Pazīmes, kas liecina par provinciālu ģērbšanās stilu  (6)

Bižutērija piedien tikai pusaugu meitenēm, bet sudrabs neizskatās žilbinoši, tāpēc provinciālā stila piekritēja 99,7 procentos gadījumu dod priekšroku zeltam lielos apjomos, t.i. lētajam variantam, ko var iegādāties tirgus būdiņās vai autoostas tunelī. Zelta gredzens uz katra pirksta – tas, viņasprāt, ir nepārprotams statusa rādītājs. Lai, pasarg' Dies', kāds nepadomā, ka meitenei nepietiek naudas īstiem juvelierizstrādājumiem!

Kedas pie svārkiem? Nē, nemūžam! Bomberjaka ar mežģīņu svārkiem? Kādi murgi! Meitene, kas ģērbjas provinciāli, visvairāk baidās izskatīties ne tā, kā tas ir lielākajā sabiedrības daļā pieņemts. Viņas dresskoda devīzes – "Kā ģērbjas normāli cilvēki" un "Kā mācīja mamma".

Mūsu stāsta varones garderobes neatņemama sastāvdaļa ir arī melnas laiviņas, vēlams, ar spiciem purngaliem. Tas, protams, nebūtu nekas nosodāms, ja vien šie apavi netiktu piemēroti pilnīgi visās dzīves situācijās un pie visdažādākajiem apģērbiem, pat pie baltas vasaras kleitiņas un džinsu šortiem. Un kāpēc ne? Melnas laiviņas taču piestāv visam.

Provinciālā ģērbšanās piekritējas galvenokārt pievēršas diviem stiliem – izejamajam (arī uz darbu) un brīvajam (ārpus darba). Šie stili nereti tiek drosmīgi samiksēti, radot galvu reibinošus salikumus, ko varētu nosaukt par "a ļa" ofisa korporatīvo stilu: sportisks īsroku krekliņš ar spīdumiem un redzamākajā vietā izvietotu uzrakstu "Adibas" pie klasiskām kostīma biksēm un melnām laiviņām (!), komplektā ar teatrālu vakara meikapu un ar laku iestīvinātām matu cirtām.

Provinciālā stila garderobes neatņemama sastāvdaļa ir nenosakāma fasona un izcelsmes jaciņas, kuras, kā vēsta leģendas, lielākoties atceļo līdz mūsu platuma grādiem no tāltālās Ķīnas. Šo jaciņu īpašā pazīme ir nekvalitatīvs materiāls, kas nodrošina to, ka tās ātri izstaipās un saveļas, kā arī dekoratīvi izšuvumi, mežģīņoti ielaidumi un liels daudzums spīdumu. Tādas burvīgas jaciņas provinciālā stila piekritējas garderobē, kā likums, ir vairākas – tā sacīt, gan ikdienai, gan svētku reizei.

Parastie kokvilnas krūšturi ar gludām bļodiņām? Phe, nekādā gadījumā! Ja nu ofisā, sporta zālē vai lielveikalā pēkšņi gadās sastapt ilgi gaidīto princi baltā zirgā? Vienmēr ir jābūt pilnā kaujas gatavībā – mežģīņu apakšveļā, kas bagātīgi izdaiļota ar spīdumiem, pūciņām vai pat mākslīgo kažokādu. Un kas par to, ka ar staipīgu mežģīņu topiņu kautri piesegto "skaistumu" var novērtēt katrs vērīgāks garāmgājējs! Galvenais, ka tas noteikti atstās satriecošu iespaidu gan uz princi, gan viņa zirgu...

Par provinciālismu liecina arī zeķubikses, no kurām to īpašniece nemēdz šķirties pat vasarā, jo baidās parādīt plikas kājas, it īpaši vasaras sākumā, kad tās vēl nav iesauļotas. Īpašs skaistuma etalons, viņasprāt, ir superplānās zeķubikses ar spīdumiem, tīkliņraksta zeķubikses vai zeķubikses intensīvā iedeguma tonī, kuras nepārspējami kontrastē un izceļas uz pārējo neiesauļoto ķermeņa daļu fona.

Kādēļ radīt jaunu velosipēdu, uzskata provinciālā stila piekritēja, ja eksistē vienkāršas un jau gadiem pārbaudītas krāsu kombinācijas – melns un balts, melns un sarkans, melns un melns. Nav lieki jātērē laiks, lai izdomātu, kā sakombinēt violetu topiņu ar zaļganbrūnām biksēm, jo melnas zeķubikses ar baltām augstpēdenēm būs vienmēr elegants salikums, it īpaši komplektā ar sarkanu trikotāžas minikleitu.

Pierādīt provinciālās modes piekritējai, ka viņai uz pleca ir nevis kāda slavena zīmola soma, bet gan tā viltojums, ir neiespējamā misija. Kā gan tas var būt viltojums, ja meitene to par bargu naudu godīgi nopirkusi pašas galvaspilsētas stacijas tunelī vai tirgū! Vari netērēt laiku un argumentus, jo viņa vienalga uzskatīs, ka jebkurš pazīstama zīmola viltojums ir "modīgāks" par ne tik atpazīstama ražotāja somu no īstas ādas.