Atmiņās gremdējoties: interjera tendences, kas bija aktuālas eiroremonta ērā  (1)

Kas tev pirmais nāk prātā, atceroties interjeru pirms 10 vai vairāk gadiem? Mazas, šauras istabas, kur vieta atrasta visam un vēl vairāk – šķiet par minimālismu kādreiz nebija ne runas. Māksla bija vienā nelielā telpā ietilpināt visu nepieciešamo un vēl atrast kādu brīvu stūrīti. Tāpat nevar nepieminēt dažādus jauninājumus telpas plānojumā – bāra letes virtuvē un ovālas formas arkas durvju vietā. Šīs un citas eiroremonta laikam raksturīgās iezīmes ''Tava Māja'' lasītājiem atgādina interjera dizainere Andra Eriņa no ''Telpu Dizains''.

Viena no galvenajām iezīmēm ir daudz izliektu nišu pie griestiem, kas papildinātas ar iebūvētu apgaismojumu. Tajā laikā tās bija halogēna lampas, mūsdienās aizstājot jau ar LED spuldzēm. Nišas tolaik izbūvēja dažādu formu, dažāda lieluma proporcijās un ar diezgan daudz gaismekļiem, kuri ikdienas dzīvē ne vienmēr pildīja vēlamo efektu – kā mājīgu un gaišu apgaismojumu. Šajā sakarā dizainere min arī speciāli izbūvētas nišas, kas tika papildinātas ar stikla plauktiem un iebūvētu apgaismojumu.

Daudzviet parādījās apvienotas telpu zonas, kur durvju vietā izmantotas ovālas formas arkas vai atstāta daļa sienas plauktu veidā. Citkārt sienu nojauca pavisam un tās vietā izbūvēja rīģipša plauktus ar iebūvētu apgaismojumu. Pēc šāda paša principa aktuāli kļuva apvienot arī lodžijas ar guļamistabu vai viesistabu, rodot vairāk vietas telpā.

Arī mūsdienās telpā tiek izmantotas rīģipša nišas, plaukti, izbūvēti griesti un grīdas paaugstinājumi, tomēr pieņemot lēmumu veidot šādu elementu, ideja tiek rūpīgāk apdomāta un saskaņota. Galvenā atšķirība, ja to ir veicis dizainers – šis elements kalpo kā akcents vai tam atvēlēta loma telpā, kas mijiedarbojas ar pārējo iekārtojumu. Tas izpalika pirms daudziem gadiem, kad sākās eiroremonta ēra. Varēja ieraudzīt daudz dažādu formu detaļas, elementus, nišas, izbīdījumus, plauktus, un tie visi lielākoties nebija harmoniski, pārdomāti un saskaņoti. Tas vairāk atgādināja eksperimentu, kurš līdz galam nav izdevies vai arī nebija nojausmas, kā tam skaisti izskatīties.

Eiroremonta laikā diezgan raksturīgi interjerā bija izmantot krasi atšķirīgus toņus sienu krāsojumam. Viena telpa varēja būt spilgti rozā, cita – sulīgi zaļa, vai pat divas izteiksmīgas krāsas vienā telpā. Tāpat diezgan bieži izvēlējās ziedu motīvus tapetēs. Citkārt katru telpu krāsoja atšķirīgos toņos vai ar izteiksmīgu, raibu tapeti, kas bija citāda gan pēc toņu gammas, gan stila. Piemēram, vienā telpā izteiksmīgas puķainas tapetes, citā ģeometriski ornamenti – šāda izvēle bija diezgan klasiska. Šajā sakarā dizainere šo iezīmi raksturo sekojoši: katra telpa dzīvoja savu individuālo dzīvi, savstarpēji nemijiedarbojoties un neradot harmonisku kopskatu.

Vēl kāda interesanta iezīme eiroremonta ērā – sienas ar izteiksmīgām un košām fototapetēm. Galvenie motīvi visbiežāk bija lieli ziedi, dzīvnieki, dabas skati, piemēram, pludmale, okeāns vai ūdenskritums. Arī mūsdienās fototapetes izmanto, tikai nu vairāk tiek domāts par to saskaņošanu ar pārējām detaļām telpā. Tās ir askētiskākas un ne tik izlecošas.

Ja nu tomēr arī izvēlas spilgtu fototapeti ar iepriekš minēto dabas skatu, bieži vien tas arī ir kā galvenais akcents telpā un pārējās sienas telpā ir neitrālas. Tālajos pirmsākumos tendences bija ekscentriskākas.

Kas attiecas uz krāsu toņiem, sienas bija ierasts krāsot košos toņos – dzeltenos, zaļos, persiku oranžos, rozā, papildinot jau tā košo krāsojumu ar fototapeti, kopā radot dzīvīgu, bet ne vienmēr harmonisku noskaņu.

Interesantas iezīmes nepavisam tālajā pagātnē, figurē arī mēbeļu izvēlē. Šeit pirms desmit un nedaudz vairāk gadiem dominēja lamināts dažādos toņos, piemēram, dižskābārdis, ķirsis, kļava, mahagons.

Te gan dizainere piebilst, ka tendence uz šo toņa laminātiem ir stipri mazinājusies. Viens no iemesliem, iespējams, ir tas, ka šis materiāls tiešām bija katram otrajam gan mājās, gan ofisos, un tiklīdz parādījās plašāks un interesantāks sortiments, sākās arī pārmaiņas. Tas neattiecas uz klasiska stila mēbelēm, kur izmantots masīvkoks šajos toņos vai īsts sarkankoks, ķirsis radīs bagātīgu un ilgmūžīgu interjeru joprojām. Mazliet vēlāk aktuālas kļuva arī virtuves ar vienkrāsainām, bet joprojām košām fasādēm, piemēram, oranžas, sarkanas, zilas.

Interjera dizainere atgādina, ka tolaik sāka izteikti parādīties alumīnija profili un rokturi. Tādām mēbelēm, kā TV sekcijām, kumodēm, skapju bīdāmajām durvīm parādījās pienbalts stikls ar alumīnija rokturiem. TV kumodēm bija raksturīgas metāla kājiņas alumīnija tonī. Šo pašu principu pielietoja arī virtuves iekārtām. Lielā cieņā bija arī metāla kājiņas bez priekšējā cokola (lamināta nosegpaneļa).

Papildinošs elements it visā bija stikla plaukti ar metāla leņķu stiprinājumiem. Bieži interjerā sastopami bija arī stikla žurnālgaldiņi un ēdamgaldi ar metāla kājiņām. Metāla cauruļveida savienojumi bija raksturīgi virtuves iekārtām, bāra letēm, TV sekcijām un atvērtajiem plauktiem.

Tas, ko šobrīd izvēlas vien retais, bet pirms gadiem desmit un vairāk savā virtuvē gribēja teju katrs, ir bāra lete ar metāla stieņa atbalstu un groziem. Dizainere gan atzīst, ka arī šobrīd letes virtuvē savu aktualitāti nav pazaudējušas, bet gan mainījušas izskatu. Kļuvušas elegantākas, funkcionālākas un pārdomāti saskaņotas ar kopējo virtuves un mājokļa iekārtojumu.

Vannasistabā par vienu no raksturīgākajām pārmaiņām eiroremonta laikā kļuva vannas nomaiņa pret iebūvēto dušas kabīni, kas izteikti raksturīgi bija daudzsēriju dzīvokļos, tādējādi iegūstot plašāku telpu. Visai bieži sastopamas bija flīzes virtuves darba zonā un vannasistabā, izmērā 200x300, turklāt izflīzētas lielākoties vertikālā izvietojumā. Vannasistabās arvien biežāk kā akcents parādījās flīžu motīvi ar ziediņiem, krāsainas flīzes ar aplīšiem un citām ģeometriskām figūrām.

Kas attiecas uz dušas kabīnēm, mūsdienās tās jau nomaina pret dušu ar stikla sieniņām, vai stikla sienas uz nelielas platformas. Tas gan atkarīgs no telpas, kā to var tehniski atrisināt. Tendences šajā jomā zaudē masīvās dušas kabīnes, it sevišķi ar masāžas funkcijām. Šobrīd aktuāli ir izvēlēties minimālisma formas, viegli un ātri kopjamām virsmas bez izteiktiem izvirzījumiem, skaidro dizainere.

Taču nav jau arī tā, ka visam ir tikai melnā pusē. Dizainere atzīst, ka kopumā interjers guva pārmaiņas no apnicīgā un vienmuļā padomju stila, kur katram bija tikai 2–3 toņi vienām un tām pašām mēbelēm. Dažādībai un oriģinalitātei interjerā līdzi nāca arī apjukums, kā jaunos materiālus veiksmīgi un harmoniski savienot. Šī iemesla dēļ mājokļi nedaudz pazaudēja harmoniju un mājīgumu, bet vairāk ieguva ofisa sajūtu, tā laika iezīmes pamato dizainere.

Tomēr teikt, ka šīs iezīmes vispār ir izgājušas no modes, arī nebūtu korekti. Dizainere atzīst, ka tās ir mainījušas savu izpildījumu un transformējušās. Vēl joprojām ir aktuālas rīģipša nišas, arkas, LED apgaismojums, žurnālgaldiņi ar stiklu, alumīnija profili, bāra letes, kā košas sienas krāsas, tā arī klusinātas, bet ir mainījies veids un stils, kā viss pasniegts interjerā. Vairāk ir lakoniskas formas, minimālisms mēbelēs un detaļās. Nav tik daudz un dažādu neloģisku elementu un formu vienkopus, kā tas bija agrāk.

Savulaik TV sekcijas sastāvēja no 3–4 dažādiem augstumiem, kuras vēl tika papildinātas ar stikliem un divu materiālu krāsu toņiem un tam visam pa vidu kaut kur figurēja vēl kāds metāla stienītis, atvērts plaukts un iebūvēts apgaismojums. Taču šodien šīs TV sekcijas ir krietni vienkāršākas, bet savā vienkāršībā skaistas, funkcionālas un elegantas ar tīrām, vieglām līnijām, papildinātas ar interesantu apdares materiālu vai nelielu košāku akcentu vai tieši otrādi – izvēlētu dabisku koka toni.

Vienu gan var teikt – ir mazinājusies tik izteiktā tendence uz stiklu mēbelēs, rīģipsi un metālu. Cilvēki vairāk tiecas pēc mājīguma un harmonijas dzīvojamajā telpā, tāpēc interjeros šobrīd ir daudz vērojams no dabas – klusināti zemes toņi, pasteļtoņi, aizkaros lins, mēbelēs koks apvienojumā ar vienkrāsainiem dekoriem, kuri ir vai nu pasteļtoņos vai ar kādu košāku akcenta toni.

Kad sākās eiroremonts, daudzi atteicās griestu apgaismojumā izmantot lustras. Viens no iemesliem tam bija – nepietiekams apgaismojums, tāpēc sākās piekaramo griestu ēra ar daudz iebūvētām halogēna lampiņām – griestos, plauktos, nišās. Lielu lomu mūsdienās spēlē apgaismojums – tas nav vairs lielākoties balstīts uz iebūvētām lampiņām plauktos un griestos. Kā interjera akcentus un mājīgas gaismas radītājus izmanto stāvlampas un galda lampas. Griestu lampa kalpo kā papildu gaismas ķermenis un telpas akcents. Lampas šobrīd ir kļuvušas par nozīmīgu akcentu interjerā.

Atskatoties salīdzinoši nesenajā pagātnē un tā laika interjera tendencēs, varam mācīties no kļūdām, bet, kas to zina, ko teiksim vēl pēc desmit gadiem par šī brīža tendencēm. Varbūt atskatīsimies ar smaidu uz lūpām un cerēsim, ka mode neatgriezīsies.