Raksturīgākās kļūdas, mīti un padomi: ekspertes iesaka, kā rūpēties par ādu vēsā laikā

Aukstā laikā āda ir silta, bet gaiss ļoti auksts, tātad krietni atšķiras ādas un gaisa temperatūra. Pielāgojoties šai nelabvēlīgajai situācijai, āda maina savas īpašības. Galvenā problēma, ko ziemā izjūt āda, ir mitruma zudums. Trūkstot mitrumam, āda zaudē elasticitāti. Parasti vēsā laikā taukaina āda kļūst normāla, normāla āda kļūst sausāka, bet sausa āda – arvien jutīgāka. Kad āda netiek galā ar nelabvēlīgiem apstākļiem, notiek tās zvīņošanās un plaisāšana. Izvēloties kosmētiku un ādas kopšanas metodes, obligāti jāņem vērā šīs īpatnības, uzsver dermatoloģe Isajeva.

• Pārāk bieža skrubja izmantošana un pīlinga veikšana, kas noved pie ādas mitruma zuduma, sausuma un savelkošas sajūtas. Paplašinās ādas poras, un zūd ādas elastība.

Jāizvēlas mitrinošs nakts krēms. Pēc tā uzklāšanas uz sejas ādas jānoņem krēma paliekas ar salveti. Nakts krēmu liek pāris stundu pirms gulētiešanas, citādi šie krēmi var radīt, piemēram, sejas tūsku no rītiem.

Dienas krēms ieteicams ar izteiktām aizsargājošām un barojošām īpašībām. Krēmu sastāvā jāmeklē lipīdi (taukiem līdzīgas vielas), kas ir visu dzīvu organismu sastāvā, kā arī A un E vitamīns un naturālas mitrinošas eļļas. Piemēram, kakao, karitē, avokado vai mandeļu eļļa. Šādi līdzekļi veido ādas aizsargplēvi un tajā pašā laikā ļauj tai brīvi elpot. Nav ieteicami krēmi, kuru sastāvā ir minerāleļļa, vazelīns vai šķidrais parafīns, jo šīs sastāvdaļas veicina ādas attaukošanos. Arī lūpu zonai jālieto lūpu balzami, kas bagātināti ar lipīdiem.

Fotonovecošanu var mazināt, lietojot speciālu aizsargkrēmu ar vielām, kas, nonākot ādas virsmā, atstaro saules starus un nodrošina aizsardzību gan pret UVA, gan pret UVB spektra gaismu. UVB stari rada saules apdegumu, iedegumu, pigmentāciju, ādas vēzi.

UVA stari nokļūst dziļāk ādā, bojā kolagēna un elastīna šķiedras un rada priekšlaicīgu ādas fotonovecošanu. Tātad vislielākā nozīme tās profilaksē ir UVA filtriem. Piemēram, krēmu sastāvā esošais titāna dioksīds vai cinka oksīds nodrošina aizsardzību pret abu spektru stariem.

Daži ķīmiski filtri var būt UV nestabili un saules ietekmē ātri zaudē savu efektu. Dermatoloģiski pētījumi pierāda, ka ideālam ikdienas saules aizsargkrēmam nepieciešams vismaz SPF 15. Ja iecerēts ilgi atrasties ārā, tad vajadzīgs saules aizsargkrēms ar filtru SPF 30.

Jāpiebilst, ja seja bijusi ilgstoši aukstumā, tad pēc ienākšanas siltās telpās nevajag neko lietot, lai āda nomierinās. Vakarā var uzlikt mitrinošu vai nomierinošu sejas masku. Ja seja regulāri saskaras ar agresīvu aukstuma iedarbību, tad to var darīt divas reizes nedēļā.

Aukstā laikā jebkuram ādas tipam jālieto saudzējoši mazgāšanas līdzekļi – mazgāšanas krēmi un mazgāšanas eļļas, kas minimāli puto, toties nesausina ādu un nebojā ādas barjeras slāni. Pēc mazgāšanās ieteicams lietot dažādus ar lipīdiem bagātus kopšanas balzamus vai kopšanas krēmus. Ja atsevišķās ķermeņa vietās āda ir sausa, lobās un ir jutīga, tad tās jāieziež ar barojošu ķermeņa krēmu, kura sastāvā ir eļļas un taukskābes. Papildu attīrīšanu ķermeņa ādai – ādas atmirušo šūnu atlobīšanu –, lietojot pīlingu vai skrubi, aukstā laikā drīkst veikt ne biežāk kā reizi nedēļā. Jāizvēlas tādi kopšanas līdzekļi, kas ražoti uz krēmveida bāzes, kas maigi atloba ādu un netraumē to.

Ziemā piemērots ir roku aizsargkrēms vai barojošs krēms. Tā sastāvā jābūt lipīdiem, glicerīnam, augu eļļai. Nedrīkst lietot mitrinošus roku krēmus. Tie lai paliek uz nakti, lai tad mitrina un atjauno ādu.

Savukārt klīniskā farmaceite Ilze Priedniece uzsver, ka vēsā laikā ieteicams ādas kopšanai izvēlēties piemērotus kosmētikas līdzekļus gan pieaugušajiem, gan arī bērniem. Aptiekās ir pieejami speciāli krēmi, kas lietojami vēja un sliktos laika apstākļos, kuri pasargās jutīgu ādu (īpaši svarīgi zīdaiņiem un maziem bērniem) no nelabvēlīgu laika apstākļu iedarbības, veidojot aizsargbarjeru. To sastāvā or pantenols, alveja, alantoīns, mandeļu eļļa, bišu vasks, šī sviests.