Smaganu iekaisums jeb 10 smaganu veselības baušļi  (3)

1. Smaganu iekaisums, jeb gingivīts sākotnēji pacientam nav pamanāms
"Ja caurs zobs sāp, un agrāk vai vēlāk pacients apmeklē zobārstu, tad smaganu iekaisums parasti sāpes nerada un dažkārt gadiem ilgi tas netiek pamanīts, līdz attīstās nopietns saistaudu sabrukums un kaulaudu noārdīšanās," brīdina speciāliste. Līdz ar to pacients dažkārt ir pārsteigts, kad vizītē pie zobārsta atklājas, ka iekaisuma procesa izplatīšanās rezultātā zaudējis jau ievērojamu daļu zobu balstaudu.

2.  Smaganu iekaisuma pirmā pazīme ir smaganu asiņošana
Smaganu slimības progresē ilgus gadus un bieži vien norit bez īpašām sūdzībām, taču asiņojošas smaganas ir pirmais iekaisuma signāls. Jāievēro, ka smaganu asiņošana nav norma! Smaganām nav jāasiņo, nedz tīrot zobus, nedz ēdot. Tomēr gingivīts jeb smaganu iekaisums parasti ir pilnīgi izārstējams, ja vien ārstēšana uzsākta laikus.

3. Smaganu slimības ierosina mutes dobuma mikrobi
Šobrīd ir zināmi aptuveni 300 dažādu baktēriju veidi, kas sastopami mutes dobumā. Ja mikrobi mutē savairojas, attīstās iekaisums. īpašu mikrobu klātbūtne, kurus sauc par periodonta patogēniem, visvairāk ietekmē iekaisuma izplatību dziļāk audos, skaidro 1.Grīnvalde. Šie mikrobi vairojas anaerobā vidē, kur nav skābekļa - mikrobu slāņa dziļumā zem smaganu malas. Rezultātā smaganu piestiprinājums pie zoba noslīd aizvien zemāk un sāk veidoties smaganu kabata, kurā attīstās pastāvīgs iekaisums.

4. Periodontīts ir neatgriezenisks process
Periodontīts ir zoba balstaudu iekaisums, kas saistās ar saistaudu un kaulaudu noārdīsanos. Šis nav atgriezenisks process, jo pilnībā atjaunot zudušo nav iespējams. Tomēr ārstējot var sekmīgi likvidēt smaganu iekaisumu un atveseļot zoba balstaudus, novēršot tālāku periodontīta attīstību un balstošā kaula zudumu.
"Lai to izdarītu, pacientam pēc periodontīta aktīvās ārstēšanas posma visu atlikušo mūžu būs rūpīgi un pareizi jātīra zobi, nepieļaujot mikrobu aplikuma uzkrāšanos. Tāpat regulāri jāieplāno vizītes pie periodontologa vai zobārsta, lai nepieļautu periodontīta atkārtošanos un saasināšanos."

5. Periodontīts skar arī jaunus cilvēkus
"Valda uzskats, ka ar periodontītu sirgst tikai vecāki cilvēki, taču patiesībā tas sastopams ari jauniem cilvēkiem, dažkārt pat pusaudžiem," stāsta I.Grīnvalde.
Progresējot saistaudu un kaula zudumam, parādās arī zobu kustīgums - tie pārvietojas, kļūt šķietami garāki, starp zobiem veidojas spraugas. Iekaisuma process norit ar periodiskiem saasinājumiem. Izdala divas periodontīta formas: hronisko, kas attīstās samērā lēni, un agresīvo periodontītu, kas progresē strauji un ātri var novest pie zobu zaudējuma.

6. Smaganu problēmas iespējams laikus diagnosticēt
Lai pārliecinātos par smaganu veselību un laikus konstatētu problēmas, ārsts vai higiēnists ar speciālu periodonta zondi nosaka smaganu rievas jeb patoloģiskās smaganu kabatas dziļumu, vienlaikus konstatējot ari smaganu asiņošanu vai strutu izdalīšanos zondējot. Tiek veikti ari diagnostiskie rentgena uzņēmumi, lai novērtētu kaula līmeni.
"Ja zondējot smaganas asiņo un kabatu dziļums pārsniedz normu, laikus jāuzsāk ārstēšana. Diemžēl reizēm pat gados jauniem pacientiem problēma ir tik ielaista, ka jāsāk izvērtēt, cik no pacienta zobiem vispār varēs saglābt..." ar nožēlu teic mediķe.

7. Smaganu operācija nenodrošina slimības izzušanu
Samērā bieži pacientiem nepieciešama periodontīta ķirurģiska ārstēšana, kas palīdz likvidēt iekaisumu, atvieglo zobu tīrīšanas iespēju grūti pieejamās vietās un stimulē balstaudu reģenerāciju, tādējādi uzlabojot cietušo zobu nākotnes prognozes. Tomēr operācija diemžēl nespēj nodrošināt zudušā kaula un saistaudu atjaunošanos pilnībā.

8. Vairākums cilvēku zobus tīra regulāri, bet nepareizi
Pareiza zobu tīrīšana, kas kļuvusi par paradumu, var laikus novērst smaganu iekaisuma attīstību. Bieži vien tomēr pietrūkst laika un motivācijas. "Tipiska kļūda ir cilvēku vēlēšanās pēc iespējas labāk notīrīt zobu priekšējās virsmas, kas ir labāk redzamas. Tās tad arī tiek berztas, izmantojot cietas zobu birstes un abrazīvas zobu pastas, pielietojot spēcīgas horizontālas vai apļveida kustības. Rezultāts bieži vien ir smaganu atkāpšanās jeb recesija. Atsedzoties zobu kakliņam, bieži vien novēro zobu paaugstinātu jutību un kosmētiskus defektus," skaidro speciāliste.
Savukārt starp zobiem un uz zobu iekšējām virsmām pēc tīrīšanas bieži vien tomēr saglabājas aplikums, kas arī izraisa iekaisumu.

9. Zobi jātīra slaukošām, vibrējošām kustībām
Zobārstam vai higiēnistam saviem pacientiem jāiemāca pareiza zobu tīrīšanas tehnika. "Pareizas zobu tīrīšanas kustības ir slaukošas, virzienā no smaganas uz zobu, mazliet rotējošas un vibrējošas virzienā no smaganas uz zobu, izmantojot mīkstu zobu birsti. Labu efektu var panākt arī ar elektronisko zobu birsti, jo tā veic vibrējoši rotējošas kustības," skaidro l.Grīnvalde. Kožamās virsmas jātīra ar horizontālām kustībām, nedrīkst aizmirst arī par mēles virsmas notīrīšanu.
Ja kontakts starp zobiem ir ciešs, starpzobu rajona tīrīšanai jāizmanto zobu diegs. Ja starp zobiem ir spraugas, jāpielieto speciālas vienkūlīšu birstītes starpzobu spraugu tīrīšanai. Pacientiem ar protēzēm, kronīšiem, tiltiem, implantiem, kā arī ar breketēm pareizos tīrīšanas līdzekļus ieteiks un parādīs zobārsts vai higiēnists.

Mammai vai tētim vajadzētu palīdzēt bērnam iztīrīt zobiņus, kamēr bērna rociņa vēl nav tik veikla.
"Jāņem vērā, ka mūsdienās uzturā lietojam daudz rafinētu produktu, kas pielīp pie zobiem, tādēļ zobu tīrīšanu ar burkānu ēšanu diemžēl nevar aizstāt. Taču visas vielas, kas nepieciešamas organismam kopumā, labvēlīgi ietekmēs ari smaganu veselību," skaidro speciāliste.

10.  Smēķēšana un diabēts veicina periodontīta attīstību
Smēķēšana ir viens no nopietnākajiem un izplatītākajiem periodontītu veicinošajiem faktoriem, kas kopā ar sliktu higiēnu ievērojami palielina aplikuma veidošanos. "Uzsākot periodontīta ārstēšanu, smēķētājiem jāapzinās, ka slimības ārstēšanas iespēja būs divreiz mazāka," brīdina l.Grīnvalde.
Savukārt, lai varētu uzsākt plānveida periodontīta slimību ārstēšanu diabēta pacientiem, ļoti svarīgi ir vispirms stabilizēt cukura līmeni asinīs. Ja tas tiek panākts, ārstēšanas rezultāti ir labi, tomēr pētījumi rāda, ka diabēta pacientiem ir lielāks zobu un balstaudu zaudējums.
Tomēr smēķēšana veicina smaganu slimību attīstību daudz vairāk nekā diabēts. Ja cilvēks izsmēķē 10 cigaretes dienā, smaganu slimības progresē divreiz ātrāk.

10-12% cilvēku ir loti uzņēmīgi pret smaganu slimībām
Savairojoties mikroorganismiem mutē, šai cilvēku grupai krasi izmainās organisma imūnreakcijas un smaganu iekaisuma procesi attīstās ļoti ātri. Viņi jau agrā jaunībā cieš no smaganu problēmām, kuras, gadiem ejot, tikai attīstās.

10-12% cilvēku nav uzņēmīgi pret smaganu slimībām
Par šiem cilvēkiem saka - viņa vecaistēvs visu mūžu zobus netīrīja, bet sirmā vecumā mira ar visiem saviem zobiem, un arī pašam mutē pērles pat bez stingras higiēnas ievērošanas. Šie ir neuzņēmīgie organismi, kuru mikroflora nesatur periodontpatogēnus vai arī satur tos ļoti niecīgā daudzumā. Šie cilvēki ir neuzņēmīgi pret mikrobu ierosinātām smaganu saslimšanām.

76 - 80% cilvēku smaganu atbildes reakcija atkarīga
no mikrobu daudzuma mutē Visbiežāk gan pastāv sakarība: jo vairāk uzkrājam aplikumu, jo vairāk attīstās iekaisums. Jo labāk tiekam galā ar aplikumu, jo veselākas mūsu smaganas. "Iekaisums ir aizsargreakcija uz mikrobu - agresoru. Smaganas ir vairāki aizsargmehānismi, kas pret šo agresoru mēģina cīnīties, un kādu laiku tas arī izdodas. Kamēr organismam ir spēcīga imunitāte un pastāv līdzsvars starp agresoru un organisma aizsardzības spējām, cilvēks pat nejūt, ka smaganās attīstījusies zināma iekaisuma fāze. Imunitātes pavājināšanās vai akūtas saslimšanas gadījumā smaganu problēmas saasinās.