Šai sakarā sadarbībā ar skaistumkopšanas portālu Intensa.Pro ieteikumus, kā nezināšanas dēļ nekaitēt sev, sniedz LKKA viceprezidente Inga Groskopa.
Lai apvienotu visus skaistumkopšanas nozares profesionāļus, palīdzētu tiem izglītoties un augt profesionālajā jomā, pirms 20 gadiem Latvijā tika nodibināta Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācija (LKKA), savukārt 1996. gadā tika dibināta "Rīgas Kosmētikas skola", kas ir pirmā izglītības iestāde Latvijā, kurā var iegūt profesionālo vidējo izglītību kosmetoloģijā kosmētiķa specialitātē.
Kvalifikāciju līmeņu atšķirības Latvijā
Daudziem nav skaidra terminoloģija, kas tad ir kosmetologs, kosmētiķis, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, estētists utt., un kāda tad ir katra šo speciālistu kompetence, jo visi dara it kā vienu un to pašu darbu.
Kosmetologs ir cilvēks ar augstāko medicīnisko izglītību, ārsts, kas ieguvis papildizglītību kosmetoloģijā. Ir valsts izdots kosmetologa sertifikāts (nav profesijas standarta). Latvijā pašreiz ir ap 40 sertificētu kosmetologu.
Kosmētiķis savukārt ir skaistumterapijas speciālists, ārstniecības persona, kas ieguvusi profesionālo izglītību un nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu, ieguvusi tiesības kompetenti iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā skaistumterapijā; nosaka sejas un ķermeņa ādas kosmētisko diagnozi, patstāvīgi veic atbilstošas ādas apstrādes un kopšanas kosmētiskās procedūras.
Skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā) ir ārstniecības persona, kura ir ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un praktizē skaistumkopšanas jomā, strādājot ar kosmētikas produktiem un medicīniskām tehnoloģijām, veicot sejas un ķermeņa skaistumkopšanas procedūras; ievēro profesionālo ētiku un profesionālo darbību reglamentējošos normatīvos aktus; pārzina kosmētikas tirgu, kā arī sniedz citus kosmētiska rakstura pakalpojumus un konsultācijas, ievērojot savas profesionālās lomas un kompetences robežas; rūpējas par savu profesionālo pilnveidošanu izvēlētajā skaistumkopšanas darbības jomā (profesijas standarts).
Ko drīkst un nedrīkst darīt kosmētiķis, pamatojoties uz savu kvalifikāciju?
Latvijas Republikā kosmētiķa profesijas darbību (profesijas kods – 3259 05) reglamentē kosmētiķa profesijas standarts, kas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim un nosaka, kādas procedūras drīkst veikt kosmētiķis.
Izvilkums no "kosmētiķa profesijas standarta":
- Veikt sejas un ķermeņa kosmētiskās masāžas manuālās un aparātu tehnikas: D'arsenvalizāciju, jonoforēzi, miostimulāciju, vakuumprocedūras, interferentās strāvas programmas/tehnikas, mehāniskās vibromasāžas tehnikas, mikrodermabrāzijas kosmētisko procedūru, fotohromoterapiju, ultraskaņu, zemas jaudas terapeitiskos lāzerus, kriomasāžu.
- Veikt dermatologa vai ārsta - kosmetologa akceptētas mezoterapijas procedūras (pēc atbilstoša profesionālās pilnveides izglītības dokumenta saņemšanas), izmantojot Latvijā reģistrētos kosmētiskos līdzekļus.
- Veikt ādas dziļo tīrīšanu, manuāli likvidējot komedonus, miliumus vai pielietojot dezinkrustāciju, ķīmisko (augļskābju) pīlingu koncentrācijā no 20 līdz 40%.
Visas pārējās manipulācijas ir ārsta kompetence!
Salonā vai kosmētiskajā kabinetā speciālista sertifikātam ir jāatrodas klientam redzamā vietā. Ja tā nav, tad cilvēkam ir tiesības prasīt šo sertifikātu uzrādīt, lai pārliecinātos par speciālista kompetenci.
Kosmētiskajos kabinetos ir jānodrošina visi instrumentu dezinfekcijas un sterilizācijas pasākumi. Šai sakarā jāizvērtē, vai, apmeklējot speciālistu mājās, tas tiks nodrošināts - iespējams, pat naudas ekonomēšanas nolūkos šādu iespēju tomēr nevajadzētu izvēlētie.
Jāpiebilst, ka kaistumkopšanas nozarē problēmas rada arī dažādas mūžizglītības programmas, kuras pāris mēnešu garumā sagatavo "speciālistu", piemēram grāmatvedi, pārdevēju utt. par sejas vai ķermeņa estētiskās kopšanas speciālistu.
"Speciālists", kam nav sapratnes par cilvēka organisma funkcionēšanu, un āda ir cilvēka lielākais orgāns, nedrīkst strādāt ar klientu! Šādi īso kursu beidzēji ierodas darba tirgū un stājas blakus profesionāļiem, veicot dažādas sarežģītas procedūras, darot to, ko māk un ko nemāk.
Bīstama tendence ir kolektīvās iepirkšanās portāli, kas par kuponiem piedāvā procedūras, kuru cena bieži vien ir zemāka par paša pielietotā produkta pašizmaksu (piemēram, visuzskatāmāk to parāda injekciju procedūras).Labākajā gadījumā procedūra paliks bez rezultāta, savukārt sliktākajā var rasties nopietnas komplikācijas.