Strīdi par kaitīgumu ir mūžīgi
Kosmētikā esošās vielas caur ādu nonāk asinīs, tādēļ pastāv likumi, kas regulē, ko ražotājs drīkst un ko nedrīkst iekļaut kosmētikas līdzekļa sastāvā. Katrs sevi cienošs ražotājs likumu ievēro, turklāt kontrolējošās valsts institūcijas seko, lai neparādītos neatļautas vielas vai netiktu pārsniegtas atļauto vielu normas. Tomēr strīdi par kosmētikā atļauto ķīmisko vielu drošību un nekaitīgumu nerimstas.
Te krūts audzēja šūnās atrod kosmētikā plaši izmantotus konservantus, te sintētiskās smaržvielas izraisa alerģiju, te krāsvielas satur smagos metālus, Atklājas, ka zobu pastās liek antibiotikas, kas veicina pret zālēm nejutīgu mikrobu veidošanos, turklāt pastāv aizdomas, ka bojājas arī aknas un nieres. Izrādās, ka virkne šampūnu vai dušas želeju sastāvdaļu bioloģiski nesadalās, tādēļ piesārņo dabu un arī gadiem ilgi neizvadās no cilvēka organisma, spējot reaģēt ar citām vielām un veidot kancerogēnus savienojumus. Noskaidrojas, ka tūkstošiem kosmētikā atļauto vielu nav līdz galam izpētītas, līdzīgi kā ar ģenētiski modificēto pārtiku, un neviens tā īsti nezina, cik tās ir vai nav kaitīgas... Loģiski rodas jautājums - kā tad tā, kādēļ modri kontrolieri to pieļauj? Atbilde meklējama atslēgas vārdos - "pastāv aizdomas", jo, kamēr nav tiešu un neapgāžamu pierādījumu par konkrētu kaitējumu, ražošanu aizliegt nav Iespējams.
Lietot dabīgas vielas ir moderni
Nav brīnums, ka cilvēki meklē un vēlas lietot kosmētiku, kas sastāvētu tikai no labi pazīstamām, gadsimtiem praksē izmantotām dabas vielām Tomēr dabīgas izejvielas ir līdz pat 20 reizēm dārgākas, kā ķīmiski vai sintētiski radītās, un arī tehnoloģiski sarežģītāk panākt vajadzīgo konsistenci, pietiekami ilgu glabāšanas termiņu, patīkamu krāsu un citas nianses. Tādējādi krēms vai šampūns, vai lūpu krāsa kļūst dārga, bet peļņa, tos pārdodot, - niecīga.
Līdz ar to tikai 3-6% no visa milzīgā kosmētikas tirgus ir patiešām dabīga kosmētika - veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, konservēta pasterizējot vai izmantojot pārtikā lietojamas vielas, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām. Savukārt, ņemot vērā modi un pieprasījumu, gandrīz visi pārējie cenšas par dabīgiem izlikties (kas, jāatzīst, izmantojot reklāmas spēku, veiksmīgi arī izdodas), piedāvājot pircējiem "dabīgu izvēli", "dabas aromātu", "dabas iedvesmotus" līdzekļus "ar E vitamīnu", "ar kumelītēm", "aromaterapiju", "ar augu ekstraktiem", uz iepakojuma attēlojot sulīgus augļus vai skaistus ziedus. Papētot šādas kosmētikas sastāvu, redzams, ka tā sastāv galvenokārt no naftas pārstrādes produktiem - parafīna, minerāleļļām, mākslīgām smaržvielām, no sintētiskiem polimēriem, ka silikons, un emulgatoriem, kā polietilēnglikoli (PEG) vai polipropilēnglikoli (PPG), satur veselu buķeti konservantu parabēnu, sintētiskās krāsvielas, kas vērš krēmu maigi rozā vai zobu pastu - gaiši zilu, un vien dažos no viņiem atrodams arī kāds augu ekstrakts, tiesa gan - bez garantijas, ka tas iegūts no ekoloģiski audzēta auga.
Kāda ir īsta biokosmētika?
Der atcerēties, ka dažādi "bio" un "eko" apzīmējumi tiek lietoti uz nebēdu bez jebkāda seguma: ieraugot nepazīstamu variāciju par šo tematu, noteikti jānoskaidro, vai emblēma patiešām kaut ko apliecina vai kalpo tikai kā kosmētiskās tūbiņas rotājums, ja nu nejauši kāds tam notic... Lai kosmētiku varētu saukt par dabīgu, tai jāatbilst šādiem kritērijiem:
1. Augu izcelsmes izejvielām jābūt iegūtām bioloģiski sertificētā lauksaimniecībā vai ekoloģiski nepiesārņotā savvaļas vidē. Ja tās bijis iespējams iegūt tikai parastajā lauksaimniecībā audzētas, to tīrībai jābūt pārbaudītai un apstiprinātai.
2. Līdzekļi nedrīkst būt testēti uz dzīvniekiem un tie nedrīkst saturēt dzīvnieku izcelsmes vielas, kas iegūtas no mirušiem vai nogalinātiem mugurkaulnieku klases dzīvniekiem (dzīvnieku tauki, kolagēns, šūnas, gēni u.c.).
3. Ir pieļaujama atsevišķu minerālvielu un minerālsāļu (kā nātrija hlorīds jeb vārāmā sāls un magnija sulfāts jeb glaubersāls u.c.) izmantošana. Izņēmumi uzskaitīti 5, punktā.
4. Pieļaujamas hidrolizēs, cietināšanas, esteru iegūšanas vai kādas citādas šķelšanas un kondensēšanas procesu, kas atļauti likumdošanā, rezultātā iegūtas izejvielas, pārstrādājot šādas vielas:
- taukus, eļļas un vaskus,
- lecitīnu un lanolīnu,
- mini-, oligo- un polisaharīdus,
- proteīnus un lipoproteīnus.
5. Nav pieļaujama šādu vielu izmantošana:
- Organiski sintētiskās krāsvielas (pieļaujama tikai minerālo krāsvielu (kā dzelzs oksīds), augu izcelsmes krāsvielu (kā hlorofils) vai dzīvnieku izcelsmes krāsvielu (kā karmīnsarkanais) izmantošana,
- Sintētiskās smaržvielas (pieļaujama tikai augu ēterisko eļļu vai to daļu, kas izolētas fizikālā ceļā, izmantošana),
- Etiloksidācijas ceļā iegūtas izejvielas,
- Silikons,
- Parafīni un citi naftas pārstrādes produkti,
6. Konservēšanai izmantojamas tikai dabīgas konservēšanas sistēmas, kā pasterizēšana, antioksidantu, ēterisko eļļu izmantošana un tamlīdzīgi, kā arī šādu dabīgajām vielām identisku vielu izmantošana:
- Benzoskābe, tās sāļi un etilesteri,
- Salicilskābe un tās sāli,
- Sorbīnskābe un tās sāļi,
- Benzilalkohols.
Izmantojot šīs četras vielas, marķējumā obligāti jānorāda, ka viela izmantota kā konservants. Līdz ar to ražotāji motivēti izvairīties no šo vielu izmantošanas, jo pircēji labprātāk pērk preci, kas ir "bez konservantiem",
7. Organisko izejvielu un gala produkta sterilizēšanai nedrīkst izmantot radioaktīvo starojumu.
8. Iepriekšminēto kritēriju ievērošanu pārbauda un kontrolē neatkarīgi institūti.
Ieteicams ievērot arī šādas nostādnes: marķējumā skaidri un pilnībā norādīt visas sastāvdaļas, nešifrējot un neslēpjot pat niecīgās devās pievienotās (kuras pēc likuma drīkstētu arī neuzrādīt). Nodrošināt caurskatāmu ražošanas procesu, sākot no iepirkšanas vai izejvielu ieguves līdz to pārstrādei un gatavam produktam, Atteikties no ģenētiski modificētu izejvielu izmantošanas un gēnu tehnoloģijām. Nodrošināt videi draudzīgu ražošanas un izejvielu ieguves procesu un atkritumu un gala produkta bioloģisko noārdīšanos. Izejvielas, kas iegūtas mazattīstītās valstīs, iepirktas Godīgās tirdzniecības (Fair Trade) ceļā.
Kosmētikas bāzes sastāvs
Ikviens kosmētikas līdzeklis sastāv no tā saucamās bāzes, ko veido ūdens, eļļa un emulgatori, no aktīvajām vielām - ekstraktiem, aminoskābēm, mitrinošām vielām un no palīgvielām - konservantiem, krāsvielām un smaržvielām, Ražotājam ir vismaz trīs iespējas:
- izmantot bāzei augu eļļas un taukus,
- izmantot minerāleļļas un to derivātus, kā parafīns (Paraff/num Liquidum), vazelīns (Petrolatum) un citus,
- ķerties pie sintētiskajiem materiāliem, kā silikoni (Dimethicone, Polysiloxane u.c.) Silikonus un no naftas gatavotās minerāleļļas ražotāji iecienījuši, jo tie ir krietni lētāki un "paklausīgāki" (vieglāk strukturējami, izturīgi pret temperatūras svārstībām bez smaržas utt.) kā augu eļļas. Tomēr tie ir kritizējami no ekoloģijas viedokļa - slikti bioloģiski noārdās un nevērtīgi no ādas kopšanas aspekta, jo ir inerti pret jebkādiem dzīvā organismā noritošiem procesiem. Vēl vairāk - tie var pārklāt ādu ar neelpojošu kārtiņu, traucējot normālu tās funkcionēšanu, vai, caur ādu nokļūstot ķermenī, kā grūti izvadāmi atkritumi uzkrāties audos.
Turpretī augu eļļas, kuras kā bāzes vielas to dārdzības dēļ izmanto galvenokārt sertificētā dabīgajā kosmētikā, ir siltuma un gaismas radīta procesa rezultāts un to iedarbība pilnībā atšķiras no sintētiskajiem materiāliem. Tās veido gan kosmētiskā līdzekļa bāzi, gan darbojas kā aktīvās vielas.
(turpinājums sekos)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
