Māksliniece savus darbus raksturo ar spriedzi, ko rada vienlaicīga pievilkšanās un atgrūšanās, kad nevēlies skatīties, bet tomēr skaties, nevēlies redzēt, bet tomēr redzi. "Es ņemu šķietami nepiemērotu materiālu, liekot parastām un pazīstamām lietām, šķist neparastām un svešām," māksliniece skaidro savas neparastās rotas.
Viņa izvēlas strādāt ar insektiem, dzīvnieku atliekām un citām biovielām, pārstrādājot tās neticami poētiskās un estētiskās rotās. Viņas māksla atsauc atmiņā gan Senās Ēģiptes aizraušanos ar saules un atdzimšanas simbolu skarabeju, gan Viktorijas laikmeta rotu tradīcijas, kur tauriņi simbolizēja dzīves un skaistuma īslaicību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
