Kā likt ādai sadraudzēties ar apkārtējo vidi?

Karstā laikā, kad organisms pastiprināti svīst, svarīgi izvēlēties ērtu apģērbu un apavus. Vasarā labāk nēsāt brīvi krītošas kokvilnas vai lina drēbes, nevis apspīlētu sintētisku apģērbu, kas aiztur gaisu un neļauj ādai elpot.

Apavus vēlams izvēlieties pēc iespējas atkailinātākus un no dabīgās ādas (vismaz ar iekšējo ādas zolīti). Jāatzīst, ka arī lakādas un sintētiska materiāla (tie bieži vien ir apstrādāti ar īpašām ķīmiskām vielām, lai mazāk piesaistītu mitrumu un netīrumus) kurpes neļauj pietiekami labi ādai elpot un rada pastiprinātu svīšanu. Siltuma un mitruma ietekmē aktivizējas ādas mikroflora un kļūst mūsu organismam bīstama.

Ādas sabiezējumi (varžacis, ādas "mezgliņi" u.c.) var veidoties mehāniskas berzes un spiediena rezultātā, nēsājot fizioloģiski nepiemērotus- pēdas izliekumam neatbilstošus apavus, brilles- pārāk ciešas un raupjas, vilnas vai sintētiskas drēbes, smagas pleca somas.

Vasarā rūpīgi izvēlieties apakšveļu, jo šis ģērbs ir vistuvāk miesai un tieši nepiemērots krūšturis, tā lencītes, dažādas mežģīnes un ar stingrāku materiālu apstrādātas biksīšu maliņas rada ādai berzi. Karstā laikā, it īpaši, ja dodas ceļojumā un ilgstoši atrodas sēdus pozā, izsitumi var parādīties cirkšņos un zem krūtīm, apģērba lencītēm un padusēs.

Alerģiska reakcija (ādas apsārtums, nieze, tūska) var rasties arī pret konkrētu vielu vai materiālu. Visbiežāk tā konstatēta, valkājot gumijas vai ar ķīmiskām krāsvielām krāsotus apavus, ja tie ir apstrādāti ar hroma sāļiem, ja līmē ir formaldehīda sastāvdaļas.

Dermatoloģiskas saslimšanas izraisa arī rotaslietas un metāla pogas (it īpaši dažādos apspīlētos džinsa apģērbos!). Pārsvarā alerģiju konstatē pret aksesuāriem ar niķeļa piejaukumu.

Karstā laikā rūpīgi piemeklējiet apģērbu bērniem un vēcāka gadagājuma cilvēkiem. Tā kā parasti šie cilvēki tiek saģērbti siltāk kā nepieciešams, rodas ādas kairinājums, kas pārvēršas ādas iekaisumā. Jāatzīst, ka pastiprinātu iekaisumu vienmēr provocē higiēnas neievērošana!

Nokūstot sniegam, ieraugām, cik gan daudz sārņu uzkrājies sniega kupenās. Bet siltais pavasara lietus aizskalo visus netīrumus... Līdzīgi arī mūsu ādā uzkrājas ziemas nogurums un bālums. Putekļaino un piesmēķēto telpu atblāzma. Pavasarī jācenšas sarosīties un palīdzēt savai ādai iemirdzēties. Tāpat kā savā mājoklī veicat lielo pavasara tīrīšanu, arī ādu vēlams atbrīvot no ziemas sārņiem. Ja nav iespējams apmeklēt speciālistu, pīlingu- veiciet kaut ko mājas apstākļos. Tādējādi tiks noņemts savu laiku nokalpojušais (atmirušais) ādas slānītis un āda varēs "ieelpot" pavasara" spirgtumu.

Tā kā ziemas sezonā organisms mazāk uzņēma mitrumu, dzīvesvietas apkures sistēmas radīja sausu gaisu, pavasarī āda kļūst sausa. Īpaši kaitīgas apkures sistēmas ir tad, ja ilgstoši un regulāri tai (radiatoriem) tiek pakļauta kāda ķermeņa daļa. Stipra karstuma tuvumā asinsvadi paplašināšanās, kas var progresēt dzeltenīgas vai brūnas pigmentācijas veidošanos un šīs izmaiņas ādā provocē infrasarkanais starojums.

Pavasarī un vasarā, cik nu vien iespējams, palutiniet savu ķermeni un ādu ar mitrumu. Dienā izdzeriet vismaz 2 litrus šķidruma (tīra ūdens vai dabīgas bērza un kļavas sulas). Lai attīrītu organismu, ieteicams doties pirts tūrē (vismaz 1 reizi nedēļā). Ja to apvienosiet ar ķermeņa kopšanas procedūrām (1 stundu pirms tām vēlama pirts), āda iegūs īpaši tvirtu un svaigu izskatu!

Savukārt barojošos krēmus vēlams nomainīt pret vieglākas konsistences ādas kopšanas līdzekļiem- mitrinošiem krēmiem, losjoniem un želejām. Pilnvērtīga ādas mitrināšana tiek nodrošināta tad, ja ūdens cirkulē ādas dziļumā un saglabājas virsējā slānī. Tas panākams, lietojot BIODERMA Hydrabio līnijas dziļi mitrinošos līdzekļus. Intensīvai ādas komforta un mirdzuma atjaunošanai ieteicams Hydrabio serums.

Krēmiem noteikti jābūt ar UV staru aizsargfiltru. (Lai precīzāk noteiktu saules aizsargkoeficentu, vēlams apmeklēt dermatologu, kas to noteiks ar īpašas aparatūras palīdzību.) Barojošos krēmus karstā laikā nevajadzētu lietot. Pretējā gadījumā- sviedru, krēma un putekļu sajaukums nopietni kaitēs ādai.

Joprojām aktuāla ir ozona slāņa nepārtraukta izzušana, kas draud ar ultravioletā starojuma pieaugumu un tā slikto ietekmi uz mūsu ādu - ādas novecošanos, ādas audzēju attīstību, ādas imūnās sistēmas bojājumu u.c.. Pierādīta ir arī melanomas (ļaundabīga ādas audzēja) attīstība, ko izraisa reta un intensīva sauļošanās - brīvdienās, nedēļas nogalēs, kas ir kaitīgāka kā regulāra atrašanās saulē.

Ir maldīgi uzskatīt, ka solārijā iegūstam veselīgu un skaistu ādu. Patiesībā iedegums kalpo kā aizsargreakcija pret UV starojumu. Pārāk biežas un ilgstošas sauļošanās rezultātā tiek sašķeltas ādas elastīgās šķiedras un āda zaudē tvirtumu, kļūst negluda un parādās- grumbiņas, ko dēvē par fotonovecošanos.

Tomēr sauļošanās nelielās devās noder arī profilaktiskos nolūkos, jo UV stariem ir īslaicīga dezinficējoša iedarbība, piemēram, cīņā ar piņņu izsitumiem. Tomēr, ja ir nesadzijušas sejas vai plecu brūces vai kreveles, sauļošanās rezultātā tās var iegūt tumšāku pigmentāciju, jo šajās vietās āda vairāk aizsargāsies, un līdz ar to- vienmērīgu iedegumu tikpat kā nebūs iespējams iegūt.

Saule var kļūt īpaši bīstama, ja lieto kādus medikamentus (pirms to lietošanas izlasiet anotāciju!), ārstnieciskos kosmētiskos līdzekļus, smaržas, kā arī, ja ir hormonāli traucējumi vai pret saules starojumu jutīga dermatoloģiska saslimšana.

Lai izvairītos no tieša UV starojuma, vēlams nēsāt saulesbrilles, galvassegas un lietot aizsargkrēmu, kā arī pirms sauļošanās noņemt dekoratīvo kosmētiku un noskaloties dušā.

Saules aizsarglīdzekļiem jānodrošina līdzsvarota aizsardzība pret UVB un UVA starojumu. Optimālai ādas šūnu aizsardzībai ieteicams lietot BIODERMA Photoderm aizsarglīdzekļus, kuri aizsargā gan ādas virsmu, pateicoties efektīvajiem UVB un UVA aizsargfiltriem, gan ādas dziļākos slāņus, pateicoties Cellular BIOprotection® kompleksam. Svīšanas rezultātā var aktivizēties mikroorganismi, kas provocē dermatoloģiskas saslimšanas. Pirms sauļošanās nelietojiet spirtu saturošus kosmētikas noņēmējus, jo tie pastiprināti sausinās ādu.

Savukārt smaržas var reaģēt uz UV starojumu un atstāt neatgriezeniskas pēdas uz ādu. Lai saules "peldes" vairotu atpūtas prieku, izvairieties no sauļošanās no plkst.11.00- 15.00, kad tā ir īpaši bīstama. Turklāt vērts atcerēties, kā pirms pāris gadsimtiem atpūtās augstākās sabiedrības dāmas... Lielās platmales un gaišās drānas mazāk piesaista sauli un karstumu... Ne jau vasaras "sāls" un sievietes skaistums slēpjas gandrīz šokolādes brūnā ķermenī, bet gan ādas veselībā un tvirtumā.

Nereti arī ūdens izraisa dermatoloģiskas saslimšanas. Visbiežāk ādas iekaisumu provocē jūras vai citas ūdens tvertnes ūdens, ja tajā savairojušās baktērijas vai atrodas kaitīgas ķīmiskas vielas. Tāpēc pievērsiet uzmanību informācijai par konkrēto peldvietu.

Pēc peldes sabiedriskās vietās ieteicams noskaloties. Savukārt, apmeklējot baseinu, ādu (īpaši, ja tā ir jūtīga) ietekmēs ūdens dezinficējošie līdzekļi. Visbiežāk pēc šādām peldēm vērojams ķermeņa ādas izteikts sausums vai kāda jau esoša ādas iekaisuma paasināšanās. Pēc peldes vēlams lietot mīkstinošus un ādu nomierinošus ķermeņa losjonus un krēmus. Piemēram, BIODERMA Atoderm barojošo un ilgstoši mitrinošo krēmu ar aizsargājošu iedarbību, kas piemērots gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Ja ir iekaisusi sejas āda, labāk to izārstēt, sadziedēt un tad peldēties. Arī pārāk bieža mazgāšanās, t.i. vairākas reizes dienā, nelabvēlīgi ietekmēs ādas stāvokli. Pārāk bieži mazgājoties ar ziepēm tiek noņemts ādas dabīgais aizsargslānītis (tauku kārtiņa, normālās baktērijas utt.)un izjaukta dabīgā mikroflora, līdz ar to- radīta labvēlīga vide baktērijām. Īpaši ādai kaitē hlorēts ūdens, tāpēc, mazgājot seju vai pieņemot vannu, ūdenim pievienojiet kādu nomierinošu vannas līdzekli (sausai ādai- rozeskoka eļļu, taukainai- eikalipta, tējaskoka eļļu) vai tējas novārījumu, bet ne- vannas putas, kas tiek ražotas uz detergentu bāzes.

Ja ir sausa un jūtīga āda, nevajadzētu lietot sārmainus mazgāšanas līdzekļus (vispiemērotākie- pH5), kā arī kosmētiskos līdzekļus, kuru sastāvā ietilpst spirts. Protams, uzkopjot māju un lietojot dažādus mazgāšanas līdzekļus, vēlams uzvilkt gumijas cimdus, jo šie līdzekļi ir ļoti spēcīgi un noteikti sausinās roku ādu. Atsevišķos gadījumos tie var izsaukt alerģiskas saslimšanas, tāpēc vēlams lietot gumijas cimdus ar kokvilnas oderīti.

Vide ir pilna ar mikrobiem, kas ir dabiski mūsu kaimiņi, mūsu līdzdzīvotāji jau no pasaules pirmsākumiem. Mikroorganismu izraisītas dermatoloģiskas saslimšanas iegūst saskarē ar pārnēsātāju. Dažādas ādas slimības (kārpas, papillomas, strutaini izsitumi, sēnītes u.c.) var izraisīt visi iepriekšminētie faktori, intīmas attiecības, publiskās pirts, dušu apmeklējums, kopējas veļas, čību lietošana, nejaušs rokas spiediens, kukaiņa kodiens (it īpaši ērce, ja tā ir inficēta ar Laima slimību).

Saslimšanu var veicināt pavājināta imunitātāte organismā. Tomēr tas nenozīmē, ka iepazīstoties ar šādām dermatoloģiskām saslimšanām, jābeidz priecāties par dzīves sniegtajiem priekiem, saules un pavasara atgriešanos.

Novērtēsim šī gadalaika priekšrocības- iespēju (ņemot vērā iespēju izmantot kādu nedēļu atvaļinājuma) veltīt laiku arī sev. Palutiniet sevi ar kādu jauku sejas vai ķermeņa procedūru un, lai tā būtu tā vērta, konsultējieties ar sejas un ķermeņa estētikas speciālistu dermatologu, kas pielāgos jūsu problēmām un finansiālajam stāvoklim atbilstošu risinājumu. Ietaupīsiet finanses un apturēsiet infekcijas izplatību, ja savlaicīgi ārstēsiet dermatoloģiskas saslimšanas un problēmas uzticēsiet ārstam.

Dzīvojiet bez rūpēm, mīliet sevi un līdzcilvēkus!