Dabīgais alkohols kosmētikā. Mīti un patiesība  (16)

Kas ir alkohols?

Dabīgais augu etilspirts, ko dēvē arī par etanolu, pārtikas spirtu, tīro alkoholu, graudu alkoholu, ir bezkrāsains, gaistošs šķīdums ar vieglu smaržu. Latvijā pārtikas spirts tiek iegūts no graudiem (kviešiem vai rudziem) cukura fermentācijas procesā. Citur pasaulē alkoholu iegūst arī no kukurūzas un cukurniedrēm.

Visbiežāk vārdu "alkohols" mēs lietojam, runājot par etilspirtu. Tomēr ķīmijā "alkohols" jeb "spirti" ir plaša vielu grupa, kuru molekulas satur hidroksilgrupu - OH. Metil-, butil-, isopropil- esteri pieder tai pašai alkoholu grupai, kurai etilspirts, taču uzturā lietojams ir tikai etilspirts. Cetearil- un stearil- spirts pieder citai alkoholu grupai - tās ir vaskveida vielas, kas iegūtas no augu eļļām. Arī glicerīns un mentols pēc ķīmiskās uzbūves ir spirti.

Pastāv arī sintētiskais etilspirts, kas ražots mākslīgi no naftas, nevis iegūts no augiem, un denaturētais spirts (Denatured Alcohol), kas ir dabīgais etilspirts, kam ir pievienotas indīgas vielas, piemēram, metilspirts, lai padarītu to nelietojamu uzturā.

Visplašāk alkohols sadzīvē ir sastopams fermentētajos alkoholiskajos dzērienos - vīnā, alū, konjakā, - kur alkohols ir dažādās koncentrācijās. Savukārt medicīnā dabīgais alkohols tiek izmantots kā šķīdinātājs, antiseptiķis un dezinfekcijas līdzeklis, jo efektīvi iznīcina lielāko daļu baktēriju, sēnītes un vīrusus. Tā ir būtiska dažādu medikamentu, tinktūru, losjonu sastāvdaļa.

Kādēļ alkohols tiek izmantots organiskajā kosmētikā?

Pateicoties alkohola antiseptiskajām īpašībām, tas tiek lietots kā dabīgs un drošs konservants kosmētiskajos produktos, kā arī kā šķīdinātājs dažādu aktīvo vielu iegūšanai. Sertificēta dabīgā kosmētiska drīkst saturēt tikai dabīgo, no augiem iegūto, alkoholu, kosmētikas ražošanā nedrīkst izmantot sintētisko vai denaturēto spirtu.

Papildus etilspirtam dabiskā un organiskā kosmētika var tikt konservēta ar likumdošanā strikti noteiktiem dabīgajiem konservantiem un antiseptiskajiem līdzekļiem, tai skaitā:

20.gadsimtā lielākā daļa konservantu tika testēti in vivo uz dzīvniekiem, lai pārbaudītu to orālo un dermālo (ādas) toksicitāti. Proti - testējamā viela tiek aplicēta uz truša ādas, un pēc tā noteikts, cik toksiska ir šī viela. Grafikā iespējams aplūkot LD50 RBT dermālā testa rezultātus, kas iegūti, izmantojot gan organiskās kosmētikas ražošanā atļautos konservantus, gan butilparabēnu (butylparaben) un fenoksietanolu (phenoxyethanol), kas abi ir izplatīti sintētiskie konservanti. Redzams, ka saskaņā ar testu rezultātiem koncentrētais dabīgais alkohols ādai ir vissaudzīgākais. Tā toksicitāte ir 10 reizes zemāka kā butilparabēnam un 4 reizes zemāka kā fenoksietanolam un vairākām organiskajām skābēm.

Tādējādi var secināt, ka starp uzskaitītajiem konservantiem un antiseptiskajām vielām, kas ir apstiprinātas izmantošanai dabīgajā kosmētikā ar ECOCERT sertifikātu, dabīgais alkohols ir vismaigākā viela. Tas ir īpaši piemērots izmantošanai tajos produktos, kas paliek uz ādas (produkti, kurus nenoskalo), piemēram, sejas un ķermeņa krēmos.

Organiskajām skābēm un benzilspirtam ir ievērojami lielāks kairinājuma potenciāls, tāpēc tie ir vairāk piemēroti lietošanai tādos produktos, kas nepaliek uz ādas, piemēram, ziepēs un šampūnos. Ēteriskajām eļļām būtiskas antiseptiskas īpašības piemīt tikai tad, ja tās izmanto lielā koncentrācijā, taču tas produktam piešķir spēcīgu aromātu, kā arī augstu ādas kairinājuma potenciālu.

Vai alkohols var būt toksisks, ja to aplicē uz ādas?

Alkoholisko dzērienu intoksikācijas efekts - apreibināšanās un tai sekojošās paģiras - ir pazīstama parādība vēsturiskajā un mūsdienu sabiedrībā. Pēc alkohola lietošanas etilspirts cilvēka organismā pārveidojas par acetaldehīdu un pēc tam par etiķskābi. Acetaldehīds ir toksiskāks nekā etanols un tas izraisa lielāko daļu negatīvo seku. Koncentrēts etanols, kas lielos daudzumos tiek aplicēts uz ādas, var izraisīt saindēšanos. Tomēr aplūkotie in vivo testi uz dzīvniekiem liecina, ka akūta dermālā toksicitāte alkoholam ir zema salīdzinājumā ar citām vielām, ko plaši izmanto kosmētikas produktos. Jāņem vērā arī tas, ka alkohols ir gaistoša viela un, kad to aplicē uz ādas nelielos daudzumos, tas iztvaiko, tādēļ saindēšanās iespēja lokālas lietošanas gadījumā ir niecīga.

Vai alkohols kairina un sausina ādu?

Koncentrēts alkohols (30-40%) var izraisīt kairinājumu un sausināt ādu, sevišķi gļotādu. Tipisks gļotādas kairinājums mutē rodas, ja tiek iedzerts spirtu saturošs šķīdums, piemēram, konjaks, rums vai degvīns. Koncentrācijā zem 15-20% (tā ir alkohola koncentrācija lokāli aplicējaiem dermatoloģiskiem preparātiem) kairinājums ir nenozīmīgs.

Dabīgās kosmētikas ražošanā tiek izmantots vēl mazāks daudzums alkohola, un tik zemā koncentrācijā lokāli aplicēts spirta šķīdums nerada kairinājumu un sausumu. Tādēļ kosmētikas līdzekļus, kuri satur šādu nelielu daudzumu alkohola, var izmantot arī cilvēki ar ļoti jutīgu un sausu ādu. Turklāt kombinētai un taukainai ādai alkohols ir īpaši labvēlīgs, jo tas palīdz dezinficēt un attīrīt ādu, kā arī iznīcina nelabvēlīgās baktērijas un regulē tauku dziedzeru darbību.

Informāciju sniedz Dr. Lauma Valeine, dermatoloģe, Veselības Centra 4 skaistuma klīnika "4.Dimensija":

Augu izcelsmes alkohols ir optimālākā un ādai vislabvēlīgākā viela dabīgajā kosmētikā. It īpaši uz ādas paliekošo kosmētisko līdzekļu stabilizēšanai alkoholam ir viszemākais blakņu rādītājs. Salīdzinājumā ar organiskajām skābēm, to sāļiem un benzilspirtu, augu izcelsmes alkoholam ir viszemākais kairinājuma potenciāls. Dabīgais alkohols ir ilgstoši lietots un pārbaudīts dažādos preparātos medicīnā, par tā izmantošanu un iedarbību ādas kopšanā ir uzkrāta ievērojama pieredze. Alkohola pievienošana ādas kopšanas līdzeklim nelielās devās (zem 15% no kopējā tilpuma) parasti neizraisa negatīvas blaknes, piemēram, ādas dehidratāciju, kairinājumu, kas gan ir novērojams, ja alkoholu aplicē uz ādas lielākā koncentrācijā - virs 30-40%. Sausai un jutīgai ādai būtu piemēroti līdzekļi ar nelielu daudzumu augu izcelsmes alkohola. Savukārt normālas, kombinētas un taukainas ādas īpašniekiem piemēroti ir produkti ar lielāku daudzumu alkohola, jo tam piemīt dezinficējošas un tauku dziedzeru darbību regulējošas īpašības.