Bieži mazgāt ir kaitīgi: seši greizi, bet izplatīti uzskati par matu kopšanu

Šampūna cena ne vienmēr nosaka, ka tas ir labāks un kvalitatīvāks. Zemīte norāda, ka, izvēloties šampūnu, cenai nevajadzētu būt noteicošajam faktoram, jo vienam var derēt šampūns, kura cena ir 35 eiro, bet citam mati būs veselīgi un mirdzoši no šampūna, kas maksā vien pāris eiro. Svarīgāk ir, mazgājot matus ar dažādiem šampūniem un eksperimentējot, apzināti pavērtēt efektu un tad jau atbilstoši izvēlēties to kopšanai vispiemērotāko šampūnu, balstoties uz savu individuālo, pozitīvo pieredzi. Jāatceras, ka galvenais rādītājs ir labsajūta.

Nereti sieviešu vidū pastāv mīts, ka bieža matu mazgāšana kaitē matiem un tie kļūst sausi, sāk pastiprināti taukoties vai izkrist. Matu speciāliste atklāj, ka mati jāmazgā tik bieži, cik tie kļūst netīri, jo ūdens tāpat kā piemērots matu kopšanas līdzeklis nekaitē mata veselībai un izturībai, kā arī nekādā veidā neietekmē to, cik lielā mērā izstrādājas sebums, kas matus padara taukainus. Ja pēc mazgāšanas tomēr parādās sausuma vai kairinājuma sajūta, pie vainas visticamāk ir neatbilstoša šampūna izvēle.

Zemīte stāsta, ka cilvēka mats atkarībā no mūsu katra ģenētikas un mata augšanas apstākļiem aug vidēji 3-18 cm gadā. Matu griešana neietekmē matu augšanas ātrumu. Neapšaubāmi matu galiņu apgriešana palīdz uzlabot to vizuālo izskatu un atvieglot ķemmēšanu, taču tā nepaātrina to augšanu no saknītes un neārstē matu izkrišanu. Šī nav metode, kas palīdzēs risināt matu problēmas. Tomēr speciāliste uzsver, ka ir gana daudz iedarbīgu metožu, kas tiešām var palīdzēt – gan speciāli līdzekļi, kas paredzēti matu izkrišanas, matu neaugšanas un citu problēmu ārstēšanai, gan dažādas procedūras, kas pielāgojamas individuāli, atkarībā no problēmas smaguma.

Patiesībā bieža matu ķemmēšana to struktūrai drīzāk kaitē nekā palīdz. Tā aprauj mata kutikulu. Jo vairāk matus ķemmē, jo sliktāka kļūst to stiebru kvalitāte, it sevišķi, ja izveidojies ieradums ķemmēt slapjus matus, kad tie ir jo īpaši trausli. Turpretī matu sakņu masāža gan var uzlabot matu augšanu, jo veicina asinsriti. Tomēr triholoģe iesaka to nedarīt pašam, bet labāk uzticēt profesionālam masierim.

Matu krāsa pašu mata saknīti neietekmē (ja vien nav kādas alerģijas pret konkrēto krāsu, kas izraisa dermatītu, tādējādi pasliktinot kā ādas, tā mata saknītes stāvokli). Krāsošanas laikā tiek atvērtas mata kutikulas zvīņas, lai matu pildītu ar pigmentu. Ja pēc krāsošanas atvērtās zvīņas paliek vaļā, mati kļūst spuraini, sausi un ātri zaudē krāsu. Tāpēc krāsoto matu īpašniecēm ieteicams pēc matu krāsošanas lietot kvalitatīvu matu balzamu, kas nogludinās atvērtās zvīņas un ļaus saglabāt mata kvalitāti. Ja tas tiek ievērots, mati bojāti netiek. Kaitīgāka par krāsošanu ir matu balināšana, kas matu nevis pilda, bet gan sākumā esošo mata pigmentu iztukšo, bet pēc tam pilda jauno krāsu, kas stiebru var padarīt trauslāku.

Matu ieziešana ar eļļu ir viena no populārākajām metodēm, kas tiek izmantotas mājas apstākļos. Kā šis mīts radies? Triholoģe paskaidro, ka cilvēkus maldina tūlītējais spīdums. Tomēr jāsaprot, ka spīd nevis mats, bet eļļa. Brīdī, kad tā sāk žūt, mata kutikula tiek deformēta, un tā kļūst vieglāk apraujama, matus ķemmējot un veidojot. Diemžēl pēc kāda laika mats atkal kļūs spurains un nekvalitatīvs. Zinot, cik ļoti dziļi iesakņojies šis mīts, tas tiek izmantots arī kā mārketinga triks skaistumkopšanas produktu pārdošanai. Tāpēc daktere Zemīte rekomendē eļļu vietā lietot serumus, balzamus un maskas. Turklāt priekšroka būtu jādod līdzekļiem, kuri matu padara veselīgāku arī ilgtermiņā.