Gaisma arī nav nemaz tik vienkāršs "materiāls", ar ko strādāt. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, lielākoties mēs apkārtējā vidē drīzāk uztveram priekšmetus, krāsas un materiālus, nevis pašu gaismu, kuru atsevišķi nodalīt pat īsti nav iespējams. Tas, ko mēs redzam, ir dažādu elementu mijiedarbība. Otrkārt, redzei ir liela spēja pielāgoties dažādiem apgaismojuma līmeņiem, un pieradumam ir liels spēks. Treškārt, tas, kā mēs redzam un uztveram gaismu vai gaišumu un cik labi tajā jūtamies, ir sajūta, kas katram cilvēkam var būt citāda atkarībā no daudziem individuāliem faktoriem.
Lai kliedētu nezināšanu, aprunājāmies ar ''Trentini'' gaismu projektētāju Katrīnu Kalniņu, kas ieviesa skaidrību gan gaismekļu, gan spuldžu izvēlē. Daudzas lietas mums šķiet tik pašsaprotamas, ka niansēs nemaz neiedziļināmies. Gaisma, kas reizēm tiek dēvēta pat par arhitektūras ceturto dimensiju, noteikti ir tā lieta, kam vajadzētu pievērst tikpat lielu uzmanību kā izsmalcinātiem sienu toņiem, kvalitatīviem materiāliem vai sadzīves tehnikai. Interesantu ideju par gaismu izteica Katrīna – kaut arī gaismai cilvēki ir piešķīruši mērvienības, formulas un noteiktus standartus, apgaismojuma īstā esence drīzāk slēpjas katra paša individuālajās vēlmēs un sajūtās, nevis matemātiskos ciparos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
