Padomi, kad un kāpēc izvēlēties mākslīgā akmens virsmu  (1)

Granīta akmens virsmas ir daudzu dizaineru un arī klientu atzīta vērtība, taču šim dabīgajam materiālam ir arī savi mīnusi, piemēram, defektu gadījumos tos labot ir ļoti sarežģīti, tāpat virsma ir auksta un tas daudziem nepatīk, tāpēc kā alternatīva radīta mākslīgā akmens virsma. Pēc būtības mākslīgais akmens ir kompozītmateriāls no akrila sveķiem un dabīgiem minerāliem, taču ir pieejami arī mākslīgā akmens virsmas paveidi, un to sastāvs mēdz atšķirties. Bet jebkura mākslīgā akmens virsma ir ļoti izturīga, tai nav plaisu un poru, turklāt tas ir ekoloģiski tīrs materiāls, kas neuzsūc ūdeni, taukus, netīrumus, līdz ar to, arī ikdienas kopšana ir itin viegla.

Viena no lielākajām mākslīga akmens virsmas priekšrocībām ir izturība pret temperatūras ietekmi un arī agresīviem ķīmiskiem līdzekļiem. Tā kā virsmā nav poru un plaisu, tad tā ir pasargāta no plankumu veidošanās – jebkurš traips ir viegli nomazgājams un tas aiz sevis neatstās manāmas pēdas. Kā skaidro šo virsmu speciālisti, tad virsmas priekšrocība ir tā, ka mākslīgajam akmenim piemīt visu virsmu priekšrocības, bet tajā pašā laikā, tā ir pasargāta no visiem trūkumiem, kas raksturīgi citiem materiāliem, piemēram, koka virsmai, kas it kā ir ekoloģiski tīra, bet nav pasargāta no mitruma nelabvēlīgās ietekmes.

Visas mākslīgā akmens virsmas kalpos ievērojami ilgāku laiku, jo visi defekti ir novēršami. Piemēram, ja dabīgā akmens virsmā izsists robs, to restaurēt būs ļoti grūti, taču mākslīgajam akmenim uz polimēru bāzes, novērst šādu un citus defektus nav sarežģījumu, tieši tāpēc virsma pat pēc vairākiem gadu desmitiem nezaudē savu sākotnējo izskatu, ko nevarētu teikt, piemēram, par laminātu.

Vēl kāda šī materiāla priekšrocība ir tieši plašā krāsu gamma, kā tiek pārstāvēta mākslīgo akmens virsmu dažādība. Katrs var atrast savai gaumei tīkamāko toni, sākot no dabā sastopamām krāsām, beidzot ar jebkuru spilgto toni. Dizainera fantāzijas praktiski nav ierobežotas, jo šiem materiāliem ir ne tikai plaša toņu palete, bet arī rakstu imitācijas. Īpašā tehnoloģija dod iespēju veidot jebkuras konfigurācijas, vienlaidus virsmas un detaļas – dažādu biezumu taisnas un noapaļotas formas, plaknes ar nosedzošām apmalēm, padziļinājumiem un izgriezumiem.

Lai arī visbiežāk mākslīgo akmens virsmu izvēlas tieši virtuves iekārtās, materiāls ir ļoti pateicīgs arī izlietnēm vannasistabās, kur tās var savienot ar pagarinātu virsmu bez salaiduma vietām. Pieprasītas ir L un U burtu konfigurācijas virsmas vienlaidus ar palodzēm, sienas materiāliem, sienas līstītēm, izlietnēm vienlaidus ar virsmu utt., taču pārsvarā mākslīgo akmeni izmanto, lai ražotu virtuves, vannasistabas virsmas un letes sabiedriskām vietām.

Šajā vannasistabas interjerā parādīts vēl kāds noderīgs risinājums - pie virsmas piestiprināts stienis, kur izkārt dvieļus.

Mākslīgo virsmu pluss noteikti ir tas, ka nav jābaidās, ja uz tās ilgāk paliek ūdens paliekas, piemēram, pēc augļu mazgāšanas. Ļoti ērtas ir virsmas, kurās līdzās izlietnei iestrādātas gropes, lai liekais šķidrums notek, tāpat ir iespējams iestrādāt iedobi virsmā, kur glabāt ziepes.

Kā portālam TavaMāja.lv atklāja ''Granitops'' meistari, tad mākslīgā akmens virsmas kopšanā ir jāievēro pāris priekšnoteikumi. Virsmu tīrīšanā nav ieteicams bez vajadzības lietot abrazīvos materiālus un spēcīgus sārmus (aizliegts lietot pulētām virsmām).

Lai nenāktos pielietot spēcīgākus ķīmiskos līdzekļus, nav ieteicams uz virsmām ilgstoši atstāt, piemēram, matu krāsu, melnās tējas, kafijas nosēdumus, joda šķidrumu, sarkanvīna, biešu sulu un citas krāsojošas vielas. Jo īpaši tas attiecas uz gaišām virsmām. Ja traips ir iesūcies virsmas vaska virskārtiņā, tad to var noberzt ar abrazīvo sūkli vai smalku smilšpapīru, taču arī šādos gadījumos noteikti drošāk ir konsultēties ar speciālistiem.

Mākslīgais akmens ir karstumizturīgs - nav jābaidās izlietnē noliet vārošu ūdeni no kartupeļiem, taču nav ieteicams pēc tam uzreiz liet stindzinoši aukstu ūdeni, jo pie daudzkārtēja termošoka (daudz reižu karsts-auksts-karsts), ar gadiem varētu parādīties smalkas plaisas virskārtā, taču arī tās ir restaurējamas. Karstu katlu vai pannu drīkst likt uz virsmas īslaicīgi (īpaši jāuzmanās ar ļoti gaišām vai tumšām virsmām), nedrīkst uz ilgu laiku atstāt karstus katlus ar dubultajiem, biezajiem dibeniem, kas ilgstoši saglabā karstumu.

Virsma ilgstoši iztur +90 ^oC temperatūru, bet īslaicīgi arī + 120 ^oC karstumu. Ar atklātu uguni virsmas var nopietni sabojāt, jo pie attiecīgas temperatūras materiāls kūst un nodzeltē, šādus bojājumus arī ir iespējams restaurēt, taču ne vienmēr var garantēt, ka krāsa saglabāsies.

Vairāk padomus par virsmas kopšanu ikdienā vari izlasīt šeit.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Mad.lv, Sasilver.lv un Granitops.lv.