"Rīgas modes nedēļas" rīkotāji un modes mākslinieki atklātā vēstulē kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK), Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) direktoram Edgaram Vērpem un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) pauduši sarūgtinājumu un aicinājuši izskaidrot, kādēļ viņu projekts nav guvis VKKF atbalstu.
Kā skaidroja Baltijas modes federācijas prezidente Jeļena Strahova, šogad VKKF tika iesniegti trīs atbalsta projekti, kas pretendē vai vēlas pretendēt uz valstiski nozīmīgiem kultūras projektiem – "Modes manifestācija", "Baltic Fashion Week" un "Rīgas modes nedēļa" jeb "Riga Fashion Week". Konkursa rezultātā VKKF finansiāli atbalstīja divus projektus, bet "Rīgas modes nedēļai" no pieprasītajiem 9000 eiro neko nepiešķīra.
"Vēlētos piebilst, ka starp "Rīgas modes nedēļas" iesniegtajiem dokumentiem bija arī septiņu Latvijas izcilāko modes mākslinieku parakstīta Latvijas modes dizaina lielāko eksportētāju vēstule ar lūgumu atbalstīt šo pasākumu. Visi šie dizaineri un arī pārējie dalībnieki, kā arī sadarbības partneri, tostarp Itālijas vēstniecība Rīgā, Ukrainas vēstniecība Rīgā un lielākā daļa Latvijas modes industrijas pārstāvju, ir neizpratnē par VKKF pieņemto lēmumu attiecībā uz piešķirto finansējumu," atklātajā vēstulē pauž Strahova.
Viņa piebilst, ka "Rīgas modes nedēļa" saskaņā ar vietējo un ārvalstu ekspertu atzinumu jau tagad ir uzskatāms par profesionālāko platformu ne vien Latvijas, bet visa Baltijas jūras reģiona mērogā.
"Grūti izskaidrojama VKKF aizrautība, ar kādu atbalsts tiek sniegts tādiem jaunajiem un nepieredzējušiem Latvijas modes industrijas tirgus spēlētājiem kā Dita Danosa un viņas vadītajam projektam "Modes manifestācija". Faktiski pēc formāta "Modes manifestācija" ir veikalu "Taste Latvia" kolekciju prezentācija ar valsts atbalsta naudu. Visvairāk nav saprotams lēmums par finansējuma piešķiršanu "Baltic Fashion Week" norisei, proti, projektam, kas pagaidām eksistē tikai uz papīra, ar projekta vadītāju Bruno Birmani, kas pēdējo desmit gadu laikā nav organizējis nevienu modes pasākumu Rīgas pilsētas līmenī, nerunājot par starptautisko mērogu," akcentē Baltijas modes federācijas prezidente.
Strahova vērš uzmanību uz to, ka Baltijas modes federācija, kas darbojas tirgū kopš 1999. gada un jau 12 gadus organizē vienīgo Baltijā modes nedēļu "Rīgas modes nedēļa", kas atbilst starptautiskiem standartiem un ir iekļauta Starptautiskajā Modes nedēļu kalendārā, un kuras kvalitāti ar savu sadarbību apstiprinājuši pasaulē atzīti mediji, savai 24. sezonai šogad saņēma atteikuma vēstuli kā "mazāk aktuāls projekts", lai gan pasākumu apmeklētība esot 15 reižu lielāka nekā "Modes manifestācijā".
"Šāda valsts līdzekļu piešķiršana vājiem modes nozares projektiem un vadošā industrijas projekta atstāšana bez finansiālā atbalsta var novest drīzāk pie industrijas graušanas, nevis veicināt tās attīstību. Salīdzinājumam citās Eiropas valstīs var kalpot tas, ka ne Londonā, ne Parīzē, ne Milānā valsts nefinansē paralēli "London Fashion Week", "Paris Fashion Week" vai "Milan Fashion Week" pasākumus, kuri sauktos Lielbritānijas, Francijas vai Itālijas modes nedēļas, jo visi saprot, ka šāda veida pasākumam katrā valstī jābūt vienam stipram, kas ir kā valsts un galvaspilsētas vizītkarte un industrijas virzītājspēks," norāda Strahova.
Tāpat viņā informē, ka tiks iesniegti dokumenti kārtējam VKKF konkursam par atbalstu "Rīgas modes nedēļas" 25. sesijai, kas notiks oktobrī, lūdzot piešķirt projektam finansējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
