Šķiet, visi esam ņēmuši vērā pamācību no grāmatas ''Vinnijs Pūks un viņa draugi'' frāzes – ''Lūdzu, zvanīt, ja uz klauvējienu nelaiž iekšā.'' Jebkurā mājā zvans ir pirmā lieta, kas sagaida ciemiņus pie lieveņa, un līdz ar to arī rada pirmo iespaidu par māju, tās saimniekiem un viņu gaumi. Šobrīd zvani mēdz būt dažādi – elektroniski, ar telefonzvana funkciju, un arī klasiskie klauvēkļi nav zaudējuši aktualitāti.
Klauvēkļi
Lai arī šis zvana veids šķiet nedaudz aizvēsturisks, vairums mājokļu saimnieku izvēlas tieši šo klasisko pieeju ar senatnīgo noskaņu. Savulaik mazajās mājās pietika ar skaļāku klauvējienu pie durvīm, bet lielajās muižās un pilīs tika ierīkoti lieli durvju zvani ar izteiksmīgi spalgu skaņu, ko nevar nedzirdēt. Tāpēc joprojām lielākās mājās, kur ar elektronisku signālu nebūs līdzēts, šis variants būs visatbilstošākais. Parasti klauvēkļi tiek gatavoti no kāda smagnēja metāla, lai skaņa būtu spalga, un pievērstu sev uzmanību. Klauvēkļu labākā īpašība ir tā, ka tos pēc izpildījuma var atrast katrai gaumei – mazākus, lielākus, ar dzeguzes vai gaiļa vizuālo imitāciju un citiem interesantiem pasniegšanas veidiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
