Sausa āda – galvenie iemesli un ieteikumi cīņai ar to  (1)

Dermatoveneroloģe Inta Kusiņa skaidro galvenos sausas ādas rašanās iemeslus:

1. Pārāk liels šķidruma zudums. Tas var būt saistīts gan ar kādu veselības problēmu, gan arī nepietiekamu šķidruma uzņemšanu. Jāatceras dzert bieži un nelielā daudzumā. Tomēr jāņem vērā, ka arī ūdens dzeršana ne vienmēr ir risinājums. Tādos gadījumos iemesls ādas sausumam jāmeklē dziļāk, visticamāk, veselības problēmās.

2. Nelabvēlīgi apstākļi. Ādas virsējais slānis ir samērā plāns, tāpēc ziemā to viegli spēj sabojāt vējš, sals un sausais gaiss iekštelpās. Šie faktori kopā un arī katrs atsevišķi veicina ādas sausumu. Jo vēsāks laiks, jo lēnāka ir tauku dziedzeru darbība, un, tā kā arī aukstumā āda zaudē mitrumu, tā var kļūt īpaši sausa. Tādai ādai ziemā arī grūtāk reaģēt uz lielām temperatūras svārstībām, piemēram, izejot ārā no telpām un otrādi.

Ja aukstā laikā paredzēta ilgstoša uzturēšanās ārā, noteikti jāvelk cimdi, kā arī rokām un sejai jāuzklāj treknie, mīkstinošie krēmi. Tie izveido kārtiņu, kas pasargā ādu no aukstuma iedarbības. Visvairāk to mīkstina tauki, tāpēc tie vienmēr būs klāt treknajās ziedēs. Savukārt mitrinošie līdzekļi ziemā ir lietojami uz nakti.

Ziemā visvairāk attaisnojas dekoratīvās kosmētikas lietošana ikdienā. Pūderis vai pūderkrēms, uzklāts uz ādas no rīta, pasargās to no straujas atdzišanas, mitruma un brīvo radikāļu tiešas iedarbības, tādējādi samazinot ādas novecošanas veicinošo faktoru iedarbību.

3. Ādā pietiekamā daudzumā neatrodas vielas, kurām jāgādā par tās veselību, vitalitāti un ūdens saglabāšanu tajā. Šīs svarīgās vielas ir trīs: pirmkārt, keramīdi jeb lipīdi (tiem ir galvenā loma ūdens necaurlaidības barjeras uzturēšanā, kā arī tā piesaistīšanā), otrkārt, nepiesātinātās taukskābes (tās ražo tauku dziedzeri) un, treškārt, holesterīns, kam ir nedaudz mazāka nozīme nekā abiem iepriekšējiem faktoriem. Ja jālieto ārsta izrakstīti statīnu grupas medikamenti, lai pazeminātu holesterīnu, var gadīties, ka āda kļūst sausāka, jo tai holesterīns ir vajadzīgs.

Ja ādas raga slānī samazinās vai mainās lipīdu saturs (tā notiek visbiežākās ādas slimības atopiskā dermatīta gadījumā), raksturīga pazīme ir ādas sausums. Atopija ir organisma pastiprināta, citāda reakcija uz dažādiem apkārtējās vides faktoriem. Proti, ādā veidojas nepareiza (pārāk liela) imunoloģiskā reakcija, tajā izstrādājas imūnglobulīni, veidojas citokīni un iekaisuma reakcija.

Pārmaiņas notiek arī pašā ādā – tajā tiek traucēta gan proteīnu, gan lipīdu veidošanās, un rezultātā tā kļūst sausa un jutīga. Smagākos gadījumos pievienojas arī ekzēmai līdzīgi izsitumi, kas jau liecina par ādas iekaisumu – dermatītu.

Bet, ja ir iedzimta (nevis dzīves laikā iegūta) ihtioze, ādas sausums var būt tik izteikts, ka tajā rodas dziļas plaisas elkoņu, ceļu locītavu un cirkšņu apvidū. Ne velti ir teiciens, ka āda ir veselības spogulis.

Ja uz tās vienkārši ir parādījies kāds sauss plankumiņš, lietojot mīkstinošu krēmu, kas paredzēts jutīgai ādai, cilvēks sev nekaitēs. Šāds krēms jālieto vienu līdz trīs dienas, un varbūt ārsta konsultācija nemaz nebūs nepieciešama. Kopjošie krēmi (medicīniski tos sauc par emolientiem), kas paredzēti jutīgai sausai ādai, parasti palīdz ļoti labi.

4. Iekšķīgas kaites var izraisīt pārmērīgu ādas sausumu. Piemēram, cukura diabēts, pārāk gausa vairogdziedzera darbība, autoimūnas slimības, kad organisms vēršas pats pret saviem audiem, bojājot arī sviedru, siekalu un asaru dziedzerus. Ļoti sausa āda ir cilvēkiem, kas slimo ar nieru un aknu slimībām, – aknu slimniekiem āda reizēm ir dzeltenīgāka un raupjāka. Diabēta slimniekiem āda plaisā, jo, svārstoties cukura līmenim asinīs, cieš sīkie asinsvadi un nervu gali, līdz ar to ir traucēta pēdu un plaukstu apgāde ar asinīm un jutīgums. Pat veiksmīgi kontrolējot cukura diabētu, sūdzības par ādas sausumu lielākā vai mazākā mērā saglabāsies un tāpēc noteikti ieteicama papildu ādas kopšana.

Piemēram, nevajadzētu pārāk bieži mazgāties un mazgāšanās laikā ieteicams izmantot sausai ādai paredzētus līdzekļus, dušas eļļas, želejas. Dažreiz ziepes ieteicams vispār neizmantot, tikai noskaloties ar ūdeni. Pēc tam jālieto losjoni un krēmi, jo jāatceras, ka sausa āda ir jutīgāka pret apkārtējās vides kairinājumiem, tā arī vairs nestrādā kā laba imunoloģiska aizsargbarjera, un tāpēc diabēta pacientiem ir problēmas ar baktērijām, sēnītēm. Tā kā viņu āda nespēj pilnvērtīgi pildīt savu funkciju, tai ir jāpalīdz arī no ārpuses.

5. Ļoti bieža mazgāšanās. Cilvēki mēdz mazgāties gan no rīta, gan vakarā, gan, protams, pēc sporta nodarbībām. Ja tik bieži un cītīgi mazgājoties izmanto ļoti sārmainas ziepes, ādas vide kļūst bāziska un āda pārsausē. Ilga peldēšanās, vannošanās un citas ilgstošas ūdens procedūras, lai cik tas paradoksāli neizklausītos, arī sausina ādu.

6. Uzturēšanās piedūmotās telpās.

7. Diēta. Ja ar ēdienu pietiekamā daudzumā netiek uzņemtas nepiesātinātās taukskābes, ja pietrūkst vitamīnu un mikroelementu, ir novājināta imunitāte. Dažreiz figūras labā tiek ievērotas ļoti dzelžainas diētas, kas izslēdz no uztura produktus, kuri organismam tomēr ir vajadzīgi.

8. Nepareizas kosmētikas izvēle. Piemēram, āda tiks pārsausināta, ja cilvēks, kam nav izteikti taukaina āda, sāks lietot savas ādas tipam nepiemērotus kosmētiskos līdzekļus. Dažreiz redzama pastiprināta zvīņošanās galvas ādā – tad jāskatās, cik kvalitatīvi šampūni tiek lietoti un vai tos rūpīgi izskalo. Varbūt katru dienu mazgā galvu ar šampūniem, kas nav paredzēti ikdienas lietošanai. Arī pēc matu krāsošanas var būt sausa galvas āda, jo krāsošana tomēr to kairina.

9. Gadi. Ādas sausums pastiprinās līdz ar novecošanu. Jo, samazinoties dzimumhormonu līmenim asinīs, vājinās tauku un sviedru dziedzeru darbība (tie strādā lēnāk), pasliktinās vielmaiņa un apasiņošana. Rezultātā visiem veciem ļaudīm āda kļūst sausāka. Sliktākas asinsrites vai diabēta dēļ var būt pastiprināts ādas sausums tieši pēdu ādā un apakšstilbos. Sausums var radīt niezi, plaisas un apsārtumu, tāpēc āda ļoti rūpīgi jākopj, piemēram, ar mīkstinošiem krēmiem.

Gados vecākām sievietēm pret sausu ādu bieži iesaka lietot naktssveces eļļu, bet – tā palīdzēs, ja organismā tiešām trūkst nepiesātināto taukskābju. Ja ādas sausuma iemesls ir cits, šī eļļa to neietekmēs. Tātad primāri vajadzētu domāt par iemesliem, kāpēc āda kļuvusi sausa. Nav tāda universāla brīnumlīdzekļa, kas uzreiz padarīs ādu ideālu.

• Emolientus – ādu mitrinošus un mīkstinošus krēmus – parasti lieto nevis visam ķermenim, bet tikai sausākām vietām, piemēram, plaukstām un pēdām.

• Ļoti sausas ķermeņa ādas mitrināšanai visvairāk piemēroti būs nevis šķidrie losjoni, bet gan krēmi.

• Ja ir atopiskais dermatīts, mazgājoties jālieto speciāli tam domātas dušas želejas, bet ziepes – tikai lai nomazgātu seju, paduses, rokas un pēdas. Dušai vai vannai nevajadzētu būt ilgākai par 5–10 minūtēm, maksimums – 20 minūtes, lai lieki nekairinātu ādu. Ūdens nedrīkst būt karsts. Vannas ūdenim var pievienot mīkstinošas eļļas, kaut vai parasto olīveļļu, var arī – pienu. Pēc tam ādā jāieziež emolients, kas radīs aizsargājošu, taukainu slānīti un tā mazinās ādas sausumu (neļaus pazust ādas mitrumam).

• Pērkot līdzekļus sausai ādai, jāraugās, lai to sastāvā ir keramīdi (tie satur kopā ādas raga šūniņas, stiprina ādas aizsargbarjeru), arī hialuronskābe (neļauj ādai zaudēt mitrumu) vai urīnviela (arī palīdz noturēt ādas mitrumu). Ikdienas lietošanai ir piemēroti līdzekļi ar 5% urīnvielas; ja ir ļoti sausa āda – 10%, bet sausas pēdu ādas kopšanai var izmantot pat krēmu ar 30–50% urīnvielas. Ir dažādi viedokļi par urīnvielas lietošanas ilgumu, tomēr nekas slikts nenotiks arī pēc ilgstošas lietošanas, tikai svarīgi ir ik pēc laika pamainīt produkta koncentrāciju un arī pašu produktu (lai viens krēms vairāk saturētu lipīdus jeb keramīdus, cits – urīnvielu utt.).

• Ja pēc mazgāšanās rodas sajūta, ka āda ir sausa, kopjošie līdzekļi jālieto kaut vai katru dienu.