Ieteikumi, lai arī vasarā āda būtu vesela un jauneklīga

Par ādas kopšanu vasarā stāsta Rīgas Stradiņa universitātes docente, dermatoloģe un veneroloģe Sanita Žīgure.

Vasaras periodā mūsu ādu ietekmē saule, vējš, sāļais jūras ūdens un citi faktori. Tas viss var radīt ādas sausumu. Virsējā raga kārta ir galvenais ādas aizsargslānis, kas pasargā ādu no ārējiem faktoriem. Aptuveni 30 procenti no raga slāņa veido ūdens, kas nodrošina ādas elastīgumu. Ja ādas šūnām nepietiek mitruma, samazinās vielmaiņas process, āda atjaunojas daudz lēnāk, kļūst sausa, jutīga un lobās.

Ārējo faktoru ietekmē samazinās arī ādā esošo lipīdu jeb nepiesātināto taukskābju daudzums, līdz ar to ādas šūnas vairs tik labi neturas kopā. Sausumu var radīt arī antibakteriālu ziepju lietošana, tāpēc ikdienā vajadzētu izvairīties no pārāk biežas šo produktu izmantošanas. Tā vietā labāk izvēlēties mazgāšanas līdzekļus, kuri attīra ādu, taču to nesausina.

Vasarā, jo īpaši atrodoties saulē, mitrums no ādas iztvaiko ātri, tāpēc āda jāmitrina biežāk. Jo vecāks ir cilvēks, jo vairāk mitruma ādai nepieciešams. Nepietiekama mitrināšana izraisa elastības zudumu un krunciņu veidošanos, turklāt āda kļūst jutīgāka pret ārējiem faktoriem. Vasaras sezonā mitrinošie krēmi jālieto dienas laikā, savukārt uz nakti nepieciešams ādu pabarot ar vitamīniem, izvēloties barojošu krēmu. Nevajadzētu aizmirst arī par pietiekamu šķidruma lietošanu uzturā, jo ūdens mums nepieciešams gan iekšķīgi, gan ārīgi.

Strādājot dārzā, gadās, ka rokas "nokrāsojas" un tās ir grūti atmazgāt. Cenšoties noņemt netīrumus, cilvēki mēdz izmantot citronu vai rabarberu sulu, taču tā sausina rokas vēl vairāk. Lai atjaunotu dabīgo mitruma līmeni, rokas nepieciešams ieziest ar kādu mitrinošu līdzekli.

Vasaras periodā līdztekus ādas mitrināšanai ir svarīgi parūpēties arī par ādas aizsardzību no saules. Nereti cilvēkiem šķiet, ka aizsargkrēmi jālieto tikai sauļojoties, taču aizsardzība ir nepieciešama arī tad, ja, būdami apģērbušies, uzturamies laukā, jo ādas atklātās virsmas, piemēram, seju un rokas, apģērbs neaizsargā.

Laikapstākļi Latvijā ir tik neparedzami, ka reizēm vasarā laiks ir tikpat vēss, kā kādā rudenīgā dienā. Arī tad, ja diena ir vēsa un saule paspīd tikai caur mākoņiem, uzturoties ārā, aizsargkrēmi tomēr ir jālieto, jo mākoņi nesamazina ultravioleto starojumu.

Vairāk par ādas aizsardzību no kaitīgajiem ultravioletajiem stariem vari lasīt šeit.

Saules staru ietekmē ādas novecošanās ir agresīvāka, āda kļūst sausāka, krunkaināka, klājas pigmenta laukumiem, vai pat rodas kāda no ādas vēža formām, tai skaitā melanoma. Jo nobriedušāka āda, jo spēcīgāku ietekmi saule uz to atstāj, notiek izteiktāka un straujāka ādas novecošanās. Lai mēs pasargātu savu veselību un neizskatīto vecāki, kā rakstīts pasē, uzturoties saulē, regulāri jālieto aizsargkrēmi gan uz ķermeņa, kuru parasti sedz apģērbs, gan uz atklātām virsmām. Piemēram, vīriešiem līdz ar matu atkāpšanos no pieres, ļoti jāsarga galvas āda no tiešiem saules stariem. Pēc sauļošanās vienmēr vajadzētu lietot kādu mitrinošu un barojošu līdzekli, kurš palīdzēs atjaunot ādas dabisko mitrumu.

Īpaši uzmanīgiem jābūt tiem, kas lieto medikamentus ar fotosensibilizējošu efektu. Šo zāļu ietekmē āda var palikt jutīgāka, uzturoties saulē. Pastiprinātu jutīgumu var radīt arī daži antibiotiķi. Īpaša aizsardzība nepieciešama ar maziem bērniem, kuru āda ir daudz plānāka, nekā pieaugušajiem. Tāpat īpaša aizsardzība nepieciešama cilvēkiem ar gaišu ādu.

Pēdējie klīniskie pētījumi apliecina, ka par drošiem uzskatāmi tie aizsargkrēmi, kuri satur gan UVA un UVB filtrus, un to aizsardzības faktors ir vismaz 30-50 SPF.

Ir aizsargfiltri, kas atstaro saules gaismu (ķīmiskie), un aizsargfiltri, kas absorbē ultravioletos saules starus (mehāniskie – minerālu izcelsmes). Mehāniskos aizsargfiltrus drošāk ir izmantot bērniem, cilvēkiem, kam ir paaugstināta jutība pret sauli, un arī tiem, kas ir izteikti alerģiski. Tas gan nenozīmē, ka ķīmiskie aizsargfiltri ir kaitīgi.

Šobrīd, attīstoties tehnoloģijām, ir pieejami aizsargkrēmi ar pavisam vieglu tekstūru, turklāt tos iespējams pieskaņot dažādiem ādas tipiem. Ja uz ādas ir pinnes, būtu jāizvēlas mazāk taukaini aizsargkrēmi, lai neaizsprostojas poras. Iekaisušās vietas nevajadzētu aizklāt ar pūderi, bet tā vietā izvēlēties aizsargkrēmus ar tonālo efektu, ko var lietot dekoratīvo pūderkrēmu vietā.

Karstā laikā ir ļoti svarīgi izvēlēties dabīga materiāla apģērbu un apavus. Nekādā gadījumā nevajadzētu ikdienā staigāt gumijas apavos, īpaši, ja notiek pastiprināta svīšana, jo tajos kājas svīst, kā rezultātā āda paliek uzņēmīgāka pret dažādām infekcijām. Priekšroka dodama ādas apaviem, taču, ja izvēlaties sintētiskus apavus, būtu ieteicams tos valkāt vienīgi ar zeķēm, bet ne plikās kājās.

Sviedru īpatnējo smaržu dod sviedru saskare ar baktērijām un tauku dziedzeru izdalījumiem uz ādas. Sviedru smaku ietekmē arī uzturs. Stresa ietekmē cilvēks svīst vairāk, un arī sviedru aromāts ir asāks. Intensīva sviedru smaka var būt kā sekas hormonāliem un vielmaiņas traucējumiem. Ja cilvēks ar dzīves gudrību iemanās dzīvi tvert vieglāk un vairs tik ļoti nepārdzīvo dzīves sīkumus, arī svīšana mazinās.

Lai mazinātu svīšanu un nepatīkamo aromātu, jāievēro higiēna, jāpievērš uzmanība arī uzturam un dzīvesveidam. Antiperspirantus ilgstoši un regulāri nevajadzētu lietot, jo tie nosprosto sviedru dziedzeru izvadus uz ādas, var sākties ādas kairinājums vai sastrutojumi. Gadās, ka karstā laikā iekaist paduses vai veidojas apsārtums ādas krokās. Šādās situācijās var palīdzēt kāds cinku saturošs preparāts, kas paredzēts jutīgas un kairinātas ādas kopšanai.