- Jāņu vakarā jārunā ar kaimiņienēm, lai nebūtu jāstrīdas.
- Jāņu vakarā plūktās Jāņu zāles der visām slimībām.
- Kas Jāņu nakti guļ, tam visu vasaru nāks miegs.
- Ja Jāņu naktī iet rasā vārtīties, tad skaistums un veselība iemantota visai dzīvei.
- Kas Jāņu naktī redz papardi ziedam, var izteikt vēlēšanos - tā piepildīsies.
- Jāņu rītā, kamēr nav saule vēl aususi, jādodas mazgāt mute, lai būtu skaists.
- Ja Jāņu dienā adatu ņem rokās, tad uz pirkstiem augoņi metas.
- Kas Jāņu rītā pirms saules lēkta iet uz avotu mazgāties, tas kļūst skaists.
- Ja kāda meita grib sev garus matus uzaudzēt, tad Jāņu naktī jāiet tur, kur aug apiņi, un jāsukā mati.
- Jāņa naktī sists sviests jājauc kopā ar sagrauzdētu krupi un ar to niezis jāsmērē, tad tas noejot.
- Ja negrib, lai ir resnas kājas, tad Jāņu nakts rītā pirms saullēkta vajag ar kailām kājām uzkāpt uz akmens.
- Jānu dienā meitas mazgājas kviešu rasa, no tā viņām baltas sejas.
Pirtī iešana
Saglabājušies ticējumi, ka pirts ir svētāka vieta nekā baznīca. Tā arī ir, jo, pareizi izmantota, pirts ir mājas svētnīca, kurā norit daudzi cilvēka dzīvē svarīgi rituāli.
Darbi pirms Jāņiem tiek izbeigti iepriekšējā dienā, un tad arī tiek kurināta pirts. Bijušas dažādas tradīcijas par mazgāšanos Jāņu pirtī.
Ir mazgājušās atsevišķi sievietes no vīriešiem, kā arī kopā. Senāks un maģiskāks ir pēdējais variants. Praktiski tradīciju, ka pirtī iet atsevišķi sievietes no vīriešiem, ienesa kristietība. Sirmā senatnē uz pirti visa ģimene vai visa saime gāja kopā.
Šajā reizē bez parastās sasveicināšanās ar pirtiņu vajadzētu tai palūgt mūs labi attīrīt un svētīt. Pašu pirts rituālu būtu ieteicams sākt ar medus procedūru ķermeņa attīrīšanai, tikai tad doties uz lāviņu sildīties.
Lāviņu būtu ieteicams noklāt ar pļavas ziediem un zālītēm. Pēc uzsildīšanās – neliela relaksācija svaigā gaisā un atpakaļ uz lāvas.
Pirmo pērienu sākam ar vieglu iesildīšanu ar bērza slotiņām, pēc tam izmantojam visas tās slotiņas, kas dažādos veidos attīra fizisko ķermeni un dvēselīti.
Ūdens peldes
Ūdens, vai tas būtu dīķi, ezerā, upē, jūrā vai rasas izskatā zālē, Jāņu naktī ir sudrabots un spēj attīrīt cilvēku no jebkura, pat vissmagākā grēka.
Ūdens ir ceļš uz pazemi uz haosu, no kurienes nāk viss radītais un kur jāieved kārtība. Ūdens ir arī bagātības nesējs un auglības veicinātājs.
Vainagu vīšana
Kad visi priekšdarbi pabeigti, ļaudis pošas Jāņu svinībām, apvelkot goda drānas. Jāņu tēvam liek galvā ozola, Jānu mātei puķu vainagu. Puiši un vīri galvās liek ozollapu vainagus. Meitas un sievas Jāņu vakarā rotājas ziedu vainagiem.
Jāņu vainags, kas pīts no trejdeviņām zālēm, ir kā maģisks aplis, kas, galvā uzlikts, sargā no nelaimēm, slimībām un nelabvēļiem. Vainags ir viens no raksturīgākajiem, būtiskākajiem un obligātajiem latviešu vasaras saulgriežu rituālajiem elementiem.
Aplis ir viens no svarīgākajiem maģiskajiem elementiem. Aplis arī ir saules simbols. Vainags ir šī apļa izpildījums Līgo svētkos. Tas tiek veidots, izmantojot dažādu zāļu spēku.
Īpaša pieeja vainagu pīšanai ir jaunām meitām – viņām jāpin trejdeviņu ziedu vainadziņš, liekot no katra priekšā, un tā uz priekšu.
Raspodiņš būs dvēseles tīrībai, asinszāle rūpēsies par veselību un spēku, margrietiņas – kaislībai, piparmētra – aizsardzībai, biškrēsliņš – ilgam mūžam, zirņu ziedi – mīlestībai, āboliņš – uzticībai, magone – auglībai un veiksmei, bazilika zariņš palīdzēs atbrīvoties no ļaunuma, rozes ziedi – mīlestība, jasmīni – viedi sapņi un mīlestība, vērmeles – palīdzēs atgūt mīļoto, kumelītes – veselība, tad vēl dedestiņas, madaras, dzirkstelītes, zilie zvaniņi...
Rituāla darbība ir Vainaga mešana ūdenī, kas nodrošina Dievu labvēlību. Vainagu nozīme līdzīga Jāņu zālēm – auglības un svētības nešana - un ar tiem apdāvināja arī citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
