Likumi, kas jāievēro, izvēloties virtuves mēbeļu krāsu

Piesātinātu toņu fasādes vairāk piemērotas dinamiskiem, jauniem un eksperimentēt gribošiem cilvēkiem. Šādus ļaudis spilgtie toņi, piemēram, spilgti dzeltens un sarkans, uzmundrina, uzlādē ar jaunu enerģiju. Savukārt spilgti zils nomierina pēc saspringtas darba dienas, bet violets piešķir pašapziņu. Spilgtie toņi der gan gaišām, gan tumšām telpām, bet jāievēro pāris noteikumu:

virtuvei jābūt plašai, jo mazā telpā spilgtās krāsas kļūs uzmācīgas un nogurdinās vai pat uztrauks, bet pati telpa šķitīs vēl mazāka;

spilgti toņi piemēroti tādām telpām, kurās uzturamies īsu laiku. Tātad, ja virtuvē iegriežamies tikai uz īsu brīdi – nelielām uzkodām vai trokšņainām maltītēm draugu lokā –, spilgtie toņi derēs. Savukārt tiem, kas virtuvē pavada samērā daudz laika, labāk izvēlēties kaut ko mierīgāku.

Krāsas spilgtums lielā mērā atkarīgs arī no materiāla, kas lietots virtuves iekārtas fasādes apdarei. Viskošākās plaknes parasti darinātas no lakotas MDF plātnes (tā vairākās kārtās pārklāta ar krāsainu emalju). Mierīgo toņu fasādes lielākoties izgatavotas no masīvkoka vai arī no kokšķiedru plātnes, kas pārklātas ar nažfinieri vai laminētu plēvi, kas imitē koka faktūru, akmeni u. tml.

Bēšos, piena baltos, pelēcīgos un brūnganos toņus iecienījuši mierīgi un nosvērti cilvēki, kuri atbalsta tradicionālas vērtības, dod priekšroku klasikai. Spilgtums viņiem nav nepieciešams. Šie toņi ir universāli – der jebkāda izmēra telpām, kā gaišām, tā tumšām. Tomēr šāds krāsu risinājums ar laiku var kļūt nomācošs, garlaicīgs. To var labot, papildinot interjeru ar spilgtiem akcentiem – krāsainām stikla vāzēm, spilgtu griestu lampu, virtuves tekstilu dzīvespriecīgos toņos vai kādu košu fotogrāfiju pie sienas.

Eko noskaņas vēl aizvien ir modē. Tāpēc dabiskos toņus izvēlas ne tikai ekoloģiskā dzīvesveida piekritēji un rustikas stila mīļotāji, bet arī citi mājokļu saimnieki. Rūsgani pelēcīgais, visu nokrāsu zaļie un dabiskas koksnes toņi lieliski nomierina, līdzsvaro un raisa patīkamas asociācijas un atmiņas. Dabiskie toņi labi iekļaujas jebkurā interjerā un spēj pat neitralizēt urbāno vidi aiz loga.

Šis ir universāls variants, kas piestāv gan nelielām, gan plašām virtuvēm. Noskaņa šādā virtuvē vairāk jāveido ar aksesuāriem. Tomēr maldīgi domāt, ka virtuve, kas darināta no koka, noteikti jāietur kantri stilā. Tieši otrādi – tie var būt arī minimālisma stila, klasiski vai vintage interjeri.

Pēdējos gados populāras kļuvušas kombinētas virtuves. Tas nozīmē, ka priekšējo fasāžu un korpusa krāsa var atšķirties no atvilktņu un durtiņu fasādēm vai arī krāsas augšējiem un apakšējiem skapīšiem variējas utt. Krāsas pat iespējams izkārtot joslu vai šaha lauciņu kārtībā. Šāda veida virtuves labi izskatās plašās, gaišās, saulainās telpās. Tomēr, izvēloties šo noformējuma variantu, noteikti jāievēro samērīgums, lai iespaids neveidotos pārāk raibs. Labāk, ja ir tikai neliels skaits atšķirīgu fasāžu, nevis aptuveni puse.

Aktuāls ir arī jautājums par stikla izvēli virtuves fasādē – vajag vai nevajag? Arhitekte Viktorija Akanova uzskata, ka stikla funkcionalitāte virtuvē ir strīdīgs jautājums, bet tā ietekme uz telpas noskaņu neapšaubāmi liela: "Stikls piešķir telpai gaišumu, rada greznāku iespaidu utt. Ja virtuves iekārtas fasādei izmantoti dažādi paneļi un skats jau ir diezgan raibs, labāk izvēlēties tikai nedaudzas stiklotas plaknes."