Daudzi mūsdienās ir dzirdējuši par globalizācijas procesu. Kāds ar to saskaras ikdienā, kāds to ļoti pārdzīvo, cits varbūt pat neko nav par to dzirdējis. Globalizācijas taustekļi tiecas iekļūt katrā valstī, tas viss nedaudz atgādina padomjlaikus Latvijā, kad kādā rūpnīcā ražoja nevainīgus plastmasas puļķus, kurus sūtīja uz citu rūpnīcu, kur tos savukārt ievietoja atombumbās. Tik prasmīgi atombumbām domāto puļķu ražotāji kā Latvijā, noteikti citur nebija... Taču, ja par globalizācijas ietekmi kāds kaut ko ir dzirdējis, tad reti kurš ir dzirdējis terminu traibeālisms - no angļu valodas veidots neveikls apzīmējums, kas radies izmantojot angļu vārdu tribe - cilts. Šis process būtībā it kā ir pilnīgs pretstats globalizācijai.
Globalizācija jau nav tikai "plastmasas puļķu" ražošana kādas transnacionālas korporācijas labā. Globalizācija faktiski veido bezsejainu monstru ar kosmopolīta "nacionalitāti"- cilvēku kopuma pārstāvi bez savas valodas un nacionālās identitātes. Un traibeālisms (lai lasītājs man piedod šo terminu)? Ja globalizācija ir diverģences process, kas rada vienveidīgu ļaužu kopumu, kuri visi ir vienādi visā pasaulē, tad traibeālisma pamatdoma- atkal apvienot cilvēkus mazākās vai lielākās kopās- kolekcionāri, baikeri, mednieki, alus dzērāji, sportisti un sporta līdzjutēji u.tml.-tā savukārt ir konverģences procesa izpausme. Kaut kur šajā jūklī pavīd vārds mode. Kas ir mode - globalizācija vai traibeālisms? Nē, tas ir vēl sliktāk.
Mode pēc būtības ir patērētāju civilizācijas stūrakmens- orientēta uz muļķiem (bagāti, bet nejēdzīgi) un nabagiem (ir iespēja, piemēram, kaut ar apģērbu pietuvināties "lielajiem" cilvēkiem). Paskatīsimies uz to visu nedaudz savādāk. Ja cilvēks, kas tiecas būt moderns, iegādājas preci, kura tajā brīdī ir modē, tad pēc pusgada viņš saprot, ka šī lieta jau ir kļuvusi nemoderna (nevajadzētu jaukt ar sieviešu dabisko vēlmi visu vilkt vienreiz mūžā- tad viss, ka jau reiz bijis mugurā ir nederīgs). Ko dara cilvēks, kuram piederošā nesen kārotā manta kļuvusi nemoderna? Jā, tieši tā - meklē jaunu, modernu. Tātad lieta tiek izmesta vai atmesta tikai tāpēc, ka tā ir nemoderna, nevis tāpēc, ka sabojājusies, saplīsusi vai citādi kļuvusi nederīga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!