Vērtību saglabāšana: kas jāzina par mēbeļu restaurāciju

Ne velti ir cilvēki, kas ar restaurāciju nodarbojas profesionāli. Pirms ķeries klāt pie restaurācijas paša spēkiem, svarīgi izzināt, kas slēpjas zem šī termina, skaidro speciālists. Restaurācija ir arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu, kas laika gaitā mainījušies vai sabojāti, atjaunošana to sākotnējā izskatā.

Nezinot restaurācijas būtības jēgu, var neatgriezeniski sabojāt restaurējamo objektu vai arī veikt nelietderīgas darbības. Bieži vien tiek pārprasts restaurācijas jēdziens, jo patiesībā šis process ir kā mēbeļu remonts.

Kas var novērst pie restaurējamā objekta sabojāšanas? Darbu veicēja kompetenču un prasmju trūkums, kā arī darbības, kas izmaina priekšmeta pašreizējo stāvokli un izskatu. Tādejādi mēs zaudējam sākotnējo informāciju, skaidro restaurators.

Restaurācijai nepieciešamie instrumenti: dažāda veida cikliņi, intarsijas naži – skalpeļi, kalti – galdnieku kalti, kokgriešanas kalti, virpošanas kalti, dažāda veida zāģi, cietmuguras zāģi savienojumu veidošanai, dažāda izmēra gludēveles, gropēveles, profilēveles, mērinstrumenti – svītrvilcis, bīdmērs, metramērs un leņķmēri.

Izejot pakāpeniski cauri šiem soļiem, arī varam apzināties, kāds būs darba apjoms, vai spēsim paši veikt nepieciešamās darbības, vai būs jāpiesaista speciālisti.

Restaurācijas darba gaitā speciālisti veido arī dokumentāciju, ko sauc par restaurācijas pasi. Šeit piefiksēta izmantoto restaurācijas tehnoloģija, materiālu apraksts, foto fiksācija, priekšmeta lietošanas, glabāšanas rekomendācijas.

Kad veikta vienkāršā, bet nepieciešamā vizuāla mēbeļu stāvokļa novērtēšana, var veikt jau tās padziļinātu izpēti, kas ietver pārklājuma identifikāciju – krāsas slāņu zondāžu, kas ir vienkāršs, bet destruktīvs veids, lakas pārklājuma noteikšanu: šķīdināšanu, apskati UV gaismā, smaržu vai arī pārklājuma fragmentu laboratorisko izpēti, krāsas slāņu analīzi.

Dažkārt, vienkārši notīrot mēbeli, saprotam, ka lakas vai krāsas slāņa noņemšana nemaz nav nepieciešama, jo, ķeroties klāt kardinālākām metodēm, neatgriezeniski dzēšam vēstures liecības. Speciālists atgādina, ka ar ūdeni un ziepēm var tīrīt tikai masīvkoka mēbeles, bet noteikti ne finierētas. Jo šie finierējumi ir līmēti ar dabiskās izcelsmes līmēm, kas temperatūras un ūdens ietekmē var atlīmēties.

Nonākot pie slēdziena, ka ir jānoņem bojātais pārklājums, var pielietot sekojošas metodes: ar šķīdinātāju mīkstinot virsmas pārklājumu, krāsas noņemošām želejām, ciklējot ar cikliņiem un izmantot slīpēšanas paņēmienu, izvēloties pareizo slīppapīra virsmas graudainību. Bojāta krāsojuma noņemšanai var izmantot karstā gaisa fēnu vai infrasarkano staru lampu, kas ir saudzīga pret priekšmetu, to tik ļoti nesakarsējot. Būtiski atcerēties, ka vienu vai otru paņēmienu visupirms jāizmēģina kādā neredzamākā pusē.

Dažkārt nepieciešams izgatavot jaunas detaļas, jo laika gaitā tās vienkārši ir zudušas. Tādos gadījumos izgatavošana var tikt realizēta pēc dotā priekšmeta analoga detaļas, pēc stila parauga.

Svarīgi ir izvēlēties pareizos kokmateriālus no to sugas un tekstūras viedokļa, kā arī pielietot jau izmantotu koksni – maksimāli līdzīgu materiālu izmantotajā priekšmetā. Šāda veida koksne ir ļoti vērtīga, jo koksne tika sagatavota pareizā laikā un pakāpeniski žāvēta, tādējādi nodrošinot tās augsto kvalitāti.

Veicot restaurācijas darbus, ir labi zināt dažādās koku sugas, jo tikai tā mēs varam piemeklēt atbilstošu materiālu. Tāpat ir jāizprot mēbeles konstrukcijas, savienojumu savienošanas secība, ir jābūt skaidrībai, kādā veidā konkrētā mēbele ir tikusi salīmēta. Noteikti vajadzētu izvairīties no mūsdienu stiprināšanas materiālu (skrūvju) pielietošanas, bet gan likt lietā tajā laikā izmantotos koka elementu savienošanas veidus.

Restaurācijā speciālists iesaka izmantot dabīgas izcelsmes līmes: kaulu līmi (no dzīvnieku kauliem), kas ir viena no visvairāk izmantotajām līmēm mēbeļu restaurācijā, ādas (zemādas) līmi, zivju līmi (peldpūšļi) un trušu ādas līmi. Visas šīs dabiskās līmes nodrošina atgriezeniskuma principu un restaurācijā vajadzētu noteikti izvairīties no neatgriezeniskiem sintētiskiem materiāliem.

Lai sagatavotu līmi, granulas aplej ar aukstu ūdeni, atļaujot tām uzbriest 4-12 stundas. Ūdens daudzumam jābūt 2-3 reizes lielākam par līmes masu. Pēc uzbriešanas jānolej liekais ūdens un līmes masa jāliek līmes karsēšanas katliņā ar dubulto dibenu. Tad līme jākarsē līdz 70-80^oC. Līmes masu nedrīkst ilgstoši karsēt un to uzvārīt. Detaļas ar uzklātu līmi ir jāsavieno, kamēr līme vēl ir silta (nav pārvērtusies želejā), bet sabiezējušu līmi atšķaida ar karstu ūdeni.

Kā katrā lietā, ir ļoti daudz dažādu nianšu, kuras izprast mēs varam tikai pieredzi, tāpēc ir svarīgi konsultēties ar šīs nozares speciālistiem. Ja vēlies vairāk izzināt šo jomu, daudz interesanta un noderīga varēs atklāt meistara vadītajās meistarklasēs. 24. un 25. septembrī ''Koka Dizaina Centrs'' rīko meistarklasi senlaicīgo koka mēbeļu restaurācijā. Vairāk par meistarklasēm var uzzināt šeit.