Labdien! Man ir 56 gadi un ir iestājusies menopauze. Ikdienā cīnos ar karstuma viļņiem un bezmiegu, taču mani visvairāk nomāc pumpas, kas sametušās uz sejas. Tās ir lielas, sāpīgas un daudz. Uz kādu brīdi izsitumi nozūd, bet tad parādās no jauna. Kāds tam ir iemesls un kā ar to cīnīties? Cieņā, Zeltīte.
Kā apgalvo ginekoloģe Anete Birkšteina, menopauzes laikā izsitumiem nevajadzētu rasties. Var parādīties ādas pigmentācija un sejas toņa maiņa, bet, ja rodas izsitumi, tad ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš izrakstīs nosūtījumu pie speciālista vai arī uzreiz noteiks problēmas cēloni.
Arī ginekoloģe Māra Kļaviņa atzīst, ka izsitumi nav tipisks menopauzes simptoms, jo katra sieviete to izdzīvo atšķirīgi. Tas ir atkarīgs no hormonu stabilitātes, vielmaiņas, vecuma, kurā menopauze iestājas, un citiem faktoriem.
"Menopauzes laikā notiek hormonālas izmaiņas, un katrai sievietei tās var būt atšķirīgas, tāpēc, pirmkārt, būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš dos tālākus norādījumus problēmas risināšanā," uzsver Kļaviņa.
Savukārt Dr. Daiga Baranovska piebilst, ka, iestājoties menopauzei, klimaktēriskais sindroms ar karstuma viļņiem, nakts svīšanām un dažādām citām veģetatīvām sūdzībām ir viens no traucējošākajiem periodiem sievietes dzīvē. Jo īpaši tādēļ, ka ir grūti vadāms, neparedzams un neplānojams. Šai sakarā hormonaizvietojošā terapija ir viens no veidiem, kā situāciju regulēt un pašsajūtu uzlabot.
"Taču, ņemot vērā vecuma īpatnības un terapijas riskus, mēs praktiski nekad šajā periodā nenozīmējam hormonālās kontracepcijas preparātus, bet gan izvēlamies speciāli šim periodam radītos hormonaizvietojošās terapijas līdzekļus. Tas nav gluži viens un tas pats. Nereti, īpaši tajos gadījumos, kad menopauze iestājusies pēc ķirurģiskas operācijas, nevis dabīgi, terapijas piemeklēšana ir sarežģīts un laikietilpīgs pasākums.
Taču ja vien pacients ir motivēts, kopā ar savu ārstu tas lielākajā daļā gadījumu tomēr izdodas. Bez tam papildus hormonālajiem preparātiem var lietot arī dažādus dabīgos līdzekļus, zāļu tējas un vitamīnus," uzsver speciāliste.
"Tiesa, ja ilgstoši neizdodas uzlabot pašsajūtu, iespējams, ka vajag veikt kādus papildus izmeklējumus - varbūt ir vēl kāda saslimšana, kas traucē sasniegt vēlamo rezultātu, piemēram, vairogdziedzera funkcijas traucējumi, SAS slimības, cukura diabēts, aknu vai aizkuņģa dziedzera patoloģijas. Konsultējieties ar savu ārstu!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
