Akmens virsmas: kas jāzina par materiāliem un to iespējām

Kāda veida akmens masas ir pieejamas, pēc kādiem principiem izvēlēties piemērotāko, kā atšķiras to lietošana un kopšana ikdienā un kādi ir ierobežojumi formas izveidē, vaicājām SIA ''VIA'' akmens apstrādes konsultantei Laurai Tožei.

Jomas speciāliste skaidro, ka Latvijā pārsvarā ir divu veidu materiāli – mākslīgais akmens un dabīgais akmens.

Dabīgais akmens ir granīts, marmors, onikss, travertīns u.c., kas ir 100% dabas veidojumi. Savukārt mākslīgais akmens var būt divu veidu – koriāns (corian) un inženierakmens jeb kompozītmateriāls, ko pārsvarā sauc par kvarcu. Kvarcs kā izejmateriāls ir 100% dabīgs, bet kvarcs, kas ir šis kompozītmateriāls jeb veidojums no kvarca, bet tautā saukts par kvarcu, pieskaitāms pie mākslīgajiem akmeņiem, jo ir cilvēka veidots produkts, izmantojot dabīgās sastāvdaļas.

Taču arī 100% dabīgs akmens ir cilvēka uzlabots, jo tiek apstrādāts, pulēts, akmens poras tiek aizpildītas ar līmi vai mastiku.

Koriānam lielākie plusi ir virsmu un detaļu izgatavošana visneiedomājamākajās formās, turklāt ir iespējams savienot garākas virsmas tā, ka nav redzama savienojuma vieta jeb šuve. Materiāla sastāvā ir akrils un tas lieliski padodas apstrādei, tāpēc pārsvarā tiek izmantots medicīnas iestādēs, publisko telpu uzņemšanas telpu letēm, vannasistabās. Materiāls ir salīdzinoši ļoti mīksts un, ja to izmanto, piemēram, virtuves darba virsmās, karstu pannu, katlu uz tā likt nedrīkst. Kā arī tas smērējas un ir viegli saskrāpējams.

Kvarcs ir tieši pretējs materiāls koriānam. Tā sastāvā ir vairāk kā 90 procenti dabīgo izejvielu, piemēram, granīts un kvarca smiltis, pat spoguļlauskas. Tad tiek pievienoti krāsu pigmenti un saistvielas. Ražošanas procesu šajā sakarā konsultantei patīk salīdzināt ar kūku gatavošanu. ''Visas sastāvdaļas tiek liktas lielā katlā, samaisītas, izklātas uz cepešplātnes un tad liktas krāsnī cepties. Tālāk šī kūka tiek dekorēta, apstrādājot plakni un maliņas jeb pulējot, un tiek pasniegta lietošanai.''

Kvarca materiāliem ir daudz ražotāju un tāpēc, izlasot tehnisko aprakstu, klientam ir grūti saprast, kāpēc katram no tiem cenas tik ļoti atšķiras. Būtiskākās atšķirības ir vizuālas – krāsu toņi, raksti, zīmējumi, kas vairāk vai mazāk uzrunā potenciālo pircēju.

Kvarca lielākais plus ir cietība – to ir ļoti grūti sabojāt. Uz tā var griezt, likt karstu pannu, tas neuzsūc traipus, piemēram, no sarkanvīna vai bietēm, bet tam ir ierobežots loksnes izmērs. Klasisks loksnes izmērs ir 3000x1400 mm, dažiem materiāliem pat 3250x1590 mm. Un pārsvarā ir pieejami trīs biezumi – 12, 20 un 30 mm. Izgatavojot virsmas, var arī šo biezumu palielināt, pieaudzējot maliņas.

Kvarcs ir ideāls visām augsti noslogotām virsmām – piemēram, lidostas grīdām. To pārsvarā izmanto virtuves darba virsmās, galda un bāra letes virsmām. Arī vannasistabām, kā grīdas un sienas flīzes. Principā – jebkur, stāsta konsultante.

Ja tā ir virtuves darba virsma, tad no dabīgajiem materiāliem vislabāk izmantot tikai granītu. Tas ir izturīgākais no dabīgajiem akmeņiem, kā arī neuzsūc traipus un uz tā var novietot karstu pannu. Konsultante gan skaidro, ka ar šo materiālu jābūt ļoti rūpīgam un ir ļoti jādomā par lietošanu un kopšanu. Ja ir vēlēšanās pēc mūžīgi skaistas un koptas virsmas – labāka izvēle tomēr būšot kvarcs vai granīts.

Marmors, travertīns ir krietni mīkstāki materiāli un lieliski der kamīna apdarēs, vannasistabās, arī grīdu un sienu apdarēs. Travertīns ir ļoti porains materiāls un pārsvarā uz to tiek likts akcents, izmantojot materiāla otru (neapstrādāto) pusi, kur tieši ir vairāk šo atvērto poru.

Onikss ir gaismu caurlaidošs materiāls. Izmantojot dažādus apgaismes elementus, var panākt fantastisku akcentu. Pamatā izmantots kamīniem un sienu apdarēm jeb visām vertikālajām virsmām.

Katram dabīgajam materiālam ir iespējams izvēlēties arī plaknes apstrādes veidu – piemēram, pulēts akmens, antiķēts, dedzināts, ''leather'' jeb satinēts (šis šobrīd pasaulē ir top izvēle) u.c. Dedzināts granīts ir ideāls grīdu apdarēs un āra ieejas mezglu apdarē, jo ir raupjš un neslīdošs.

Principā vienīgā jutīgā vieta ir virtuve. Ja vēlas to saglabāt perfektu gadiem ilgi, tad izvēle ir par jebkuru granītu vai kvarcu, savukārt āra ieejas mezglos derēs tikai dedzināts granīts. Pārējos materiālus var izmantot visur.

Vēl kāds būtisks faktors – apstrādājamās virsmas maliņas. Variantu ir ļoti daudz. Var izvēlēties taisnas maliņas, var noapaļot dažādos rādiusos, var izgatavot arī klasiskas maliņas, var iestrādāt metālu akmenī utt. Arī akmens virsmas formai nav obligāti jābūt taisnai – var izgatavot arī apaļu, ovālu galdu. Formām arī variāciju arī ir ļoti daudz.

Kā svarīgāko konsultante akmens virsmu kopšanā min tieši izmantojamos līdzekļus – tie nedrīkst būt abrazīvi. Visbiežāk virsmu ražotāji ieteiks specializētus līdzekļus, kas būs tie piemērotākie, taču kļūda to lietošanā ir – ilga atstāšanas uz virsmas. Ar akmeni tā labāk nedarīt. Ķīmija paliek ķīmija, līdz ar to labāk ar tīru ūdeni un tīru lupatiņu kārtīgi notīrīt visu. Rūpīgāk ikdienā jākopj vietas pie plīts virsmas, kur ir tauku paliekas, un pie izlietnes, maisītāja, kur ir ūdens nosēdumi.

Marmors ar laiku zaudēs spīdumu, kvarcs un granīts ir ļoti izturīgi un teju neiespējami iegūt kādu defektu. Ja tomēr nolauzts kāds stūris, speciālisti var veikt labojumus.

Visbiežāk sastopamais stereotips, ar ko nākas saskarties ikdienā šīs jomas pārstāvjiem: akmens – tas ir dārgs pasākums. Ne vienmēr akmens virsma būs dārgākais variants, turklāt katram ir iespēja pielāgot materiālu, izgatavošanu pēc klienta vēlmēm un budžeta iespējām, tāpēc pirms izvēles izdarīšanas ieteicams konsultēties ar kādu šīs jomas speciālistu.

Ir dažādi materiāli, to biezumi, dažādas cenu kategorijas utt. Ja tā ir virtuves darba virsma, nākamais solis ir izvēlēties īsto mēbeļu firmu, izstrādāt projektu un ar šo projektu doties pie akmens virsmu izveidotājiem. Bieži vien, pamainot pavisam mazas nianses, projektā var ietaupīt izmaksas akmens virsmām. Grūtāk ir, ja virtuves skapīši ir jau uzstādīti un tad tikai sāk domāt par virsmu. Akmens virsma ir atkarīga ne tikai no virtuves skapīšiem, bet no plīts virsmas, izlietnes veida utt.

Tā kā virsma ir individuāls un unikāls process, katra nianse ir būtiska, jo nav divu vienādu pasūtījumu. Ja klients izvēlas ceļu pie akmens virsmu speciālista vērsties kā pie pēdējā mājokļa remontā, tad nākas saskarties ar ļoti daudzām klasiskām problēmām, arī gadījumos, kad tiek pieaicināts interjera dizainers.

Pasūtījums ideālā variantā tiek veikts, kad ir apstiprināts projekts ar izmēriem pēc rasējuma. Tiek pasūtīts vai rezervēts materiāls noliktavā līdz brīdim, kad tas ir nepieciešams objektā, piemēram, kad ir uzstādīti virtuves skapīši. Tad tiek izsaukts meistars, kas veic precīzu mēru noņemšanu jeb šablonē attiecīgo virsmu un izrunā vēlreiz visas būtiskās nianses (akmens virsmas pārkares, ūdens maisītāja, ziepju dozatora u.c. lietu izvietojumus).

Ja klients ir izvēlējies dabīgo materiālu, tad pēc mēru noņemšanas ideālā variantā klients dodas uz noliktavu, kur pēc izvēlētās plāksnes kopā ar meistaru plāno materiāla griešanu jeb atzīmē precīzi vietas loksnē, kuras izmantos virsmā. Ja materiāls ir ļoti krāšņs, bagātīgs ar rakstiem – ir būtiski saprast, kādu raksta vai zīmējumu daļu klients vēlas, piemēram, blakus izlietnei vai plītij, vai, ja kāda daļa neuzrunā, no tās mēģinot iespēju robežās izvairīties. Kad tas ir apstiprināts, tiek uzsākta ražošanu. Kas attiecas uz virsmas uzstādīšanu, tas parasti prasa dienu laika.