Bīstamā kosmētika. Vai tiešām ir tik briesmīgi?  (3)

Mūsu āda ir kas vairāk kā tikai ķermeņa virsējais slānis. Tas ir vislielākais orgāns, turklāt dzīvs un elpojošs. Vairāk nekā puse no tā, kas nonāk uz mūsu ādas, uzsūcas asinīs; kā zinātnisks pierādījums tam ir nikotīna vai hormonu plāksteri. Loģiski, arī sintētiskās ķīmiskās vielas, kas ādas kopšanas līdzekļu sastāvā nonāk uz ādas un matiem, iesūcas. Diemžēl organisms šīs "svešās" vielas nespēj pārstrādāt, jo neatpazīst, tādēļ tās uzkrājas audos. Eksperti apgalvo, ka 2 miljoni ASV iedzīvotāju sirgst ar kontaktdermatītu, alerģijām un citām patoloģijām. Daudzi no viņiem pat nenojauš, ka šīs slimības izraisa kosmētika un higiēnas preces. Ja tā notiek ASV, tad ko varam teikt par mūsu valsti, kuras tirgus pārblīvēts arī ar otršķirīgu kosmētiku?

Vai tiešām ir tik briesmīgi?
Kosmētikas ražošanai pastāv likumi, kas regulē, ko ražotājs drīkst un ko nedrīkst iekļaut kosmētikas līdzekļa sastāvā. Katrs sevi cienošs ražotājs likumu ievēro, turklāt kontrolējošās valsts institūcijas seko šiem procesiem. Tomēr strīdi par kosmētikā atļauto ķīmisko vielu drošību un nekaitīgumu nerimstas. Te krūts audzēja šūnās atrod kosmētikā plaši izmantotus konservantus, te sintētiskās smaržvielas izraisa alerģiju, te krāsvielas satur smagos metālus. Atklājas, ka zobu pastās liek antibiotikas, kas veicina pret zālēm nejūtīgu mikrobu veidošanos, turklāt pastāv aizdomas, ka bojājas arī aknas un nieres. Izrādās, ka virkne šampūnu vai dušas želeju sastāvdaļu bioloģiski nesadalās, tādēļ piesārņo dabu un arī gadiem ilgi neizvadās no cilvēka organisma.
Civilizētās valstīs parasti uz produktu iepakojuma tiek norādīts arī to ķīmiskais sastāvs. Ja šāda atšifrējuma nav, tad līdzekli noteikti nevajag iegādāties. Ja uz produkta ir tā sastāva saraksts, to noteikti vajag izpētīt un saprast.

Nezināšana nav attaisnojums
Izmantojot iespēju, vēlamies atgādināt kaitīgākās no kosmētikā sastopamajām vielām:

■ Parabēnu konservanti: Amerikas Pārtikas un zāļu pārvalde (The US Food and Drug Administration) parabēnus ir nosaukusi par visplašāk izmantotajiem konservantiem ASV Tie sastopami šampūnos, ādas kosmētikā, sejas maskās, matu kopšanas līdzekļos, nagu krēmos un ilgviļņu sastāvos. Parabēni ilgu laiku tika uzskatīti par maigiem konservantiem, līdz pētnieki tos atrada krūts vēža šūnās, šos konservantus izmanto tik plaši, ka, parabēnus aizliedzot, gandrīz visiem pazīstamajiem kosmētikas ražotājiem nāktos lauzīt galvu, ko likt to vietā - faktiski veidot sastāvdaļu formulas no jauna. Dažādos laboratoriskos pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādījies, ka parabēni atdarina hormona estrogēna darbību un tas var izsaukt krūts vēzi.
Uz etiķetēm parabēni ir atrodami ar nosaukumiem - methylparaben (metilparabēns), bythilparaben (butilparabēns), propylparaben (propilparabēns). Tos var atrast gandrīz jebkurā kosmētiskajā līdzeklī un personīgās higiēnas produktā.

■ Formaldehīds - ari lēts un ļoti efektīvs konservants, ko plaši izmanto kosmētikas līdzekļos. Ir noskaidrojies, ka šis populārais konservants rada alerģiju 4 - 8% cilvēku. Patiesībā tas ir ārkārtīgi spēcīgs kancerogēns un elpošanas ceļu kairinātājs. Balstoties uz šiem faktiem, formaldehīdu kosmētiskajos līdzekļos ir aizliegts izmantot Zviedrijā un Japānā.
Cilvēkiem ar tieksmi uz alerģijām būtu jāuzmanās, ja uz produkta iepakojuma norādīts: imadazolidinyl urea (imadazolidinils), diazolidinyl urea (diazolidinils), 2-bromo-nitropropane-1-3 (pazīstamu arī ar nosaukumu Broponols), 5-bromo-5-nitro-1-3- dioxane (pazīstams ari kā Bromidox).

■ Absorbēšanos veicinošas vietas ir daudzos kosmētiskajos līdzekļos, jo ir pievienotas, lai paātrinātu vielu ātrāku Iekļuvi ādā. Šie savienojumi parasti ir ādu mīkstinošo vai virsmaktīvo vielu sastāvā. Šo vielu izmantošana recepšu medikamentos ir pilnībā pieņemama, jo produkta saskares laiks ar ādu stingri ierobežots. Turpretī kosmētikas līdzekļu gadījumā neierobežotais lie¬šanas laiks var novest pie alerģijas. Izvēloties kosmētisko līdzekli, jāpievērš uzmanība šādām sastāvdaļām: Dimethylformamide, N-methyl-2-pyrroli-done, Tetrahydrofurfuryl, Alcohol, n-Pentanol, Dimethylacetamide, n-Hexanol, Dimethylsulfoxide, Propylene glycol, 2-Pyrrolidone, n-Butanol, Thymol.

■ Minerāleļļas un silikona šķidrums. Zināms, ka ikviens kosmētikas līdzeklis sastāv no bāzes, (ūdens, eļļa, emulgatori), aktīvajām vielām (ekstrakti, aminoskābes, mitrinošās vielas) un palīgvielām (konservanti, krāsvielas, smaržvielas). Domājot tikai par līdzekļa bāzes sastāvu, ražotājam ir vismaz trīs iespējas: izmantot augu eļļas un taukus, izmantot minerāleļļas un to derivātus, piemēram, parafīnu (Paraffinum Liquidum), vazelīnu (Petrolatum) vai arī ķerties pie sintētiskajiem materiāliem - silikona (Dimeticone, Polysiloxane u.c.) vai minerāleļļas. Izrādās, ražotāji sevišķi iecienījuši silikonus un no naftas gatavotās minerāleļļas, jo tie ir krietni lētāki un ražošanā "paklausīgāki" kā augu eļļas.
Tikai pret šo vielu lietošanu ir viena nopietna iebilde - tie pārklāj cilvēka ādu kā plastmasas plēve, izjaucot ādas dabīgo imūnsistēmu, nomāc spēju elpot, absorbēt mitrumu un barības vielas. Nedrīkst aizmirst, ka organisms arī no toksīniem atbrīvojas caur ādu, bet, ja tas nav iespējams, tiek veicināta pūtīšu un citu problēmu veidošanās, Minerāleļļa palēnina arī šūnu normālu veidošanos, rezultātā āda pāragri noveco,
Ieteikums - visiem spēkiem censties izvairīties no produktiem, kuru sastāvā ir silikons un minerāleļļas.

■  Putojošās vielas ir galvenā sastāvdaļa dušas želejās, sejas tīrītājos, matu šampūnos. Vispopulārākās izmantotās vielas ir: Sodium Laurth Sulfate (nātrija laureātsulfāts SLES), Sodium Lauryl Sulfate (nātrija laurilsulfāts SLS), Diethanolamine (dietanolamīns), Triethanolamine (trietanolamīns), TEA-lauryl sulfate (TEA laurilsulfāts), Cocamidopropyl Betaine (kokamidopropils).
Lieki piebilst, ka šīs vielas neviena nav veselību veicinošas. Piemēram, pētījumā, kas veikts Japānā, atklājies, ka SLES un SLS ir mutagēni, turklāt šīs vielas iekļūst asinsrites sistēmā. Cits pētījums apliecina, ka SLS var bojāt imūnsistēmu, īpaši ādas līmenī. Bīstami ir arī tas, ka SLS mijiedarbībā ar citām ķīmiskām vielām var pārveidoties par nitrozamīniem - kancerogēnām vielām, kas organismā absorbē nitrātus daudz lielākos apjomos, nekā lie¬tojot ar nitrātiem piesārņotu pārtiku. Vai gana briesmīgs nav fakts, ka SLS un SLES tiek izmantoti gan automašīnu šampūnos, garāžu grīdu tīrītājos un motoru mazgāšanas līdzekļos, gan arī šampūnos, ar kuriem mēs mazgājam savu bērnu galviņas?

■  Kolagēns (Collagen) ir proteīns, no kā pamatā sastāv mūsu ādas strukturālais tīkls. Pastāv uzskats, ka ar laiku šī tīkla struktūra izirst, un tāpēc āda kļūst plāna un grumbaina. Daži ražotāji uzskata, ka kolagēns var uzlabot ādas struktūru, citi saka, ka to uzsūc epiderma un tādējādi mitrina ādu. Taču tā lietošana ir kaitīga, jo kolagēnu, ko lieto kosmētikā, iegūst no liellopu ādām vai putnu kājām, kas ir svešas šūnas cilvēkam. Kolagēns ādas virspusē var izveidot plēvīti, tādēļ caur porām ir traucēta mitruma iztvaikošana. Liekais ūdens uzkrājas ādā, rodas pietūkums, ko bieži vien notur par grumbu izlīdzināšanās efektu. Tādu pašu efektu izraisa arī minerāleļļa...

■  Elastīns (Elastin) (nesajaukt ar Cross - Linked Elastin) - sastāvdaļa, ko reklamē kā vērtīgu ādai un matiem. Tiek uzskatīts, ka ar laiku elastīna molekulas cilvēka ādā sabrūk un tāpēc veidojas grumbiņas. Lai atjaunotu ādās struktūru daudzi ražotāji savā produkcijā lieto elastīnu. Tāpat kā kolagēns tas tiek iegūts no liellopiem. Elastīna molekulas ir pārāk lielas, lai iekļūtu cilvēka ādā, tādēļ izveido plēvīti. Cilvēka elastīns stipri atšķiras no dzīvnieku valsts elastīna.

Šis saraksts ir vairāk kā pārliecinošs, lai saprastu, kādēļ pat ļoti dārga kosmētika var sagādāt vilšanos. Ja iedarbība tomēr būs, to labākajā gadījumā būs radījusi pašiedvesma un ticība, ne kosmētika. Sliktākajā variantā būs iegūta alerģija un citas problēmas.