Āderes zem mājas – kas tās ir un kā novērst to iedarbību?  (9)

Lai gan šobrīd daudziem ir savas nostādnes, tomēr pat vēsturiski ir liecības, kas apstiprina, ka pazemes ūdens jeb ūdens āderes spēj ietekmēt mūsu veselību un labsajūtu gan pozitīvā, gan negatīvā veidā. "Viens no pozitīvajiem efektiem ir, piemēram, tas, ka pazemes ūdens iedarbojas uz mums stimulējoši, it sevišķi tad, ja pavadām īsu laiku virs tās. Šādu iedarbību nosaka smalkie, stimulējošo elektromagnētiskie lauki, kurus rada pazemes ūdens. Pastāv pat uzskats, ka šīs aktivizējošās iedarbības dēļ daudzas svētvietas pasaulē atrodas virs pazemes ūdens," raksta Linna.

Linna rasta, ka pazemes ūdens rada statisku elektrisko lauku, kas veidojas berzes rezultātā -straumēm plūstot pāri pazemes klintīm un caur iežu slāņiem. Elektromagnētiskais starojums nonāk zemes virspusē un ietekmē dzīvās būtnes. Šī ietekme kļūst spēcīgāka divu pazemes straumju krustpunktos. Tas notiek pat tad, kad šīs straumes atrodas viena zem otras un to ūdeņi nesajaucas. Daudzi zinātnieki domā, ka senie cilvēki šajās vietās novietoja iežu gabalus vai stāvakmeņus, lai tie pastiprinātu pazemes ūdens radīto enerģiju.

Elektroinženieris un rīkstnieks no Velsas Bils Lūiss ir izvirzījis domu, ka senie cilvēki intuitīvi sajuta spēcīgo zemes enerģiju vietās, kur krustojās pazemes ūdensceļi, un atzīmēja tās ar akmeņiem. Bils arī uzskata, ka elektromagnētiskais lauks, ko veido pazemes ūdeņi, izplūst caur akmeņiem spirāliskā veidā. Viņš norāda, ka elektromagnētiskais starojums mainās atkarībā no Saules, Mēness, pola un planētu ietekmes.

Ja stāvam dažas minūtes vietā, zem kuras plūst pazemes ūdens, tad tas var mūs aktivizēt. Tomēr, ja paliekam tur ilgāku laiku, mūsu enerģijas krājumi var mazināties. Pastāv uzskats, ka gulēt virs pazemes ūdens plūsmas ir sevišķi neveselīgi. Linna arī stāsta, ka ģeomanti (fen-šui atbalstītāji) domā, ka pavadot daudz laika vietās, kas atrodas virs pazemes straumēm, mēs varam saslimt, jo ārējais elektriskais lauks rada traucējumus mūsu ķermeņa līdzsvaram. Mēs esam jutīgi pret šādiem laukiem, jo cilvēka ķermenis sastāv, galvenokārt, no ūdens un apkārtējie elektriskie lauki maina mūsos ietvertā ūdens modeļus. Tas var traucēt smadzeņu ritmus un jaunu šūnu rašanos, kā arī ietekmēt ķermeņa elektromagnētisko lauku un nervu sistēmu.

Tomēr, grāmatas autore uzsver, ka pazemes ūdens zem celtnes ne vienmēr negatīvi ietekmē mājas iedzīvotājus. Pazemes ūdensceļiem parasti ir skaidri nolasāmas robežas un nelabvēlīgā iedarbība uz cilvēku rodas tikai tad, ja viņš daudz laika pavada vietā, zem kuras plūst pazemes straume. Lai nesajustu nekādu negatīvo ietekmi, ieteicams gulēt vai sēdēt (ja to dara ilgāku laiku) apmēram 10 centimetru attālumā no straumes robežlīnijām. Tā kā vairākums pazemes straumju nav platākas par metru, parasti ir viegli gultas, kā arī citas mēbeles, kuras lietojam bez pārtraukuma daudzas stundas dienā, novietot ārpus to plūsmas.

Piemēram, Kristofera Daija grāmatā "Places of the Soul: Arhitecture and Environmental Design as a Healing Art" stāstīts, ka mūsu senči izprata pazemes ūdens ietekmi uz cilvēkiem un šobrīd ar infrasarkanā starojuma tehnoloģijām ir pierādīts, ka viduslaiku ceļi, kas pirmajā mirklī šķiet veidoti bez apdomas un met līkumu līkumus, ir būvēti tieši virs pazemes ūdens līnijām, tādējādi nodrošinot, ka dzīvojamās mājas būvniecību neuzsāka potenciāli nelabvēlīgajās vietās.

Linna stāsta, ka ir dažādi veidi, kā atrast pazemes ūdensceļus zem savas mājas, bet galvenais esot ļauties sajūtām un intuīcijai.

Rīkste. Denīza Linna teic, ka šī ir viena no labākajām laika gaitā pārbaudītajām metodēm. Var izmantot speciālu āderu meklēšanas rīksti vai to izgatavot pats. Rīkste parasti ir no metāla. Tā var būt metāla vecā rīve vai pat mēteļu pakaramais, metināšanas stienis vai jebkurš cits tamlīdzīgs priekšmets.

Parasti pēc formas tā atgādina burtu L vai Y. Lielums nav stingri noteikts, taču L veida rīksti visērtāk lietot, ja tā ir 12,5 līdz 30 centimetrus liela.

Ja nevar atrast metāla rīksti, tad var izmantot arī no koka nogriezto žākļveida zaru (zars, kas izskatās pēc burta Y).

Rīkstnieka palīdzība. Ir profesionāļi, kas specializējas pazemes ūdens plūsmu atrašanā.

Empīriskais pierādījums. Ja lielāko daļu laika jūtaties ļoti noguris un apātisks, tam var būt kāds visai tradicionāls cēlonis. Tomēr varētu būt arī tā, ka jūsu gulta atrodas virs pazemes ūdensceļiem. Pārvietojiet gultu uz kādu citu vietu (dažreiz pat pietiek pabīdīt tikai par metru) un pārliecinieties, vai jūtat enerģijas pieplūdumu.

Arī augi uztver pazemes enerģiju, piemēram, rozes, acālijas un selerijas nīkuļo vietās, kur strāvo šī enerģija, bet sparģeļi, sēnes, ozoli, gobas, oši un vītoli tur aug labi, tāpat kā plūškoki un daudzi ārstniecības augi. Šeit, lūk, atrodi atziņas, kā koki pārveido enerģiju.

Satveri rīksti aiz tās sadalītajiem galiem, katru galu savā rokā. Nesaspied tos dūrēs pārāk stingri, lai rīkste varētu pilnīgi brīvi liekties. Turi elkoņus cieši pie sāniem. Rīkstei jābūt apmēram saules pinuma līmenī. Kad rīkste uztvers no zemes starojošo enerģiju, tā nolieksies enerģijas plūsmas virzienā.

Nevajadzētu censties pārveidot vai uzlabot negatīvo enerģiju, jo tā ir daba un tā tas dabā paredzēts, tā uzskata dažādi speciālisti, tomēr ja nav iespējams pārbīdīt gultu vai krēslu, kurā uzturamies ļoti ilgu laiku, tad nākas izmantot dažus knifiņus.

Vara caurule. Ja ir iespējams, tad pazemes plūsmas augštecē (ko var noteikt ar rīksti), iedzeniet taisni zemē 60 līdz 90 centimetru gara vara cauruli ar diametru 1,3 centimetri. Pietiek pat, ja to iedzen tikai 5 līdz 10 centimetrus dziļi. Caurule strādā kā magnēts, kas pievelk visu enerģiju un neļauj tai ieplūst jūsu mājā.

Ja nav iespējams to iedzīt zemē, tad to jānovieto pēc iespējas tuvāk zemes līmenim. Piemēram, ja pazemes ūdensceļš šķērso jūsu gultu, tad, lai izlādētu daļu enerģijas, nolieciet vara cauruli uz grīdas pie sienas tur, kur straumes enerģija ieplūst istabā.

Ļoti svarīgi, lai ik pa laikam tiktu caurule ievietota sālsūdenī, lai tā attīrītos un varētu turpināt savu darbu.

Dabiskie kristāli. Piemēram, marmora un kvarca kristālus var izvietot ap māju, pirms tam tos nomazgājot tekošā ūdenī. Kā raksta Linna, pastāv uzskats, ka kvarca kristāla pjezoelektriskās īpašības palīdz izkliedēt statisko lādiņu, ko rada pazemes ūdens.

Foruma "Cālis" lietotāji zina stāstīt, ka vēl viens variants, kā mazināt ūdens āderes iedarbību, ir gultas veļas kastē iebērt apmēram 15 centimetru biezumā graudus (der rudzi, mieži vai auzas), citi stāsta, ka var novietot spoguli ar skatu uz leju.

Rīkstnieks Aldis Janševskis mēra gan Hartmana, gan Kirī, gan ūdens āderu līnijas un to savstarpējos krustpunktus. Viņš norāda: "Šobrīd, varētu teikt, ka mūsu senči tiek "romantizēti" – tiek slavēti par savu gudrību, izmantojot ūdens āderu līnijas, būvējot mājas. Bet realitāte ir tāda, ka šobrīd, strādājot kā rīkstnieks, redzu, ka mūsu senču māju būvniecībā nav ievērotas ūdens āderes. Protams, ir izņēmumi, bet lielākoties tā nebūt nav. Tajās vietās, kur iet ūdens ādere, mājas pamati sadalās un veidojas plaisas. Bieži vien dzirdams uzskats, ka ūdens āderei esot jābūt vietā, kur ir paredzēts logs, bet – arī tajā vietā ar gadiem parādīsies plaisas."

Rīkstnieks akcentē, ka guļvieta nedrīkst atrasties uz āderes un ne griķi, ne pakavi nepalīdzēs āderes ļauno iedarbību mazināt, taču, ja nav iespējams gultu pārbīdīt citā vietā, tad jābūt uzmanīgiem un virs āderes labāk likt kājas nekā galvu.

Vai arī tev ir pieredze un zināšanas par ūdens āderēm? Pastāsti par to komentāros!