Špikeris virtuves plānošanai: pamatelementi funkcionālai un ērtai telpai

Vai zināji, ka tad, ja vēlies ēdiena smalcinātāju pie izlietnes, kanalizācijas izvada augstumam jābūt citam, un standarta 50 cm augstums jāsamazina? Tāpat arī, lai cik vilinoši šķistu matēto virsmu materiāli fasādēm, uz tiem pirkstu nospiedumi būs grūtāk notīrāmi. Speciālisti uzskata, ka funkcionāli iekārtotas virtuves pamats ir ievērota virtuves trīsstūra teorija, par ko uzzināsi turpmākajās rindās. Šīs un vēl citas nianses var uzzināt pēc pašu pieredzes, bet labāk mācīties no citu kļūdām vai ieklausīties speciālistos un ņemt padomus vērā, lai būtu prieks ik dienas darboties virtuvē.

Interjera dizaineru, mēbeļu ražotāju vidū radušies dažādi apzīmējumi, kā atvieglot sadarbību ar klientiem, skaidrojot un pielāgojot paradumus iekārtojumam. Kas attiecas uz virtuvi, šai telpai radīts termins – ''virtuves trīsstūris''. Zem šiem vārdiem slēpjas trīs galvenie elementi virtuvē – izlietne, plīts un ledusskapis. Virtuves trīsstūris ir telpas iekārtošanas pamats, pēc kura vadās gan arhitekti, gan arī interjera dizaineri, un kas var noderēt arī tiem, kas paši plāno iekārtot virtuvi. Ievērojot šos pamatprincipus, būs ērti un praktiski pārvaldīt telpu, neskatoties uz to, cik liela vai maza tā ir.

"Virtuves trīsstūris ir visa pamatā. Visi zina to sajūtu, kad mazas dzīves neērtības pēc laika var kļūt par lielām problēmām un izraisīt nepatiku. Tāpat ir ar virtuvi – nianses, kas spēj atvieglot mūsu darbu, spēj lielā mērā ietekmēt mūsu mīlestību pret ēst gatavošanu. Un tas ir nozīmīgi! Cilvēki, kas ikdienā nenodarbojas ar virtuvju projektēšanu, daudzas nianses nezina. Piemēram, Latvijas iedzīvotāji reti zina par virtuves ergonomikas pamatiem. Kad ar klientiem runā, tad viss kļūst acīmredzams un klients saprot, ka patiešām ir svarīgi, piemēram, blakus plīts virsmai atvēlēt zonu, kur gatavot, bet izlietni iekārtot tā, lai būtu ērti to izmantot gan pirms gatavošanas, gan pēc maltītes pagatavošanas," virtuves plānošanas teoriju komentē virtuves mēbeļu salona "Arens" dizainere Olga Majauska.

Ledusskapja zona neliecina vien to, ka šeit atrodas ledusskapis un saldētava. Šai zonai jābūt aprīkotai ar papildu plauktiem, kur glabāt dažādus produktus, piemēram, miltus, cukuru, makaronus, kas sabērti burkās vai stāv iepakojumos plauktos.

Tā kā ledusskapis ikdienā tiek visai bieži virināts, svarīgi, lai tas ir ērti novietots un tuvu tam ir virsma, kur uzlikt izņemtos produktus. Tiek uzskatīts, ka ledusskapja zonā ir parocīgi glabāt arī dažādas gatavošanai paredzētās ierīces, piemēram, blenderi, tosteri, kafijas automātu, saldējuma mašīnu un citu tehniku. Ledusskapja tuvumā noteikti atrodi vietu pavārgrāmatām, lai būtu ērti pārskatīt plauktus ar produktiem, kas jau ir pieejami, un piefiksēt, ko vajadzētu nopirkt. Iedvesmojošas idejas pavārgrāmatu glabāšanai atradīsi šeit.

Bez tā visa ledusskapja zonā vajadzētu atvēlēt dziļākus un lielākus plauktus dažādu trauku glabāšanai, sākot no bļodām, beidzot ar vāzēm. Lēzenākās atvilktnēs liec dažādus virtuves piederumus – mīklas veltni, šķēres, kausus un citus atribūtus.

Dizainere atzīst, ka plauktu, atvilktņu skaitā un izmēros vairāk orientējas tas, kurš ikdienā arī strādā virtuvē. Piemēram, ja sieva ikdienā ir galvenā mājsaimniece, tad viņai ir jāuztic jautājumi par to, cik daudz vietas ikdienā nepieciešams produktiem, tehnikai, piederumiem u.c. Tāpat iespējamos risinājumus bieži nosaka telpas lielums. Ja telpa ir ierobežota, tad tas ir lielisks izaicinājums dizainerim sagatavot projektu tā, lai virtuve būtu ērta un tajā būtu viss nepieciešamais.

Izlietnes zona patiesībā ir ļoti atbildīgs posms virtuves iekārtošanā. Kaut viena nepraktiska nianse var pilnībā mazināt vēlmi rosīties virtuvē. Par vienu no tādiem stāsta dizainere. "Bieži sastopama tendence Latvijā ir nepārdomātu izvadu izvietošana pirms virtuves projekta uzsākšanas. Izvadiem ir būtiska nozīme, kas ietekmē to, kāda virtuve izskatīsies un cik tā būs ergonomiska gala rezultātā. Konkrēts piemērs – kanalizācijas izvads nereti tiek izbūvēts 50 cm augstumā, kas ir normāli, bet, ja klients vēlas ierīkot ēdiena smalcinātāju, tad tas neder, jo tai ir jāatrodas zemāk. Maza nianse, ko ievēros profesionālis, bet klients ne vienmēr pamanīs!" Savukārt padomus, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāku izlietni, atradīsi šeit.

Izlietnes zonai vienmēr ieteicams atrasties starp ledusskapja un gatavošanas zonu, jo šeit tiek mazgāti trauki, paņemti tīrie un izmantots viss cits ēdiena gatavošanai. Ja ieplānota trauku mašīna, tai jābūt blakus izlietnei, un nekādā gadījumā divus metrus tālāk, citādi tās izmantošana būs ļoti nepraktiska. Jo vairāk izlietne tiks virzīta telpas centra daļā, jo labāk.

Pie izlietnes noteikti jāatvēl vieta, kur glabāt lupatiņas, mazgāšanas līdzekļus, dvieli, papīra salvetes, savukārt zem izlietnes vispraktiskāk novietot miskasti iebūvētā veidā. Kāpēc zem izlietnes? Būs ļoti ērti mizot tikko nomazgātos dārzeņus, izmest iepakojumu. Līdzās miskastei var ierīkot plauktiņu, kur nolikt tīrīšanas līdzekļus un citas lietas, ko gribas noslēpt no acu skatieniem. Tāpat šī ir piemērota vieta iepirkumu maisiņu glabāšanai.

Izlietnes zonā ieteicams atrasties traukiem. Tātad skapjiem, atvilktnēm un plauktiem jābūt tieši šeit, lai parocīgi būtu paņemt glāzes, šķīvjus, krūzes, galda piederumus. Ja izlietnes zonai jau ir tuvu gatavošanas zona, atvēli vietu nažu, dēlīšu un dažādu rīku glabāšanai.

Kas attiecas uz trauku glabāšanu, ļoti svarīgi, lai plaukti nebūtu pārāk dziļi un tālākos traukus nebūtu grūti aizsniegt. Piemēram, ikdienā biežāk izmantotos traukus liec plaukti priekšpusē vai zemākajos plauktos, savukārt, svētkiem paredzētās servīzes kaut kur tālāk, lai netraucētu ikdienas rosībā.

Viena no svarīgākajām zonām virtuvē ir ēdiena gatavošanai atvēlētā. Lielāko daļu vietas vajadzētu atvēlēt (un tas ir novērojams arī Latvijā) tieši darba zonai. Tā ir vieta, kur cilvēks darbojas, līdz ar to visam ir jābūt viegli aizsniedzamam, izmantojamam. Ir svarīgi, lai pats ēst gatavošanas process būtu maksimāli komfortabls, skaidro dizainere.

Skaidrs, ka šajā zonā galvenā loma ir cepeškrāsnij un plīts virsmai. Nekam nevajadzētu traucēt darbībai šajā zonā, tāpēc plīts virsmas tuvumā jābūt brīvai virsmai, kas nav nokrāmēta ar ierīcēm, savukārt atvilktnēm ar gatavošanai nepieciešamajiem piederumiem, piemēram, nažiem, kausiem un lāpstiņām jābūt rokas stiepiena attālumā. Plīts virsmas tuvumā var atrasties arī mikroviļņu krāsns.

Šajā zonā jābūt plauktiem vai dziļām atvilktnēm, kur glabājas kastroļi, pannas, cepamie trauki, kūkas veidnes un cepamās plātis. Savukārt mazākos plauktiņos vai vertikālās atvilktnēs atvēli vietu garšvielām – ja glabāsi tās tālāk no plīts, nebūs ērti gatavošanas procesā tās izmantot.

Šeit pat, ja vien vieta to atļauj, atvēli kādu plauktu servējamo trauku glabāšanai, piemēram, kūkas stendam, salātu servēšanas šķīvjiem, servīzēm, paplātēm un citiem skaistiem piederumiem, kas varbūt ikdienā netiek tik bieži izmantoti.

Viens no jautājumiem, ar ko sastopas katrs, kurš plāno virtuves iekārtojumu, ir materiālu izvēle. Šajā sakarā dizainere Olga skaidro: "Materiāli netiešā veidā ietekmē funkcionalitāti, un tas attiecināms uz kopšanu. Piemēram, pirkstu nospiedumus no krāsota MDF būs grūtāk noņemt kā no lakota, pulēta MDF. Savukārt uz nano materiāla pirkstu nospiedumi vispār nepaliks. Tāpat nano materiālu būs grūti saskrāpēt vai kā citādi sabojāt. Un, ja tomēr nano materiālu izdodas saskrāpēt, to būs iespējams atjaunot ar termisko iedarbību. Līdz ar to, domājot par savu virtuvi, ir jādomā arī, cik daudz mēs esam gatavi atvēlēt tās kopšanā."

Interesanti, ka Latvijā vecums nenosaka to, kā cilvēks novērtē funkcionalitāti – visām vecuma grupām ir svarīgi, lai virtuve būtu ergonomiska, ērti lietojama. Savukārt tendences atšķiras tieši dizainā. Jauni cilvēki būs vairāk gatavi riskēt ar krāsām, neparastiem risinājumiem. Bet kopumā ir novērojams, ka pieprasītākās ir tieši modernās klasikas virtuves ar risinājumiem, kur tiek apvienoti divi dažādi materiāli un pat divas krāsas. Piemēram, MDF klasisks profils ar gludu lakotu pulētu MDF materiālu, matētas fasādes ar lakotām pulētām, finierējums ar izteiktu koka zīmējumu kombinācijā ar krāsotu MDF. Nekur nav pazudusi tendence virtuvē izmantot materiālus, kas virtuvē ienes dabiskumu: koks, akmens, stikls.

Bet, ko darīt, ja cilvēks pats vēlas izveidot sev virtuvi? Dizainere skaidro, ka primāri būtu ļaut to darīt profesionālim. Bet, ja nav tādu iespēju, tad vajadzētu vismaz konsultēties ar profesionāli, meklēt tehnisku informāciju pieejamos resursos, pētīt citus virtuves piemērus un mēģināt izprast pamatprincipus. Jāatceras par virtuves trīsstūri un jāmēģina saprast, cik daudz vietas tiešām ir nepieciešams dažādām grupām – ēdienu uzglabāšanai, traukiem, gatavošanas piederumiem utt. Jāsaprot, vai izvēlētie augstumi un dziļumi būs ērti, kā arī jāņem vērā izvadu ierīkošana. Virtuves izveidošana ir komplicēts process, tāpēc pirms ķeršanās klāt pie darba, ir jāveic cītīga izpēte vai jāuztic darbs speciālistam, kas ar to strādā ik dienas.

Raksts tapšanā izmantota informācija no portāla ''Houzz.com'', komentārus sniedza virtuves mēbeļu salona "Arens" dizainere Olga Majauska.