porcelāna krūze tējas servīze
Foto: Shutterstock

Šķiet, katra mājās ir kāda porcelāna servīze vai krūzīte, kas saglabājusies no seniem laikiem, taču nebūt nav tā, ka mūsdienās porcelāns būtu zaudējis savu vērtību. Tieši pretēji - cilvēki pamazām atgriežas ''pie saknēm'' un novērtē pārbaudītas vērtības, un viena no tām noteikti ir porcelāns, par kura unikalitāti un raksturīgākajām īpašībām portālam Tavamaja.lv pastāstīja ''Piebalgas Porcelāna Fabrikas'' meistari.

Porcelāns ir viens no keramikas materiāliem, starp kuriem ir ierindojami arī tādi materiāli kā māls, šamots, akmens masa un to variācijas. To var pat raksturot kā visu keramikas materiālu karali, jo tā apstrādei nepieciešama visaugstākā temperatūra, turklāt tas ir visbaltākais, viscaurspīdīgākais, visizturīgākais un arī visdārgākais no keramikas materiāliem, tieši tāpēc tas vienmēr bijis ļoti novērtēts. Atšķirībā no māla virpošanas, porcelāna izgatavošanas tehnoloģija ir liešana formās.

Porcelāns - keramikas materiālu karalis

Foto: Shutterstock

Vaicājot ''Piebalgas Porcelāna Fabrikas'' meistariem par to, vai šī keramika var būt mūsdienīga, atklājās, ka porcelānu joprojām daudzi lieto ikdienā, un mākslinieki visā pasaulē nepārtraukti veido gan unikālus mākslas darbus, gan dizainus rūpnieciskai ražošanai no šī materiāla.

Latvijā porcelānu savā laikā par musdienīgu mākslas un dizaina objektu padarīja slavenās darbnīcas ''Baltars'' mākslinieki. Šobrīd ''Piebalgas Porcelāna Fabrika'' ir darbnīca, kurā tiek izgatavoti gan mākslas darbi, gan mūsdienīga dizaina porcelāna trauki, sadarbībā ar mūsdienu labākajiem latviešu māksliniekiem tiek radīti gan formas dizaini, gan zīmējumi un apdrukas, un, neskatoties uz materiāla izcelsmi, šeit porcelānam tiek piešķirti latviski "vaibsti", stāsta ''Piebalgas Porcelāna Fabrikas'' pārstāve Zane Rone.

Kā jau minēts, porcelāns ir visīpašākais no keramikas materiāliem apstrādes tehnoloģiju un kvalitātes dēļ. Vēl porcelāns ir īpašs savas dažādības dēļ – tas var būt gan biezs, gan ļoti plāns, necaurspīdīgs un ļoti caurspīdīgs, gan pelēcīgi bēšā krāsā un ļoti balts, gan ļoti izturīgs, gan trausls, to izmanto gan santehnikai, gan galma ceremoniju traukiem un lampu abažūriem. Katra veida porcelānam ir atšķirīga masas sagatavošanas recepte. Piemēram, ''Piebalgas Porcelāna Fabrika'' izmanto angļu kaula porcelānu vai starptautiskā vārdā – bone china, kas ir īpašs porcelāna veids ar ļoti skaisti baltu toni un lielu caurspīdīgumu, bet tanī pat laikā, trauki no šī porcelāna ir pietiekami izturīgi lietošanai ikdienā, ne tikai sekcijā uz plaukta turami. Interesanti, ka vasaras rītā uz balkona dzerot kafiju, cauri krūzei spīdēs saules stars, vai ziemā kumelīšu tējas krāsa izskatīsies daudz košāka, kā citās krūzēs, savukārt, maisot šķidrumu krūzē ar karotīti, radīsies skaņa gluži kā Ziemassvētku zvārgulīši.

Vai zini, kā atšķirt porcelāna krūzīti no keramikas krūzītes? Pieliec krūzīti tuvu pie iedegtas spuldzes – ja kaut mazliet spīd cauri gaisma, tad tas noteikti ir porcelāns!

Keramika ar smalkām manierēm

Foto: Shutterstock

Porcelāna vēsture aizsākusies senajā Ķīnā vairāk nekā pirms 1000 gadiem. Tad jūrasbraucēji no Eiropas šo brīnumu pārveda savās zemēs. Izrādās, ka tolaik smalko, balto trauku vērtība tika pielīdzināta zeltam, jo nekas tāds iepriekš Eiropā nebija redzēts. Lai atrastu formulu šāda materiāla izveidošanai, valdnieku galmos alķīmiķi nopūlējās tikpat centīgi, kā meklējot filozofu akmeni, jo ķīnieši noslēpumu neizpauda, stāsta Zane Rone.

Izrādās, ka porcelāns nav dabā sastopams – tikai senajā Ķīnā to gatavoja no diviem komponentiem, kurus vajadzēja sasmalcināt, sajaukt un turēt apraktus zemē 100 gadus. Lai šo materiālu izgatavotu Eiropā, bija nepieciešams līdz pat 25 komponentiem, un tā tas ir arī mūsdienās. Atšķirībā no māla, porcelāna ekskluzivitāte slēpjas sarežģītajā materiāla sagatavošanas procesā, tādēļ sākotnēji šādus traukus lietot varēja atļauties tikai karaļi.

Kuzņecova laika trauki – viltotais porcelāns?

Latvijas teritorijā izsenis ir bijusi iecienīta un ļoti attīstīta māla keramikas amatniecība, bet porcelāns Latvijā ienāca, pateicoties cariskās Krievijas uzņēmējam Sidoram Kuzņecovam, kurš 1841. gadā Rīgā nodibināja Baltijā pirmo porcelāna un fajansa fabriku. Šeit noteikti jāmin pāris vārdi par fajansu – tā saucamo pusporcelānu, kas kvalitātes ziņā atpaliek no porcelāna, toties ir lētāks un vēsturiski kalpo kā pāreja no māla keramikas, un palīdz "iedzīvoties" porcelānam.

Tādēļ daudziem Latvijā no vecmāmiņām mantotie Kuzņecova trauki ne vienmēr ir porcelāns, visbiežāk tas ir fajanss. Bet laika gaitā gan Kuzņecova, gan vācieša Jesena aizsāktās un pēckara gados izveidotās Rīgas porcelāna rūpnīcas porcelāna ražošanas tradīcijas mūs ir tā pieradinājušas pie šī materiāla, ka lietojam to visikdienišķākajos traukos, pat nezinot, ka tas arī ir porcelāns, kaut šobrīd tas vairāk tiek importēts no Ķīnas, kas vēl joprojām ir porcelāna lielvalsts.

Kā pareizi kopt porcelāna traukus un priekšmetus?

Apkope ir atkarīga no tā, kāds ir porcelāna veids un izcelsme. Ļoti uzmanīgi jāizturas pret antīkiem porcelāna priekšmetiem ar rokas apgleznojumu un zelta dekoru – visdrīzāk, šādi izstrādājumi netiks ikdienā lietoti, vien izgreznos telpu, tādēļ tos var tikai noslaucīt ar smalku putekļu slotiņu.

Mūsdienās gatavotus porcelāna mākslas darbus un traukus, kas apgleznoti ar zeltu, var mazgāt ar rokām, bet, ja izstrādājumiem nav zelta maliņas un tie ir dekorēti apdrukas tehnoloģijā, tos droši var mazgāt trauku mazgājamā mašīnā.

Piebalgas lepnums - pašiem sava porcelāna fabrika

Varam būt pateicīgi, ka Latvijā joprojām porcelāna ražošana turpinās un šīs senās vērtības tiek ietērptas mūsdienīgā ietērpā. Ja esi manījis šķietami trauslos, adītiem rakstiem vai saburzīta papīra efekta baltus traukus, tad zini – tie ir ''Piebalgas Porcelāna Fabrikas'' radošo meistaru roku darbs.

''Piebalgas Porcelāna Fabrikā'' izgatavotie trauki apvieno modernas tendences un funkcionalitāti, tādēļ tie iemantojuši ne viena vien dizaina novērtētāja labpatiku. Starp citu, apmeklējot ''Piebalgas Porcelāna Fabriku'', iespējams ne tikai apskatīt klātienē trauku kolekcijas, bet arī uzzināt visu par porcelānu, kā atšķirt ar roku apgleznotu porcelānu no apdrukāta, kā arī to, kāpēc apdruka augstā temperatūrā ir tik izturīga, un kā notiek porcelāna trauku ražošana.

Ja vēlies iegūt plašāku ieskatu Latvijas porcelāna vēsturē, iesakām apmeklēt Rīgas porcelāna muzeju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!