Jun Ashida fur fashion
Foto: AFP/Scanpix
Kā ziemā ģērbties, nepārkāpjot īstena zaļā pieklājības normas? Vai drīkstu šūdināt kažoku? Varbūt labāk dižoties sintētiskā pūkainī, bet droši vien vilnas auduma mētelītis nekaitinātu nevienu vides draugu. Vīramāte mīļi man atdāvināja labajos laikos iegādātu sudrablapsas apkakli, tā nu viņa saritinājusies dus kabinetā uz plaukta, jo man ir kauns likt ap kaklu atlikumu, kas palicis pēc tam, kad no tā izlobīta pati kažoka īpašniece. Daudzi cilvēki strikti ziņo: esmu veģetārietis, vai, vēl trakāk: esmu vegāns un riebumā novēršas no gaļas ēdieniem vai medus. Atteikšanās no dažādiem produktiem visbiežāk tiek skaidrota, apelējot pie cilvēka ētikas jūtām. Tad nu paanalizēsim, ko būtu ētiski valkāt.

Pakar par kažokādas valkāšanu

Kažokādu tērpu ražotāji iedvesmojoši stāsta, ka zvērādas ir pirmais, vissenākais un krāšņākais cilvēces tērps, jo tikai paradīzē Ādams un Ieva varēja klejot kaili. Tērpies zvērādās, cilvēks pirmoreiz ieguva uguni, izgudroja riteni un, izlīdis no alas, uzcēla pirmo māju. Šie siltie tērpi ir palīdzējuši cilvēkiem nosargāt dzīvību gadu tūkstošiem ilgi (kādreiz pat zeķes izgatavoja no kažokādas). Kārtīgs kažoks bija ne vien siltuma, bet arī greznuma un goda tērps. Ne velti senos laikos Anglijā sermuļādas kažokus drīkstēja nēsāt tikai un vienīgi karaliskās ģimenes locekļi, bet nedaudz vēlāk tas tika atļauts arī pēriem un visaugstākā ranga amatpersonām, turklāt melno sermuļastu skaits norādīja uz kažoka nēsātāja rangu un vietu valstī. Kopš tām senajām dienām palielinājusies sabiedrības turība, gudrība un cilvēktiesības, tāpēc vismaz šajos laikos par kažoka valkāšanu neviens nav ticis pakārts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!