Darbā sajusties kā mājās. Arhitekte Zane Tetere par biroju dizaina tendencēm

Pirms runājam par konkrētām tendencēm un iezīmēm, kas raksturo mūsdienu biroju iekārtojumus, pieredzējusī arhitekte un dizainere skaidro, ka pēc būtības ir mainījies pats uzstādījums šai vietai. Birojs ir vērsts nevis uz vadību, bet gan uz darbinieku un viņa ērtībām. ''Šis aspekts maina diezgan daudz gan funkcionālā ziņā, gan principiālā piegājienā. Proti – birojs mūsdienās ir vide, kur cilvēks/darbinieks pavada lielāko daļu savas ikdienas. Vēl precīzāk – tiek izskaitļoti un izanalizēti visi procesi, katra indivīda vajadzības un biroja vide tiek veidota tā, lai visi iesaistītie pat gribētu arī savu iespējamo brīvo laiku pavadīt birojā. Birojs (darba vide) pamazām sāk konkurēt ar kafejnīcas, izklaides/atpūtas, dažkārt pat mini bērnudārza funkciju vienas telpu grupas ietvaros. Tādējādi cilvēki savstarpēji komunicē gan darba, gan atpūtas brīžos un nepieciešamie procesi risinās nepārtraukti,'' tā par saviem novērojumiem stāsta Zane Tetere.

Vēl kāds ne mazāk būtisks aspekts, kas laika gaitā mainījies, ir komunikācija darba vidē, kas pieprasa tā saucamo ''open space office'', kur cilvēki atrodoties vienā telpā ir spējīgi aktīvāk komunicēt un rast ātrākus, produktīvākus risinājumus. Šeit jāpiemin arī brīvā biroja funkcija, kas nu jau kādu laiku ir diezgan populāra Amerikā, kur vienas telpas ietvaros pulcējas nesaistīti cilvēki vai mazie uzņēmumi, kas īrē darba galdus vai telpas konkrētās dienās. Šāda tipa birojos parasti ir visa veida ekstras, tai skaitā – atsevišķas apspriežu un semināru telpas, kur ir iespēja satikties dažādu profesiju pārstāvjiem un kopīgi risināt, iespējams, pat nesaistītus jautājumus. Piemēram, jurists ir spējīgs sniegt konsultāciju mārketinga speciālistam, kurš, savukārt, ir iesaistījies kāda arhitektūras projekta tālākai komunikācijai ar gala patērētāju, skaidro Tetere.

Mūsdienās pavisam aktuāla tēma ir ''activity based office'', kas izvirza tendenci uz brīvā galda principu viena biroja ietvaros. Tas nozīmē, ka birojs vairs netiek zonēts departamentos, bet gan dažādās funkcijās – augstie darba galdi, klasiskie darba galdi, mīkstās zonas. Katram darbiniekam ir savs skapītis, kur tiek glabāti nepieciešamie darba rīki, bet darbinieks var katru dienu atkarībā no dienas specifikas izvēlēties sev piemērotu darba vietu. Šādos birojos ļoti aktuālas ir arī slēgtās darba telpas, kur notiek grupu darbi, vai pat vienvietīgās darba telpas, kuras tiek dēvētas par koncentrēšanās telpām, ja darbs jāveic vienatnē.

Visa pamatā jāņem vērā, ka mums katram ir savas prasības un iespējas un pēc Teteres domām, jebkura no tām ir spējīga dzīvot. ''Ja runājam par ideālo variantu, tad ir nepieciešams labs projektētājs, kurš sāk ar plānojumu, risina visus inženiertehniskos jautājumus, kas nodrošina mikroklimatu, akustikas speciālists vai kompetents projektētājs arī šajos jautājumos. Nākamais solis ir par vizuālajām ambīcijām. Ir biroji, kas ir vērsti uz klientu apkalpošanu, kuriem zīmola seja un ideoloģija ir jāpauž arī caur vidi, kurā uzturas gan darbinieks, gan klients. Šis mūsdienās ir kļuvis par diezgan aktuālu tematu – pašizpausme un tās demonstrēšana visdažādākos veidos gan faktiskā, gan virtuālā telpā. Labs, pamanāms birojs ir zināmā mērā vizītkarte. Te nu arhitektam/dizaineram ir stipri jāiedziļinās konkrētā uzņēmuma identitātē, lai izvēlētos pareizos izteiksmes līdzekļus, kas demonstrē šī uzņēmums vērtības caur interjera dizainu.

Un arī Latvija nav tālu no šīm tendencēm. Patiesībā pat diezgan strauji tās ienākušas arī mūsu platuma grādos, ko apstiprina arī Zane Tetere. Arhitekte stāsta, ka šai tendencei ienākot Latvijā, biroja telpu projektēšanā arvien biežāk tiek iesaistīts arī darbinieks. Šādā veidā darbinieks jūtas novērtēts, turklāt lielām struktūrām tas ir lielisks veids, kā pārvākties nesāpīgi – bez darbinieku negatīvajām emocijām, jo visi taču ir līdzatbildīgi! ''Šis sadarbības veids ir ienācis salīdzinoši nesen, jo vēl dažus gadus atpakaļ komunikācija notika tikai starp valdi un arhitektu/dizaineri, kur valde pati pieņēma lēmumus par darbinieku likteni. Domāju, ka šis pavērsiens ir lielisks, jo produkts galu beigās tikai vinnē, lai gan kļūst laikietilpīgāks, jo viedokļu ir vairāk un dažādi. Tāpēc šīs priekšizpētes tiešām noder, jo visu indivīdu vēlmes tiek apkopotas. Tiek organizēti vairāki tā saucamie breinstormi, kur piedalās visi departamenti un tiek kopīgi pieņemti lēmumi.

Lai arī interjera dizainā var sastapties ar daudz un dažādiem pieņēmumiem, kā būtu pareizi un kā ne, Tetere atzīst, ka darba telpu iekārtošanā neseko pieņēmumiem, ka, piemēram, zaļā krāsa nomierina vai melnā uzdzen depresiju. ''Manuprāt, tas viss ir ļoti individuāli. Krāsu izjūta un pieņēmumi par tās rezonansi mainās gan mentalitātes, gan ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai pat reliģisku apsvērumu dēļ, arī gaumes un izpratnes ietvaros. Šeit katrs gadījums jāapsver atsevišķi un bieži vien krāsu izvēle ir saistīta ar zīmola identitāti vai izvēlētajiem materiāliem un to dabiskajām faktūrām,'' tā dizainere.

Tieši tāpēc, ka darbā pavadām tik ilgas darba stundas, svarīgi tur justies ērti, patīkami un nu arī mājīgi. Taču šāds pieņēmums par darba vides noskaņu radies tikai pēdējo gadu laikā un tikai tagad cilvēki ir sapratuši, ka uz biroja vidi var skatīties nedaudz relaksēti, ko ietekmē arī interjera veidošanas principi. Lai arī Latvijā šī joma attīstījusies salīdzinoši nesen, pasaulē ir gana daudz piemēru, kur ar māju sajūtu darba vidē ir jau pārspīlēts. Un šajā sakarā Tetere min ''Google'' biroju, kas izveidots tā, ka nudien darbiniekiem varētu nerasties vēlme doties mājup, jo tur netrūkst nedz radošu darba telpu, nedz iespēju atpūsties, aktīvi izklaidēties. Taču arhitekte dzirdējusi vēsti, ka vadība laika gaitā tomēr sapratusi, ka ieviestais izteikti brīvais lidojums biroju veidošanā ir kļuvis jau savā veidā nekontrolējams, tāpēc var teikt, ka visam ir savas robežas.

''Mājīgums ir gana plašs jēdziens un saistīts ar katra uzņēmums specifiku un mērķiem, tomēr neiedziļinoties konkrētās situācijās, tie noteikti ir apdares materiāli, kur es negribētu pieskarties krāsām, bet gan materiālu faktūrām un izcelsmei. Dabīgs materiāls vienmēr būs mājīgs, kā arī veselībai nekaitīgs.

Svarīgs ir mikroklimats telpā, kas varbūt nav acīm redzams, bet noteikti jūtams. Šeit ir runa ne tikai par gaisa kvalitāti, bet arī akustiskajiem parametriem. Pareiza akustika ir ļoti svarīgs aspekts kvalitatīvai videi gan darba zonās, gan apspriežu telpās. Zaļumi ir lielisks veids, kā padarīt telpu ne tikai mājīgu, bet arī uzlabot gaisa kvalitāti. Visbeidzot mājīgumu rada arī neformālāks biroja iekārtojums. Birojs ārpus saviem pieņemtajiem noteikumiem, kur darbinieks jūtās brīvi un relaksēti – kā mājās.''

Šos un citus paņēmienus Tetere ņēmusi vērā, iekārtojot birojus visdažādāko nozaru pārstāvju birojus. Piemēram, IT uzņēmuma ''Greenhouse'' birojā tematiski dominē dažādi zaļie augi, kas viennozīmīgi raisa mājīgu vidi, savukārt ''Inspired'' birojā padomāts par to, lai katru dienu darbinieki justos omulīgi, turklāt, kā jau radošā nozarē tas pienākas, netrūkst iespēju pamainīt darba vidi un iedvesmoties no tā, kas redzams apkārt.

Tāpat ir vienā no pēdējiem projektiem – A klases biroju centrā ''Place Eleven'', kur, vadoties pēc starptautiski atzītā BREEAM sertifikāta kvalitātes novērtēšanas principiem (pirmā biroju ēka Latvijā, kas ieguvusi šī sertifikāta "Excellent" novērtējumu), plānota iespaidīga jumta terase, bibliotēka darbinieku vajadzībām un radošas noskaņas virtuve. Īpašais sertifikāts nozīmē augstāko novērtējumu enerģijas patēriņa, transporta un ūdens patēriņa vadības kategorijās. Ne velti ēka 2015. gadā ir ieguvusi pirmo vietu nominācijā ''Ilgtspējīgākais projekts Latvijā" un 1. vietu Latvijas būvniecības gada balvā 2016 nominācijā ''Jaunbūve – sabiedriska ēka". Aplūkojot šo un citu biroju Latvijā iekārtojumu un dizainu, nākas secināt, ka tendences, par kurām arhitekte stāstīja sākumā, viennozīmīgi parādās arī Latvijā, un, šķiet, katrs varētu sapņot par šādu vai līdzīgu darba vidi.

Foto ieskats Zanes Teteres veidotajos mājīgajos birojos: