešams veikt korekciju. Ja paša ķermeņa audu krūts rajonā nav pietiekamā daudzumā, atsevišķos stāvokļos to var sataustīt. Taču nekādu ierobežojumu šai gadījumā nav.

    Svarīgi atcerēties, ka implanti nekādā gadījumā neierobežo piena dziedzeru funkcijas!

    Runājot par griezuma lokalizāciju, jāatceras vairākas lietas. Ja implantu ievada pa areolas kontūru, rēta ir visnemanāmākā. Taču šai gadījumā nākas pārgriezt piena dziedzera audus. Tāpēc šādu variantu iesaka sievietēm, kuras jau ir dzemdējušas un grūtniecības vairs neplāno. Reti, taču var gadīties, ka zūd jutība krūšu apvidū, jo līdz ar audiem tiek pārgriezti arī smalkie nervu galiņi, kas ne vienmēr pilnībā atjaunojas. Ja griezumu izdara zem krūts, piena dziedzeris netiek skarts un nekādi jutības ierobežojumi nerodas. Tiesa, rēta ir pamanāmāka – gluži tāpat kā gadījumos, kad griezumu izdara padusē.

    Ir dažādas formas implanti: apaļi vai pilienveida. Te jāskatās, kuri vairāk atbilst krūts dabiskajai formai.

    Piemērotākā implanta un tā ievadīšanas tehnoloģijas izvēlē, pēc kuras iegūst vēlamo krūts formu, ir daudz dažādu nianšu.

    Agrāk implanta apvalku piepildīja ar šķidru silikona gēlu. Ja tas plīsa, gēls satecēja organisma audos, kas radīja lielus sarežģījumus. Tāpēc daudzas sievietes pret mammoplastiku sāka izturēties ar aizdomām. Taču mūsdienās ar dažādas stingrības pakāpes kohezīviem gēliem šī problēma ir atrisināta. Ja implanta kapsula tomēr tiek bojāta, tad viela, ar ko tā piepildīta, neiztek. Atsevišķos gadījumos implantu pilda ar sāls šķīdumu – tas atbilst šķidrumam, kas veido lielāko daļu cilvēka organisma. Agrāk kapsulas virskārta bija gluda, bet mūsdienās tā biežāk ir tekstūrveida (raupja). Ap svešķermeni organismā vienmēr veidojas paša organisma audu apvalks. Taču labāk, ja tas ir pēc iespējas plānāks. Ir pierādīts, ka, izmantojot implantus ar raupju virsmu, organisma audi retāk veido ap to apvalku. Implanta kapsulu izgatavo no silikona atvasinājumiem. Tie organismā neizšķīst.

    Mūsdienās implantu materiāliem dod mūža garantiju. Tiesa, estētisko izskatu gan nevar garantēt mūža garumā. Galu galā, var mainīties cilvēka svars un attiecīgi arī figūras parametri. Ja izskats klienti neapmierina, implantu iespējams nomainīt, to koriģējot. Ja nekādu pretenziju nav, implants ķermenī var palikt visu mūžu.

    Pirms izlemt, vai implants konkrētajai pacientei ir piemērots, veic individuālu izmeklēšanu, kas neatšķiras no izmeklējumiem, ko pacientam izdara pirms jebkuras plānveida operācijas un piena dziedzeru pārbaudēm.

    Ja sieviete vēlas ievietot implantu pēc dzemdībām, jānogaida vismaz gads. Ja viņa tomēr uzstāj, ka vēlas šo operāciju veikt ātrāk, jāizdara specializēta hormonālā izmeklēšana, kas nosaka piena dziedzeru aktivitāti (laktāciju). Ja implants jau ir ievietots un sieviete pēc kāda laika plāno laist pasaulē bērnu, situācijās, kad nav novērojamas nekādas patoloģijas, problēmas ar laktāciju, barošanu, zīdaiņa un mātes veselību nav novērotas. Mūsdienu estētiskajā medicīnā tā ir norma.

    Krūšu korekcijas operācija ilgst vienu līdz divas stundas. Otrajā vai trešajā dienā paciente jau var atgriezties mājās. Diegus izņem astotajā, devītajā dienā pēc operācijas. Pēcoperācijas rehabilitācijas periodā divas līdz trīs nedēļas pastāvīgi jāvalkā krūšturis. Ja implants ievadīts zem muskuļa, aktīvi ar sportu nedrīkst nodarboties pusotru līdz divus mēnešus. Ja tas ievadīts zem piena dziedzera, šādi ierobežojumi ilgst mēnesi. Reizēm iesaka masāžas. Taču kopumā nekādas īpašas procedūras pēc šādām operācijām nav nepieciešamas. Pacientes stāvokļa kontroli veic pēc viena, trim, sešiem un divpadsmit mēnešiem pēc operācijas. Parasti pēc kvalitatīvi veiktas mammoplastikas nerodas sajūta, ka ķermenī parādījies kaut kas mākslīgs. Protams, sākotnēji pēcoperācijas periodā var rasties līdz šim nebijušas sajūtas. Dažas sievietes stāsta, ka tās ir līdzīgas sajūtām, kādas mātes jūt bērna barošanas laikā, kad krūtis ir piepildītas ar pienu.

    Ja paciente vēršas pie plastikas ķirurga, lai atjaunotu likvidēto piena dziedzeri, operācijas tehnoloģija ir mazliet citāda. Sākumā ievada ekspanderi (pagaidu implantu). To pakāpeniski piepilda ar šķidrumu un izpleš ķermeņa audus. Tikai pēc tam ievieto pastāvīgo implantu. Atsevišķi atjauno krūšu galus – no paša audiem vai ar implantiem. rehabilitācijas periods šai gadījumā ir ilgstošāks.

    Implanti katrai gaumei

    Nereti pacienti vēršas pie plastikas ķirurga, jo vēlas veikt zoda korekciju. Arī šai gadījumā var izmantot implantus. Parasti tā ir kombinēta operācija, kuras laikā likvidē liekos taukaudus. Implantu uzstāda uz apakšžokļa kaula. Pēc šādas iejaukšanās mainās sejas kontūra profilā. Ar šīs operācijas palīdzību ir sasniedzams labs estētiskais efekts.

    Mūsdienās ir daudz dažādu cieto sejas implantu. Piemēram, vaigu kaulu, vaigu, deguna. Tos izmanto, lai mainītu sejas kontūru, taču galvenokārt – lai likvidētu traumu dēļ radušos defektus.

    Ir iespējams ievietot arī sēžas implantus. Pie mums gan šādas operācijas ir retums, taču klientiem mēdz būt arī tādas vēlmes. Šie implanti ir līdzīgi krūšu implantiem. Tos ievieto starp sēžas muskuļiem. Pēc šādām operācijām nedrīkst sēžas muskulī izdarīt injekcijas, jo implantu var pārdurt. Divu nedēļu ilgajā rehabilitācijas periodā nedrīkst sēdēt, tikai staigāt vai gulēt.

    Ir pieejami arī apakšstilbu implanti. Tos var ievietot zem fascijas vai starpmuskuļu rajonā.

    Protams, tradicionāli pie plastikas ķirurgiem vēršas dāmas. Taču mūsdienās ir modē būt skaistiem visiem, tādēļ arī stiprā dzimuma pārstāvji izmanto estētiskās medicīnas pakalpojumus. Turklāt ir kāda specifiska, ļoti nopietna intīma problēma, kas skar vīriešus, proti, dzimumlocekļa funkciju atjaunošana. Falloplastika ir saistīta gan ar estētisko medicīnu, gan ar uroloģiju. Mūsdienās šādas operācijas veic ļoti kvalitatīvi un garantē teju vai simtprocentīgu rezultātu! Jāteic, ka medicīnas praksē šādi gadījumi, kad garantē kāda orgāna funkciju pilnīgu atjaunošanu, ir ļoti reti.

    Ne tikai ķirurģiskas problēmas...

    Plastikas ķirurģijas ārsti uzsver, ka psiholoģiski katrs cilvēks šādas sava izskata pārvēršanas operācijas uztver citādi. Doktora E. Jurševiča praksē uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāmi gadījumi, kad cilvēks pēc operācijas sevi nav pazinis. Piemēram, ģimene un tuvinieki iznākumu uztver pozitīvi. Vīrs ir gatavs nēsāt uz rokām gan sievu, gan ķirurgu. Bet paciente paziņo: "Tā neesmu es." Par laimi, šīs situācijas veiksmīgam atrisinājumam bija nepieciešama vien psihoanalītiķa palīdzība. Nu šī dāma ar savu ārieni ir apmierināta.

    Patlaban ir pieejama visnotaļ plaša informācija par plastikas ķirurģijas iespējām. Potenciālie klienti zina, ko viņi vēlas. Pārpratumi rodas ļoti reti. Jo vairāk tad, ja cilvēki vēršas pie pazīstamiem speciālistiem pārbaudītās medicīnas iestādēs.

    Bez tam plastikas ķirurģija ir arī visnotaļ jūtams kapitālieguldījums. Mammoplastikas operācija maksā aptuveni divus līdz piecus tūkstošus eiro. Zoda korekcija ar implantu – līdz 1,5 tūkstošiem eiro. Falloplastika izmaksās 2,5 līdz trīs tūkstošus eiro. Tāpēc, pieņemot lēmumu, cilvēks visu labi pārdomā. Galu galā, viņš iegulda naudu sevī un, iespējams, uz mūžu.

    Nobeigumā daži praktiski ieteikumi. Ja esat nolēmusi vērsties pie plastikas ķirurga, jo vēlaties palielināt krūtis, uzdodiet viņam šādus jautājumus (līdzīgu informāciju varētu iegūt arī citos gadījumos):

  • cik gadu ķirurgs jau veic krūšu palielināšanas operācijas;
  • cik šādu operāciju viņš veic gadā;
  • kādus riskus un sarežģījumus var radīt šāda ķirurģiska iejaukšanās;
  • kāda implanta formu, izmēru un virskārtu, griezuma vietu un ievadīšanas veidu var ieteikt jūsu gadījumā;
  • vai ar laiku mainīsies piena dziedzera izskats;
  • uzdodiet speciālistam jautājumus, kas saistīti ar barošanu ar krūti un operāciju. Kopīgi plānojiet, kad vislabāk ieteicams izdarīt operāciju;
  • palūdziet, lai speciālists no savas prakses parāda piena dziedzeru fotogrāfijas pirms un pēc operācijas;
  • noteikti noskaidrojiet, vai ir iespējams apmaksāt operāciju kredītā – iespējams, tas palīdzēs jums pieņemt lēmumu.
  • Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!