Elegance cauri gadsimtiem – klasiskais stils un tā neatņemamās sastāvdaļas

Ja ir kādi interjera stili, kas mainās laikam ejot, ir parādījušies salīdzinoši nesen vai laika gaitā zaudē savu aktualitāti, tad to noteikti nevar teikt par klasisko stilu, kas aktuāls jebkurā laikmetā, arī mūsdienās. Tāpēc paliekošu vērtību cienītāji, kas nevēlas sekot modes tendencēm, bet izvēlēties pārbaudītas vērtības, novērtēs tieši klasisko stilu. Un maldīgi pieņemt, ka to izvēlas vien konservatīvi cilvēki – arī klasiskais stils savās izpausmēs var būt dažāds un oriģināls. Klasiskais stils būs īstā izvēle arī tad, ja novērtē kvalitāti un eleganci.

Viens no interjera stila stūrakmeņiem ir krāsu palete, un šajā ziņā tā ir diezgan klasiskajam stilam raksturīga. Krāsu paletē var būt jebkurš krāsu tonis, taču tam jābūt ar veclaicīguma filtru jeb pieklusinātam. Klasiskajā stilā neredzēt spilgti sarkanu, dzeltenu, oranžu vai jebkādu citu krāsu, kas nepārprotami liek sevi manīt interjerā, bet tanī pat laikā tas nenozīmē, ka visam jābūt brūnam vai pelēkam – krāsas ir pat vēlamas, taču tās šajā ziņā jāizvēlas pieklusinātos toņos.

Klasiskajā stilā raksturīgi izvēlēties vienu krāsu un tad variēt ar tās toņiem, nevis vienā telpā jaukt trīs vai vairāk krāsu. Tāpēc, ja esi cieņā ar pelēko, izvēlies gaišākas un tumšākas tā nokrāsas, tāpat ar dzelteno, sarkano vai brūno. Tāpat klasiskais stils var būt tērpts baltā, taču tad neizbēgami jābūt kādam greznuma sajūtas veicinošam papildinājumam, piemēram, zeltījumam vai sudrabojumam. Starp citu, spīdīgi elementi ir viens no atslēgvārdiem klasiskajā stilā.

Vai tas būtu bēšais, zaļais, sārtais vai saulainais, toņiem jābūt it kā no gaišā filtra, turklāt tas attiecas ne vien uz sienas krāsojumiem, bet arī mēbelēm, tekstilijām un citiem materiāliem interjerā. Katrā ziņā tumšām, drūmām un nomācošām krāsām klasiska stila interjerā nav vietas. Kas attiecas uz sienas krāsojumiem, tie visbiežāk ir vienkrāsaini bez liekiem musturiem un dažādu krāsu salikumiem, un, ja tomēr ir, tad visbiežāk ziedu motīvi vai liektu līniju musturi, informē ''Online Design Teacher''.

Katram stilam ir kādas raksturīgās iezīmes, un arī klasiskais nav izņēmums. Klasiskajā stilā vērojamas smalkas nianses, mākslinieciska pieeja, S veida liektas līnijas, kvalitatīvu materiālu izmantojums. Šāda stila interjerā noteikti nav vietas plastmasai vai citiem šķietami lētiem materiāliem, īstajā vietā un laikā būs koka, akmens, stikla izmantojums.

Vai tā būtu viesistaba, guļamistaba vai virtuve, neiztrūkstoši telpu nodrošināt ar greznu apgaismojumu – griestos jābūt kandelabrai vai greznai lustrai, kurā spuldzītes ir kā sveces, plauktos vai kamīna malās jābūt arī īstajām svecēm greznos svečturos, tāpat arī sienu un stāvlampas jāizvēlas klasiskā stilā ieturētas. Tas nebūs klasiskais stils, ja kādu sienu nerotās kāds mākslas darbs greznā rāmī. Mūsdienās varbūt nav tik lielas lomas tam, vai darbs ir gleznots vai drukāts, bet rāmim ir jābūt, turklāt greznam pašam par sevi, raksta ''Small Design Ideas''.

Šajā stilā ir diezgan raksturīgas izmantojamās tekstilijas. Šeit piedien izmantot brokātu, zīdu, samtu, satīnu un citus dārgus audumus. Kas interesanti, nevis gaisīgus un caurspīdīgus audumus, bet tieši tādus, kas nelaiž cauri gaismu, ir krāsā piesātināti un pilnīgi. Aizkariem jābūt bieza auduma (papildus var izmantot plānos dienas aizkarus), taču krāsu ziņā gan tie var būt raibi, musturaini un citādi smalkiem elementiem rotāti, turklāt arī kombinēti no dažādu krāsu un faktūru audumiem. Vēl kas interesants aizkaru jomā – tiem allaž jābūt gariem, līdz pašai grīdai, un vēl tie labi izskatīsies, ja sānu malās tie būs savilkti nedaudz uz augšu, izmantojot speciālos magnētus vai savilcējus.

Kas attiecas uz grīdas segumu, klasiskajā stilā lieliski iederas parkets, tāpat kā marmora flīzes, bet noteikti arī paklājam jāatvēl vieta. Starp grīdu un sienām noteikti jābūt klasiskajam stilam pieskaņotām grīdas līstēm, arī griestu daļā greznas karnīzes būs pašā laikā, tāpat nevar aizmirst par griestu dekoriem, tie kalpo kā nozīmīgs aksesuārs klasiskā stila interjerā.

Ja šķūnītī, bēniņos vai kur citur glabājas kāda antīka mēbele, tā arī nesagaidījusi savu atdzimšanu, klasiskais stils ir tai īstā vieta, protams, atjaunotā veidā. Restaurētas mēbeles ir klasiskā stila vērtība un bez tām šis stils nav iedomājams. Tomēr šeit nav daudz variāciju materiālu jomā – stilam pieskaņotas būs jebkāda koka mēbeles, kas var būt papildinātas ar stiklotu virsmu. MDF (vidēja blīvuma kokšķiedru plātne) un lamināta mēbeļu vietā jābūt masīvkokam, turklāt ne vien mēbelēs, bet arī durvīs, tāpat tas var parādīties grīdas līstēs, raksta ''Best Design Ideas''. Kas attiecas uz mīkstajām mēbelēm, klasiskajam stilam visvairāk piedien āda, bet to var aizstāt ar samtu, velvetu vai kādu citu biezu mēbeļu audumu.

Palūkojot klasiskā stila interjerus, nepamanīti nepaliks bieži redzamie apaļās formas kafijas galdiņi, tāpat guļamistabā bieži novērojami glauni spoguļgaldiņi, savukārt pie ēdamgalda jābūt mīkstā pildījuma krēsliem, lai sēdēšana būtu ērta un eleganta.

Klasiskais stils nav izņēmums arī aksesuāru jomā. Lai arī šim stilam piedien perfekta kārtība, pat pedantiskuma klātbūtne, tas nebūt nenozīmē, ka noskaņu nevar padarīt mājīgāku ar kādiem niekiem, taču aizrauties ar to pārbagātību nevajadzētu. Uz galdiņa tā var būt kāda paplāte ar dažāda augstuma svecēm, kamīna malas var rotāt grezni svečturi, virtuvē redzamā vietā kā aksesuārs var būt smalkā tēja servīze, uz galda vai plauktiņiem jābūt grieztajiem ziediem. Interesanti, ka reti kurā klasiskā stila interjerā var manīt telpaugus, to vietā biežākas ir vāzes ar rozēm vai citām cēlām puķēm.

Grāmatu plauktos vai uz kādas citas virsmas piedien novietot kādu aksesuāru no antikvariāta, apzeltītu, stikla vai kristāla, arī gleznas ir sava veida aksesuāri, un tā kā interjers pats par sevi ir piesātināts un ar raksturu, nemaz nav vajadzības pēc aksesuāriem, kas kaut ko papildinātu.