Māksliniece ar špakteļa lāpstiņu – Ieva Bondare par mājokļa iekārtošanu  (1)

Par to, vai ir pareizi, ka mūsdienās tieši sievietes organizē mājas būvniecību un iekārtošanu, ar smaidu uz lūpām un neiedragājamā mierā Ieva saka: "Sievietes var būvēt un iekārtot māju, ja pati to vēlas, un tas ir saskaņā ar viņas iekšējo sajūtu. Jā, vīriešiem, labāk padodas lielie darbi, taču tieši sievietes pamana detaļas un nianses, un spēj radīt noskaņu."

Ieva dzīves laikā paspējusi jau divas reizes plānot un iekārtot dzīvojamo māju, un joprojām laika gaitā turpina veidot un papildināt telpu noformējumu un iekārtojumu. "Manas abas jaunākās meitiņas uzauga māju būvēšanas procesā. Nekad neaizmirsīšu, kā ar zīdainīšiem autokrēsliņos rosījos pa būvniecības veikaliem, meklējot nepieciešamo. Mājas iekārtošana patiesībā ir nebeidzams process. Mainoties sajūtām, tendencēm vai sezonām, es pielāgoju arī telpu noformējumu, kaut vai ar ziedu vāžu vai augu podu nomainīšanu. Pat noliekot vannasistabā citas krāsas savā starpā saskaņotus dvieļus, telpā uzreiz mainās noskaņa.''

Izrādās, ka jau no bērnības Ieva bijusi telpu iekārtojuma meistare, un regulāri bīdījusi savā istabā mēbeles turpu šurpu, mainot vidi un radot vēlamo noskaņu. "Mans vīrs tagad smejas, ka nekad nevar zināt, kā māja izskatīsies, viņam atgriežoties mājās vakarā – no rīta mēbeles izvietotas, kā ierasts, bet vakarā jau var būt pārbīdītas citādāk!" Ieva interjera dizainu izjūt intuitīvi, un te palīgā noteikti nāk mākslinieciskā un kompozicionālā domāšana. "Dizaina žurnāli un profesionālās interjera grāmatas man ir kā mirklis atpūtai – tās mani vienmēr iedvesmo kam jaunam, turklāt ne vienmēr iekārtojumam nepieciešams iegādāties jaunas lietas. Atliek tikai uz galda novietot svaigu ziedu pušķi vai, piemēram, kādu mākslas grāmatu, un jau ir mainījies koptēls!" Ievu iedvesmo gan izstāžu apmeklējumi, gan dalība dažādos mākslas, labdarības, un saviesīgajos kultūras pasākumos, jo tur smeļas idejas jauninājumiem un iedvesmojas pārmaiņām.

Tā kā saruna ar Ievu notiek angļu interjera un modes zīmola ''Laura Ashley'' salonveikalā, māksliniece parāda savai gaumei atbilstošos aksesuārus, ko labprāt izvēlētos sava mājokļa iekārtošanai. Mājīguma sajūtu Ieva iesaka radīt ar elementiem, kas papildina bāzes noformējumu, piemēram, saskaņotu spilvenu un pledu ieviešana, fotorāmju, trauku un vāžu izvietojums. "Mājas ir tā vieta, kur vēlos atgriezties un varu atpūsties. Un šo sajūtu man rada savstarpēji saskaņoti elementi, mierīgas krāsu tonalitātes un vienmērīgi izvietotas mēbeles un interjera priekšmeti.'' Nozīmīgi svaigas noskaņas ienes aizkari, paklāji un gaismas objekti, kā arī gleznas un skulptūras. ''Es ilgi biju ideālo gaismas objektus meklējumos savai mājai. Man tik ļoti nepatika esošie apgaismojuma risinājumi, ka viendien pati liku trepes pie griestiem, kāpu augšā un griezu nost vadu čemurus," Ieva smejas.

Jautāta, vai bieži dara šadus tehniskus, šķietami vīrietim piemērotus darbus, Ieva atbild, ka tieši tāpēc izvēlējusies pilnīgi baltu sienu krāsojumu, lai uz tā pamanītu laika gaitā radušās nepilnības un uzreiz tās izlabotu. "Man kā gleznotājai savā arsenālā ir viss nepieciešamais ātrā remonta veikšanai. Vajag tikai špakteli un lāpstiņu, un pāris minūtēs ir aizkrāsotas laika zoba radītas plaisas vai nelīdzenumi. Es nespēju ilgi noskatīties uz kādām nepilnībām un pati varu aizšpaktalēt nodrupušus elektrības rozešu sānus vai caurumus sienā pēc nagliņām, kur bijusi piestiprināta bilde vai glezna. Es pat draugu mājās būtu gatava palīdzēt, pati izlabojot pamanītas nepilnības," gardiem smiekliem stāsta Ieva. Bez tā visai māksliniecei ir ļoti būtiska tīra, gaiša un plaša vide, taču līdz baltajām sienām bijis jāizaug. Līdz tam bijis pelēks, maigi oranžīgs un bēšo toņu sienu krāsojums.

Neticami iztēloties trauslo Ievu rosamies ar špakteļa lāpstiņu pa mājām, taču, izrādās, pat bērnistabas tapetes tika nomainītas vienā vakarā pāris stundu laikā. "Bērnībā es pati savā istabā nokrāsoju sienas vēlamajā krāsā, un arī tagad es varu ātri pārlīmēt tapetes, turklāt tas var izvērsties par kopīgu pasākumu ar ģimeni vai draugiem. Reiz vienai no meitām biju izlēmusi mainīt istabas noformējumu, un ģimenes lokā nomainījām tapetes vienā vakarā, pāris stundu laikā. Tāpat ir bijis, ka tikšanās ar sen nesatiktu draudzeni ir apvienots ar kopīgu mazā remonta veikšanu, un – kurš to būtu domājis – mēs lieliski pavadījām laiku sarunās, turklāt draudzenei iemācīju dažādus trikus sienu krāsošanā! Šādas nodarbes var izvērsties par kopīgu piedzīvojumu un aktīvu laika pavadīšanas veidu!"

Taujāta par mājas noformēšanu svētku reizēs, Ieva aizrautīgi dalās ar savām jau iecienītām tradīcijām kā svētku galda klāšana, sveču, ziedu vai skuju kompozīciju veidošana, eglīšu mantiņu gatavošana un sezonālu kompozīciju veidošana.

Kā ikvienā ģimenē, arī Bondaru mājā ir savi rituāli un tradīcijas. Svētdienas rītus visi pavada kopīgās brokastīs ēdamistabā, kas ērti apvienota ar virtuvi, kas rada papildus mājīguma sajūtu. Turpretī darbdienu rīti sanāk ļoti steidzīgi, un, kā Ieva smejas, viņa nereti attopas, ka pidžammā apsēdusies pie auto stūres, lai vestu bērnus uz skolu. "Rīti paskrien, organizējot bērnus un vīru viņu gaitās – pamošanās, saģērbšana, brokastu pagatavošana un bērnu aizvešana uz skolu. Kad tas ir padarīts, iestājas patīkams klusums, un tad varu strādāt, gleznot, kārtot māju un veltīt laiku sev."

Jautājot, vai māksliniecei ir kāds iecienīts stūrītis vai vieta mājās, kur atpūsties, Ieva nevilcinoties atbild, ka tā ir viņas darbistaba. "Tur smaržo pēc krāsām un terpentīna, visur ir otas, krāsas, molberts, liels dators, un šī istaba ir iecienīta visiem. Pat ciemiņu bērniem viesību reizēs dzīvojas pa šo telpu, jo tai piemīt kāda īpaša burvība. Tajā man seko pat mūsu ģimenes mīluļi suns un kaķis, un guļ tur, kamēr es strādāju." Četrkājainiem draugiem patīk it visur Bondaru mājā, galvenais, lai atrastos ģimenes tuvumā, un īpašas guļvietas viņiem nav iekārtotas.

Vaicājot par interjera dizaineru vidū izplatīto priekšstatu, ka latvieši esot konservatīvāki par cittautiešiem gan apģērba, gan interjera dizaina izvēlē, baidoties no tā, ko citi padomās, Ieva iebilst, ka to noteikti nav ievērojusi mājās, kurās viesojusies. Viņa uzskata, ka latvietis tagad ir vairāk ceļojis un pieredzējis, tādēļ nebaidās eksperimentēt arī savās mājās. "Manuprāt latvieši šobrīd daudz drosmīgāk izmanto krāsas un pielieto dažādus elementus interjerā. Tas liecina par pārliecinātību un drosmi, ko es attiecinu arī uz sevi.''

Ieva neslēpj, ka regulāri konsultējas un vairākus gadus strādā ar ģimenes draugu interjera dizaineri Annu Buteli un viņas vadīto uzņēmumu "Annvil". (Starp citu, interviju ar Annu un viņas pieredzi interjera veidošanā var lasīt šeit.) "Anna ir tas cilvēks, kas spēj mani patiesi iedrošināt un iedvesmot pārmaiņām un jauniem risinājumiem interjerā! Tieši Anna ir tā, kas mani pārliecināja izvilkt no plauktiem un palodzēm dienas gaismā manus mākslas darbus – gleznas un skulptūras – un izvietot kā interjera elementus mājā. Es bieži lūdzu padomus Annai, un šī sadarbība vienmēr pamudinājusi mani netradicionālākiem risinājumiem, piemēram, vāžu izvietojumiem uz dekoratīvajām konsolēm un paaugstinājumiem, nevis uz grīdas, kā bija ierasts līdz šim. Arī dažādi mēbeļu izvietojuma risinājumi ir tieši viņas iedrošināti. Ilgāku laiku es nevarēju izdomāt, kā glītāk izvietot malku pie kamīna. Anna ierosināja izmantot dekoratīvas kastes un grozus, kas piešķīra papildus faktūru un noskaņu telpā."

Ieva aicina neekonomēt uz pamata bāzes lietām, iekārtojot māju un interjeru. "Flīzes, ēdamgalds, krēsli, dīvāni, ūdens krāni – tās ir lietas, kuras jāizvēlas rūpīgi un tām jābūt kvalitatīvām, jo ilgāk jākalpo. Arī ārdurvīm ir liela nozīme – tās ir manas mājas vizītkarte. Svarīgi investēt kvalitatīvās un pārbaudītās vērtībās, arī apgaismojuma objekti netiks mainīti bieži un tiem jābūt gan funkcionāliem, gan dekoratīviem." Ieva arī izvēlas nelekt līdzi modei un izvēlēties neitrālus un klasiskus toņus un faktūras, uz kuriem vieglāk izcelt interjera elementus un lai nav jāpārkrāso ikreiz, kad krāsa zaudējusi sezonalitāti.

Raksts tapis sadarbībā ar angļu zīmola salonveikalu ''Laura Ashley''.