Sapņu virtuves no filmām. Idejas, kā filmās redzēto ieviest savā mājoklī

Biogrāfiskās drāmas ''Džulī un Džūlija'' galvenais sižets notiek virtuvē, un ne tikai vienā, bet gan vairākās un pat dažādos laika posmos, tāpēc ir iespēja iepazīties ar dažādiem stiliem un aizlienēt vairākas idejas. Franču virtuves kulinārā mantojuma vēstnese Džūlija Čailda (Julie Child) filmā rosās gan profesionāli aprīkotā, gan mājīgā franču stila virtuvē, un tieši mājas virtuve ar daudzajiem katliņiem, iekarinātiem virtuves piederumiem pie sienas un koka galdu pa vidu, uzrunājusi daudzus jo daudzus.

Šāda stila virtuve joprojām ir aktuāla izvēle un pēdējos gados aizvien vairāk parādās šī tendence – pie sienām izveidot stangu, kurā iekārt kastroļus, pannas, kausiņus un piederumus.

Filma ''100 soļu ceļojums'' ir absolūts garšu ceļojums, kurā no skatīšanās vien var paēst, taču iekārdināti noteikti skatītāji paliek ne tikai no redzētās ēdiena gatavošanas meistarklases, bet arī virtuves. Hasans Kadams, galvenais filmas varonis, savas ēdiena gatavošanas prasmes atrāda nelielā mājas restorānā Francijas dienvidos, taču interjers un noskaņa šajā telpā ir Indijas stilam raksturīga. Ārā pie galdiņiem izkārtas gaismiņu virtenes, zaļi augi visapkārt, krāsaini galdauti, greznas servīzes uz koka galdiem un kontrasti visdažādākajās izpausmēs.

Šo un to interjera ziņā var aizņemties arī pašu virtuvei, piemēram, eksotisku rakstu ornamentus uz sienas vai dzīvespriecīgu krāsu klātbūtni, kas šajā filmā bija neiztrūkstoša sastāvdaļa.

Romantiskajā filmā ''Jo es tā teicu'' savu lielisko aktierspēli un ēdiena gatavošanas mākslu galvenokārt atrāda Millija, Mendijas Mūras aktierspēlē, savā virtuvē, kur katru dienu top restorāna cienīga maltīte, un kā nu ne, ja pašas ikdiena saistīta ar pavārmākslu. Gluži kā pati pavāre, arī viņas virtuve ir perfekta it visā – netīru trauku kaudzes šeit neredzēt, taču par svaigu ziedu klātbūtni uz galda saimniece nekad neaizmirsīs.

Šajā filmā virtuvē norisinās ne viena vien epizode, turklāt ne tikai ēdiena gatavošanas vai baudīšanas brīžos. No šīm epizodēm var aizņemties ideju, virtuves bāra tipa virsmu izmantot arī kā galdu lasīšanai, taču svarīgi šai vietai būt labi izgaismotai.

Filmā ''Mīlestības atslēga'' lielākoties var novērtēt šefpavāru darba vietu, kur virtuve pedantiski iekārtota visaugstākajās prasības, taču tanī pat laikā ir interesanti palūkoties, kāda tad virtuve ir profesionāļu mājās – tikpat profesionāla vai mājīgāka? Šefpavāres Keitas (Ketrīna Zeta Džonsa) mājās virtuve ir visai omulīga un nebūt ne sarežģīta – ne miņas no profesionāliem gadžetiem un lielām ierīcēm. Nelielajā, bet kompaktajā virtuvē veiksmīgi atrasta vieta itin visam, un mājīguma sajūtu no šīs filmas var ieviest arī savā mājoklī.

Tā kā liela loma šajā filmā atvēlēta šefpavāres meitai, kas arī labprāt iesaistās gatavošanas procesā, tad virtuves iekārtojums lielā mērā pielāgots arī bērna vajadzībām.

Kurš gan neatceras eleganto un klasisko virtuvi, kas apvienota ar veļas mašīnu filmā ''Brokastis pie Tifanija''? No šīs senās filmas var smelties iedvesmu arī mūsdienīgam virtuves interjeram, jo galu galā, nekas daudz nav mainījies – balta krāsa joprojām ir pārliecinoša izvēle, turklāt arī šobrīd aktuāli virtuvē atvēlēt vietu veļas mazgājamai mašīnai.

Starp citu, no šīs filmas iedvesmojoties, var balto interjeru papildināt ar raksturīgās zilās krāsas izmantojumu aksesuāros. Šāds salikums iederēsies ikviena šīs filmas cienītāja virtuvē.

Nevarētu teikt, ka itin visas varones no šīs filmas varētu izcelt ar īpaši ierīkotām virtuvēm, jo kāda no galvenajām varonēm cepeškrāsni izmantojusi vairāk drēbju žāvēšanai, tomēr Šarlote (Kristin Davis) no visām noteikti izceļas ar bezgala greznu virtuvi, kas ierīkota modernākajā izpildījumā. Arī šobrīd šāda iekārtojuma virtuve nav zaudējusi savu popularitāti. Salas tipa virsma, gaišas fasādes, ziedi vāzē, grezns apgaismojums un saskaņotība it visās niansēs – lūk, šādā virtuve ir Šarlotes gaumē!

Tā kā šīs lomas varonei ir arī bērni, tad par perfektu tīrību un kārtību jācīnās ik dienas, tomēr šādiem nolūkiem veiksmīgi izmantojami plaukti ar durtiņām, taču bērnu priekam var atvēlēt tāfelīti, uz kuras uzzīmēt kādu šedevru, kamēr mamma cītīgi gatavo maltīti.