sirsniņmāja tualete
Foto: Shutterstock
Aptuveni 14 procentiem no visām Latvijas mājsaimniecībām lieto sausās tualetes jeb tualetes bez ūdens novada, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) 2015. gada dati. Turklāt gandrīz tikpat – 16 procentiem mājsaimniecību Latvijā – mājās nav vannasistaba vai duša, informē ''Villeroy&Boch''. Minētā tēma aktualizēta, tuvojoties Starptautiskajai Tualetes dienai, ko visā pasaulē atzīmē 19. novembrī.

Lai gan dzīvošana antisanitāros apstākļos nav būtiska Latvijas problēma, tomēr vēl joprojām laukos un daļa maznodrošinātu cilvēku iztiek ar sauso tualeti. Aptuveni 92 procentiem pilsētnieku ir mājās tualete ar ūdens novadu. Savukārt laukos – tikai 68 procenti. Pēc CSP datiem, visvairāk iedzīvotāju bez mūsdienīgas tualetes dzīvo Latgalē (30%) un Vidzemē (24%). Savukārt vislabākajos dzīves apstākļos dzīvo rīdzinieki – tikai četriem procentiem rīdzinieku nav tualetes ar ūdens novadu.

Situācija pēdējos gados uzlabojas – piemēram, 2011. gadā tualetes ar ūdens novadu bija tikai 83 procentiem mājsaimniecību, tad šobrīd šis skaits ir sasniedzis 86 procentiem. To var skaidrot ar ekonomiskās situācijas pakāpenisku uzlabošanos, kas atspoguļas arī kā iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanās.

''Villeroy&Boch'' vienlaikus atgādina, ka līdz ar mūsdienu tualetes ar ūdens novadu izgudrošanu būtiski samazinājās daudzu slimību izplatība, kuru cēlonis, galvenokārt, ir antisanitārie apstākļi. Lai gan mūsdienās tā ir normāla prasība dzīves apstākļiem, tomēr vēl pirms pāris desmitiem gadu šādu tualešu nebija vai to pieejamība bija ierobežota.

Pirmais modernais klozetpods tika izgudrots Anglijā 16. gadsimta beigās karalienes Elizabetes I galmā.

Pēc ANO aprēķiniem, aptuveni 2,5 miljardi jeb viena trešdaļa pasaules iedzīvotāju dzīvo bez drošas un higiēniskas tualetes. Tādēļ Starptautiskajā Tualetes dienā, kas visā pasaulē tiek atzīmēta 19. novembrī, ar labdarības organizāciju atbalstu pasaulē notiek dažādi labdarības projekti, kuru mērķis ir palīdzēt ierīkot sanitārās telpas nabadzīgajos reģionos, lai tādā veidā samazinātu daudzu slimību, piemēram, holēras, dizentērijas un citu izplatīšanos.

Lai gan pirmās liecības par klozetpodiem ar ūdeni ir atrastas grieķu, romiešu, seno ķīniešu un šumeru kultūrās pirms vairākiem tūkstošiem gadu, tomēr pirmais modernais klozetpods tika izgudrots Anglijā 16. gadsimta beigās karalienes Elizabetes I galmā. Mūsdienu poda prototipu ar atsevišķu ūdens tvertni pirmo reizi prezentēja 200 gadus vēlāk – 18. gs. beigās to izdarīja skots Aleksands Kummings. Bet par uzvaras gājiena sākumu var minēt zinātnieku Luiju Pastēru, kas aktīvi norādīja uz kopsakarībām starp slimībām un higiēnas neievērošanu, veicinot izpratni par sanitārās telpas nepieciešamību mājās.

Radošu iedvesmu sirsniņmāju izveidē smelies šeit, savukārt noderīgus padomus par to, kā mazmājiņai allaž likt smaržot, uzzini šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!