Ne velti arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis brīdina, ka patlaban mēs dzīvojam ķīmiskā kara apstākļos. Pēc šīs sarunas pārņem dusmas uz pasaules pelēkajiem kardināliem, kas, peļņas apmāti, ir radījuši industriālo ķimikāliju kultu un vārda tiešā nozīmē iet pāri cilvēku līķiem. Bet es veikalā mēģinu indes atpazīt un nenopirkt, lai neatbalstītu ne nākamo paaudžu, ne arī sevis indēšanu. Es cenšos iegādāties produktus ar īpašiem ekomarķējumiem. Taču arī marķējums jeb, kā saka moderni, brends, leibls jeb zīmols var būt nodevīgs un slēpt indes pilnu saturu. Uz šīm pārdomām vedināja pasaules vides organizācijas "Greenpeace" nesen publiskotais jaunākais pētījums "Netīrā veļa 2" ("Dirty Laundry 2").
"Greenpeace" astoņpadsmit valstīs iegādājās piecpadsmit dažādu slavenu zīmolu ("Adidas", "Uniqlo", "Calvin Klein", "H&M", "Abercrombie&Fitch", "Lacoste", "Converse", "Ralph Lauren", "Puma" u. c.) apģērbu un auduma apavu paraugus, no kuriem lielākā daļa, izrādās, bija tapuši Ķīnā, Vjetnamā, Malaizijā un Filipīnās, un veica šo produktu analīzes neatkarīgās laboratorijās. Pētījumā tika analizēti 78 dažādi paraugi, un izrādījās, ka divas trešdaļas, t. i., 52 eksemplāri, šo visā pasaulē tik populāro zīmolu vīriešu, sieviešu un bērnu (!) apģērbu un apavu ir apstrādāti ar bīstamām ķīmiskajām vielām - nonilfenola etoksilātiem (NPE).
NPE ir rūpniecībā bieži lietoti tīrīšanas līdzekļi, tos izmanto, arī ražojot audumus no dabiskās un sintētiskās šķiedras. Ķimikālijas iedarbība tiek raksturota kā bīstama - hormonu sistēmu traucējoša un hormonus noārdoša; NPE imitē sievišķās hromosomas, ietekmē abu dzimumu seksuālo attīstību un reproduktīvo sistēmu; NPE rada arī endokrīnās sistēmas traucējumus. Vairākās valstīs NPE ir aizliegto vielu sarakstā, jo to uzskata par kancerogēnu. Eiropas Savienības normas nosaka, ka NPE klātbūtne pieļaujama, ja tā nepārsniedz 1 mg/kg, taču "Greenpeace" apstrīd šo apgalvojumu un uzsver, ka pat tik nelielās devās tas rada lielus draudus cilvēka veselībai un videi.
| Zīmols | Pārbaudītoparaugu skaits | Pozitīvorezultātu skaits |
 | 3 | 3 |
 | 9 | 4 |
 | 4 | 3 |
 | 6 | 5 |
 | 5 | 3 |
 | 2 | 0 |
 | 6 | 4 |
 | 5 | 4 |
 | 4 | 1 |
 | 4 | 4 |
 | 10 | 5 |
 | 9 | 7 |
 | 4 | 3 |
 | 4 | 3 |
 | 3 | 3 |
| Kopā: | 78 | 52 |
Izraisa dzimuma maiņu
Svarīgi apzināties, ka NPE ir ne tikai to valstu, kur šie apģērbi tiek ražoti, problēma. Ik pa laikam tiek ziņots par dažādiem darba drošības un veselības aizsardzības noteikumu pārkāpumiem un negadījumiem šajā ziņā, piemēram, ka šūšanas ceha strādnieki darba vietā noģībst. Globālās tirdzniecības rezultātā NPE ir kļuvis par visas pasaules problēmu. Tas nonāk cilvēka organismā un uzkrājas audos ne tikai no apģērba, tam berzējoties gar ādu. Ar mazgāšanas notekūdeņiem tas nekontrolētos daudzumos nokļūst arī vidē - ūdenstilpēs. Tādējādi apģērbu ražotāji ikvienu, kurš iegādājies konkrētā zīmola apģērbu, padara neapzināti līdzvainīgu NPE nodarītajā kaitējumā arī tajās valstīs, kur šīs bīstamās ķimikālijas lietošana ir aizliegta. Un tas ir iemesls, kādēļ "Greenpeace" eksperti iebilst pret to, ka pat 1 mg/kg NPE ir pieļaujams daudzums. Milzīgs apjoms apģērbu tiek izkliedēts pa visu pasauli un pēc tam, loģiski, tiek mazgāts, tādēļ nekontrolēti daudz NPE nonāk dabā, kur tas pārveidojas noturīgajā un indīgajā nonilfenolā (NP) un turpina savu postošo uzvaras gājienu, uzkrājoties barības ķēdē; tas ir toksisks ūdens dzīvniekiem, zivīm un augiem un pat nelielās koncentrācijā var izraisīt to nāvi. Piemēram, zivīm novērota dzimuma maiņa jeb feminizācija! NP ietekmē zīdītāju, arī cilvēku, hormonālos procesus. Jebkurā dabiskajā sistēmā līdzsvars ir ļoti svarīgs. To izjaucot, sekas kļūst neprognozējamas. Tāpēc "Greenpeace" uzsver: visi šo slaveno zīmolu apģērbu un apavu lielražotāju mēģinājumi taisnoties, ka šīs vielas tiek lietotas normas robežās, ir pircēju maldināšana un cilvēki nemaz nenojauš, kā paši kļūst par ķimizācijas upuriem.
Pēc "Greenpeace" ziņojuma publicēšanas vairāki ražotāji, piemēram, "Puma" un "Nike", publiski solījuši līdz 2020. gadam samazināt toksisko ķimikāliju izmantošanu ražošanas procesā, taču tas nozīmē, ka piesārņošana turpināsies vēl astoņus gadus un vienīgā iespēja, kā to mazināt, ir vienkārši nepirkt ne šo, ne citu firmu produktus, kas satur NPE.
Teflona jaciņa
Taču NPE nebūt nav vienīgā kaitīgā viela no tā ķimikāliju simta, ar ko "bagātinātas" mūsu drēbes. Tās vairs nepilda savu primāro uzdevumu, proti, aizsargāt cilvēku no nelabvēlīgu laikapstākļu ietekmes, bet - tieši pretēji - pašas kļuvušas par veselībai bīstamu ietekmi, jo pārvērstas par dažādu toksīnu noliktavu. Katru rītu, uzvelkot drēbes (jo īpaši jaunas, tikko pirktas), mēs savu ķermeni burtiski ietinam indes mākonī, un tā caur ādu ar asinsrites starpniecību nonāk iekšējos orgānos. Piemēram, lai izgatavotu vienu T kreklu, kokvilnas izaudzēšanas, apstrādes, krāsošanas utt. pilnā ciklā tiek izmantots aptuveni 150 g dažādu ķīmisku vielu: pesticīdi, minerālmēsli, apstrādes ķimikālijas, krāsvielas u.c. Ķīmiskie blakusprodukti un pārpalikumi uzkrājas ne tikai gatavajā apģērbā, tie lielā daudzumā nonāk ekosistēmās kopā ar notekūdeņiem.
Lielu šoku un sašutumu manī izraisīja atklājums, ko piedzīvoju tepat, Latvijā, kad gribēju nopirkt bērnam rudens jaciņu. Slavena zīmola izstrādājumu greznoja milzu pavadraksti un apliecinājumi, ka jaciņa ir pārklāta ar teflonu, lai tā neburzītos un atgrūstu ūdeni... Bet nekur es neredzēju pat vismazāko norādi, ka perfluorēto vielu bīstamība ir jau sen zinātniski pierādīta. Nekur nebija norādīts, ka šīs vielas uzkrājas cilvēku un dzīvnieku organismā, iekļūst dziļi plaušās un tur krājas, radot tā dēvēto teflona gripu - smagu, gripai līdzīgu saslimšanu. Nekas nebija arī teikts par to, ka šīs vielas veicina aptaukošanos, insulīna problēmas un vairogdziedzera vēzi, nebija pieminēts, ka teflons kaitē vismaz deviņiem šūnu tipiem, kas regulē organisma imūnsistēmu. Izmēģinājumos ar žurkām pierādīts, ka šīs vielas būtiski maina smadzeņu, aknu un liesas apjomu, vienlaikus graujot endokrīno sistēmu, palielinot vēža, neauglības un attīstības atpalicības risku. Un tas viss - uz maza bērna rudens jaciņas...
Naftalīns un citas indes
Naftalīns - daudzos tas joprojām raisa nostalģiskas atmiņas par vecmāmiņu un viņas drēbju skapi, daudzi to joprojām glabā skapī, lai nobendētu kodes... Taču maz ir tādu, kas apzinās, ka naftalīns bendē ne tikai kodes, bet arī visu mājinieku veselību, proti, cilvēkiem tas izraisa toksiskas reakcijas un smadzeņu bojājumus, jo īpaši jaundzimušajiem. Kopš 2003. gada naftalīns ir aizliegts Eiropas Savienībā, bet to plaši tirgo citur pasaulē, arī Krievijā. Joprojām nerimst strīdi un diskusijas arī par apģērbu ķīmiskajās tīrītavās izmantoto preparātu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Šādi diemžēl es varētu turpināt ilgi. Industriālā vēsture vēl ir pārāk īsa, lai mēs pat apjaustu, ar ko tas viss beigsies un cik ilgi mēs spēsim šo ķīmisko uzbrukumu izturēt. Pirms vairākiem gadiem Pasaules Dabas fonds veica pētījumu - rūpīgi izpētīja 12 Eiropas valstu iedzīvotāju ģimeņu trīs paaudžu asins analīžu rezultātus un pierādīja, ka sintētiskās vielas nokļūst un uzkrājas cilvēka asinīs; kopumā asinīs tika atrastas 73 no 107 meklētajām vielām. Tika konstatēts, ka bērnu asinīs ir daudz vairāk sintētisko ķīmisko vielu nekā viņu vecāku organismā. Šīs vielas asinīs nokļuvušas no ikdienā lietotajiem sadzīves priekšmetiem, pārtikas un gaisa. Liela daļa no tām tiek izmantotas apģērba, higiēnas preču, elektropreču, mēbeļu, pārtikas un daudzu citu ikdienā izmantotu lietu ražošanā un apstrādē. Indes nokļūst asinīs neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas, dzīvesveida un sociālās piederības. Lai arī daudzas vielas cilvēka organismā uzkrājušās mazās devās, ar laiku tās var kļūt potenciāli bīstamas viņa veselībai un izraisīt alerģijas, vēzi, hormonālās un reproduktīvās sistēmas traucējumus un citas kaites, bet mūsdienu bērni jau piedzimst ar šīm vielām asinīs un papildus uzņem tās ar mātes pienu... Ārsti ir vienisprātis: nevienai no asinīs un audos atrastajām mākslīgajām vielām vispār nevajadzētu būt cilvēka organismā.
Iepērcies gudri un dzīvo zaļi
Lai nekristu tik nepastāvīgās modes ne īpaši tīrajos valgos un iegādātos veselībai nekaitīgu audumu un apģērbu bez dažādu ķimikāliju klātbūtnes, ir daži pavisam vienkārši padomi. Pirmais un pats vienkāršākais: iegādājies ekosertificētu apģērbu! Tad vari būt drošs, ka drēbes ražotas, saudzējot vidi un arī valkātāju, sākot no izejvielu ieguves līdz pat gatavā izstrādājuma iepakošanai, un šo preču ražotājs ievērojis stingras ekoloģiskuma prasības visā to aprites ciklā.
Tekstilizstrādājumiem ekomarķējuma veidi ir dažādi. Pazīstamākie no tiem:
 Ekopuķīte - apliecinājums, ka konkrētais apģērbs vai apavi ir droši gan videi, gan arī valkātājam. Tas apliecina, ka izstrādājuma ražošanā ir ierobežots videi bīstamo vielu patēriņš; ierobežots veselībai kaitīgo vielu saturs izstrādājumā; samazināts gaisa un ūdens piesārņojums; izstrādājums ir izturīgs pret saraušanos mazgājot un žāvējot un tā krāsas ir ne tikai izturīgas, bet arī veselībai nekaitīgas. |
 Ziemeļu gulbis - marķējums, ko izsniedz Ziemeļu Ekomarķējuma padome. Līdzīgas prasības kā Ekopuķītei |
 Öko-Tex - šis gan netiek uzskatīts par vides marķējumu, jo neietver visu produkta ražošanas ciklu, taču tā galvenais mērķis ir informēt patērētāju par šā izstrādājuma drošumu. Izsniedz Starptautiskā "Öko-Tex" asociācija. |
Tiem, kuri tagad smagi nopūšas un domā, ka visi ekoprodukti ir dārgi, atbildu, ka tas nu gan pašlaik lielākoties ir mīts. Pirmkārt, apģērbu ar šiem ekomarķējumiem var nopirkt ne tikai sertificētos ekoveikalos Latvijā, bet arī veikalos "Maxima", "Lindex", "Reserved", "Marks & Spencer", "Propaganda" u.c. Nemaz nerunājot par to, ka, piemēram, Anitra Tooma tādus regulāri "nomedī" pat lietoto apģērbu veikalos. Otrkārt, zaļa un ekoloģiski tīra prece ir nevis dārga, bet gan adekvāti novērtēta. Esam pieraduši priecīgi pirkt lēti, bet nepadomāt, kā tad rodas šis lētums. Piekritīsit taču, ka ar videi draudzīgām metodēm nevar saražot T kreklu, ko veikalā vari nopirkt par pusotru latu. Kāda tad ir šā produkta pašizmaksa, ja no tā nopelnījuši visi - arī lielveikals? Un te nu sākas apburtais loks. Ar savu pieprasījumu pēc "lētās" preces mēs veicinām ne tikai vides piesārņošanu, bet arī izraisām sociālo netaisnību. Lielāko daļu šādu "lēto" drēbju ražo nabadzīgajās trešās pasaules valstīs, tā sauktajās sviedrētavās, kur darba apstākļi neatbilst ne sanitārajiem, ne drošības standartiem, strādnieku atalgojums ir niecīgs, bet vides piesārņojums - grandiozs... Un galu galā - jau daudzkārt esam stāstījuši, ka zaļākais pirkums ir tas, ko tu neesi nopircis. Nav jāpiekrauj drēbju skapis ar lētām lupatām, lai kodēm būtu par ko priecāties. Iegrožo negausību! Pareizi izvēloties, kombinējot apģērbu un aksesuārus, vari apģērbties eleganti, skaisti un daudzveidīgi vien ar dažiem patiešām kvalitatīviem apģērba gabaliem, jo vērtība jau nav kvantitātē, bet gan kvalitātē.
Labas lietas, protams, var atrast arī bez ekosertifikātiem. Taču tādā gadījuma visu atbildību par to, ka mājās, iespējams, atnes dažādu ķimikāliju "dziļumbumbu", tev jāuzņemas pašam. Iepērkoties vienmēr rūpīgi aplūko izvēlētās preces birkas un marķējumu. Apģērba sastāvs un kopšanas nosacījumi bieži vien pastāsta diezgan daudz. Ielāgo, ka, piemēram, tā saukto "vieglo" kopšanu ražotāji panāk, apstrādājot audumu ar bīstamām ķīmiskām vielām, no kurām lielāko daļu izmazgāt nav iespējams. Lai pasargātu sevi no liekām ķimikālijām, nepērc un nenēsā apģērbu, kas ražots no "smaržas atgrūdoša", "neburzīga", "nedegoša", "antibakteriāla", "antistatiska" vai citādi viegli kopjama un "anti..." auduma. Atceries, ka pat tāds sīkums kā "jaunu drēbju" smarža ir lēts, bet indīgs triks pircēju labvēlības iegūšanai, - šo "smaržu" iegūst, apģērba pēcapstrādē izmantojot īpašas ķīmiskas vielas. Iegādājies apģērbu dabīgos toņos. Audumu krāsošanai izmantotās ķimikālijas var saturēt toksiskas vielas un smagos metālus.
Tikpat svarīga ir arī apģērba pareiza kopšana, lai aiz un uz sevis neatstātu smagas ķīmiskas pēdas, pat valkājot ekosertificētu produktu. Pirmkārt, izpēti apģērba aprakstu un nepērc drēbes, ko drīkst tīrīt tikai ķīmiskajā tīrītavā. Drēbes labāk nenest uz ķīmisko tīrītavu vispār, jo pēc tam tās izdalīs kaitīgas vielas. Nekādā gadījumā nenes uz ķīmisko tīrītavu bērnu apģērbu un rotaļlietas. Izmazgā pats! Bērns ķīmiskajā tīrītavā apstrādāto mantiņu mīļos, bučos un bāzīs mutē, bet pēc tam mocīsies ar dažādām veselības problēmām, piemēram, galvassāpēm, nelabumu, ādas, acu, deguna un kakla kairinājumu, turklāt pastāv paaugstināts risks saslimt ar vēzi utt. Ja nu tomēr nes savas drēbes uz ķīmisko tīrītavu, izvēlies slapjo tīrīšanu, kas ir videi un veselībai nedaudz draudzīgāka tīrīšanas metode nekā parastā. Tāpat nav nekādas vajadzības pārlieku bieži mazgāt drēbes, bet, kad mazgā, dari to ar ekosertificētiem mazgāšanas līdzekļiem. Lietojot pulveri, izvēlies to atbilstoši ūdens cietībai un nepārdozē. Mazgā pēc iespējas zemākā temperatūrā, jo arī 30-40° temperatūrā veļu var izmazgāt ļoti labi; izvairies no smaržīgajiem apģērba mīkstināšanas līdzekļiem. Tie ir kaitīgi zivīm, mazajiem ūdensdzīvniekiem un aļģēm. To vietā pamēģini etiķi. Etiķis gan nenovērš statisko elektrouzlādēšanos, taču attīra drēbes no kaļķa un padara tās mīkstākas. Laba alternatīva veļas pulveriem ir mazgājamā bumba ar keramikas lodītēm, tad tīrām drēbēm vajadzīga vien saules enerģija, ar ko bumbu "uzlādēt".
Rūpīgi pārdomā katru pirkumu un seko līdzi katram ikdienas paradumam, lai nekaitētu sev, savai ģimenei un visai planētai. Mainoties vienam cilvēkam, var mainīties visa pasaule - lēni, bet mērķtiecīgi un ar apdomu. Mēs taču nere-dzam, kā zāle aug, bet siena kaudzes liecina, ka tā aug.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!