Saskaņā ar kādas psiholoģes Martas Sančesas Navaro teikto, celulītu iespējams apkarot nevis ar masāžām, kosmētikas produktiem vai nežēlīgām diētām, bet gan psihoterapeita palīdzību.
Psiholoģe uzskata, ka celulīta veidošanos sekmē bērnībā piedzīvotas psiholoģiskas traumas, nevis kustību trūkums un vāja asinsrite – tādējādi negatīvas emocijas, kas nomāc cilvēka prātu, izpaužas fizisku seku veidā.
Šādas traumas, pēc Navaro teiktā, var būt dažādas – pārāk stingra vecāku kontrole bērnībā vai arī neskaitāmi noteikumi un pienākumi, kas bijuši jāpilda, slāpējot bērna un jaunieša patiesās intereses un aicinājumu.
Jāpiebilst, ka psiholoģes teorijai par celulīta veidošanos piekrīt arī citi nozares speciālisti. Arī skaistumkopšanas eksperts Aleksandrs Barani uzskata, ka cilvēka emocionālais stāvoklis ir vistiešākajā veidā saistīts ar viņa izskatu un fizisko formu.
"Emociju un sajūtu apspiešana, neraugoties uz pieņēmumu, ka mazāk aktīva mīmika pasargā no krunku veidošanās, patiesībā to attīstību veicina vēl vairāk. Es ikvienu iedrošinu paust savas sajūtas, jo tas pasargās no negatīvu emociju uzkrāšanās, kā arī neatstās vizuālas sekas ķermenī!" aicina Barani.
Tiesa, psiholoģes paustajai teorijai ir arī ne mazums kritiķu, kuri uzskata, ka celulīta veidošanos ietekmē ķermenī notiekošie fiziskie un ķīmiskie procesi, savukārt cilvēka emocionālais stāvoklis ir vien neliels blakusfaktors.
"Celulīts nereti ir saistīts ar lieko svaru un aptaukošanos, tomēr ne visas sievietes, kurām ir liekie kilogrami, cieš no celulīta. Vispārīgi runājot, celulītu rada cilvēka hormonālais un ģenētiskais stāvoklis, kā arī apkārtējā vide un dzīvesveids. Atsevišķus faktorus iespējams mainīt, bet pret citiem esam bezspēcīgi.
Protams, arī stresam ir liela ietekme uz cilvēka izskatu, tomēr šobrīd ir pārāk maz pētījumu, kas apstiprinātu, ka bērnībā piedzīvota vecāku kontrole un sajūtu apspiešana no tiesas izraisa celulītu, sievietei pieaugot," tā eksperti.