Vēsturisks šiks: vadlīnijas 'country' stila interjeram

Nevar nepiekrist apgalvojumam, ka lietas ar vēsturi un stāstu šķiet tās vērtīgākās. Vienalga, ka veikalā var atrast kaut ko modernāku, kvalitatīvāku, jo tas, kas sevi jau pierādījis, vērtības ziņā tikai aug. Un to var teikt par mēbelēm, aksesuāriem un citām interjera sastāvdaļām. Kāpēc gan ir tik grūti šķirties no vecās kumodes, milzīgā, bet vienmēr tik ļoti vērtīgā skapja? Tāpēc, ka ir nostalģiskas atmiņas, emocijas, ko varbūt nespēj sniegt vēl neviena jaunā lieta. Un tieši tāpēc daudzi tik ļoti jūsmo par ''country'' stilu, apzināti meklējot mēbeles, kas izskatās kā pamestā lauku mājā atrastas, medījot interjera aksesuārus, kādus nu veikalos tirgo par bargu naudu, bet daudzi pieņem kā kaut ko morāli novecojušu, raksta ''Better Homes and Gardens''.

Novecojis šiks – gluži tā varētu divos vārdos raksturot šo stilu, kur skaistums ir tajā, ka lietas izskatās laika zoba skartas.

Šis stils pateicīgs ar to, ka var izpausties pat ļoti dažādi – krāsu ziņā nav striktu robežu, tāpat arī materiāli var būt visdažādākie. Pats galvenais – radīt iespaidu, ka lietas nav tikko no veikala atvestas un tās jau labu laiku padzīvojušas. Ja plaukts izskatās jau ilgi kalpojis, mēbelei lobās nost krāsa vai kas cits liecina par ilglaicīgu lietošanu, tad tieši tā tam ir jāizskatās. Pat tad, ja mēbele iegādāta pavisam jauna, ar speciālu krāsošanas tehniku to var pārveidot tā, ka izskatās senatnīga, padilusi un laika zoba skarta.

Lai arī nav striktu noteikumu, kādas krāsas ir vai nav pieļaujamas šajā stilā, skaidrs, ka kaut kas sens nebūs spilgts un pārmērīgi uzkrītošs. Krāsu paletē šajā stilā pārsvarā dominē gaiši toņi, pasteļtoņi, veci rozā, sūnu zaļš, brūns, blāvi zils, bēšs, pelēks, bet noteikti ne neona krāsu klātbūtne, raksta ''Home Portfolio''.

Šajā stilā var plaši izpausties ar tekstilijām – zīda vietā pašā laikā būs praktiskais lins, kokvilna, samts, velvets. Jo senatnīgāks izskatīsies audums, jo labāk, un tas attiecas gan krāsu, gan motīvu aspektā. Telpā noteikti jābūt paklājiem – lielākiem, mazākiem, pat pie sienas tiem atļauts būt piekārtiem.

Interesanti, ka šī stila atdarināšanā var neiespringt uz perfekcionismu – nelīdzenas sienas, pat caurumi tajās būs tikai labs papildinājums. Raupjš krāsojums būtu pat ieteicams sienu krāsojumos, un to pašu var teikt par griestiem – jo senāki tie izskatīsies, jo labāk. Griestu daļā noteikti var parādīties kādi ciļņi, kas piešķir telpai oriģinalitāti. Grīdas šī stila interjerā var būt dažādas – betona, koka, parketa un pat flīzes. Galvenais, lai segums gala rezultātā neizskatās pārlieku mūsdienīgs.

Skaidrs, ka ar mēbelēm vēlamo efektu panākt visvieglāk. Galvenais – tām jāizskatās pat nedaudz nolietotām un noplukušām. Ja tās izskatās kā pārņemtas mantojumā, panākts cerētais efekts. Senatnīgas kumodes, krēsli, šūpuļkrēsli, beņķi, plaukti, antīki rokturi mēbelēm – tas viss ir neatņemama sastāvdaļa. Tāpat mēbeles var tikt aizstātas ar ko neordināru, piemēram, lādi kafijas galdiņa vietā, savukārt veci koka dēļi var tikt piestiprināti pie sienas un izmantoti kā plaukti. Pat celmus var izmantot interjerā kā praktiskus elementus – uzliec uz tiem mīkstus paliktņus un izmanto kā beņķus.

Ja trauku krājumos pieejamas senas porcelāna servīzes, tamborētas galda salvetes vai galdauti, antīki svečturi un citi nieki – noteikti netaupi tos nebaltām dienām, bet liec lietā un rotā ar šo bagātību mājokli.