Zīmju kuplinājums
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas vadītāja, mākslas zinātniece Daina Kraukle skaidro, ka akmens laikmetā gan tagadējā Latvijas teritorijā, gan citviet pasaulē parādījās ļoti vienkārši rakstu motīvi: punkts, slīpa svītra, horizontāla līnija, vertikāla līnija, līklocis u.c.
Tie redzami, piemēram, uz tālaika keramikas – māla podiem un bļodām. Gadsimtu gaitā šīs zīmes kļūst arvien apjomīgākas, iegūst formu kuplinājumu.
Punkts pārtop par apli, bet Ugunskrusts nav nekas cits kā krusta kuplinājums ar noliektām zaru galotnēm, Zvaigznes zīmes sākotnējā, visvienkāršākā forma arī ir krustiņš, bet kuplināta – Auseklis, stāsta etnogrāfe.
Uz pavisam seniem traukiem rotājumu tikpat kā nav, jo tos izmantoja galvenokārt praktiskām vajadzībām. Rotāšanās nāca rokrokā ar turību un vēlmi padarīt daiļāku savu apkārtni, un, lai nodarbotos ar smalkām lietām, bija vajadzīgs brīvs laiks. Protams, šīs zīmes varēja arī kaut ko vēstīt – iespējams, tas bija sava veida pieraksts.
Kraukle uzsver, ka pamata zīmes visā pasaulē ir gandrīz vienādas, atšķiras tikai kompozīcija – izkārtojums un ritmika, kā arī zīmju skaidrojums. Daudz kopīga rotājumos un to kompozīcijās var saskatīt pasaules amatnieku darbos arī šodien. Par to viņa nesen pārliecinājusies, piedaloties mesā "Berlin Bazaar", kurā bija pārstāvēta visas pasaules amatniecība.
Afrikāņu darinātajās tekstilijās redzamais līkloča zīmējums ne ar ko nav atšķīries no Māras līkloča, bet no Malaizijas atceļojušajā pītajā paklājā bijis skaidri saskatāms Auseklītis. "Vai tad malaizieši neredz zvaigznes tāpat kā latvieši?" retoriski jautā etnogrāfe. Var atšķirties rakstu krāsu salikums, mazliet arī zīmju forma, bet cilvēku domāšanas veids patiesībā ir līdzīgs.
Horizontāle un vertikāle
Visās pasaules kultūrās līdzīgi interpretē arī horizontālo un vertikālo līniju. Vertikāle simbolizē tēvu, vīrišķo, tiekšanos uz augstāko, garīgo dimensiju, bet horizontālā līnija – zemi, kas ir pamatu pamats, māti, sievišķo. Un pats skaistākais, protams, ir šo zīmju apvienojums. Saliekot kopā vertikālo līniju ar horizontālo, iegūst krustu.
Kraukle, pēc izglītības būdama mākslas vēsturniece, ir gatava analizēt zīmju formu transformēšanos un attīstību, bet ne to saturu. Viņa uzskata, ka šodien mēs nevis paši skatāmies, pētām, analizējam un sajūtam šīs zīmes, bet gribam uzreiz tikt pie ābeces, kas visu izskaidrotu, un tad skaidrojumu pieņemt kā dogmatisku kārtību.
Uz mums fizioloģiski iedarbojas skaņa, krāsa un dažādas ģeometriskas formas. Piemēram, aplis koncentrē uzmanību, tāpēc, ja sapulcē grib noturēt uzmanību, tās dalībnieki jāsēdina pie apaļa galda, tad vieglāk piesaistīt auditorijas uzmanību. Savukārt, sasēžoties rindās, tas jau būs kāds konkrēts ritms. Tie, kas sēdēs centrā, vairāk koncentrēs uzmanību, un lektors viņiem to vairāk veltīs, bet rindas galos sēdošos mazāk pamanīs un viņi būs izklaidīgāki.
Pedantiskam vai pārāk apzinīgam cilvēkam, iespējams, noderēs zīmes ar plūdlīnijām, kas ļauj ritmiski atslogot enerģiju, bet izklaidīgajam ieteicams izvēlēties zīmi, kas palīdz koncentrēt uzmanību.
Dievturu ietekme
Kādas ir senās latvju zīmes un to skaidrojumi
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
