"Šogad, sākot šo projektu un sadarbību starp jaunajiem dizaineriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, īpašs akcents ir vērsts uz to, ka arī šos cilvēkus interesē mode, tikai problēma ir tajā, ka nav veikalu, kur aiziet," norāda Latvijas Kultūras koledžas Modes un dizaina virziena vadītāja Daina Gāga-Ēķe. "Piemēram, sieviete ratiņkrēslā, kura grib justies sievišķīgi, izskatīties pievilcīgi, parādīt savu seksualitāti, vēlas iegādāties apģērbu, bet viņai nav, kur to nopirkt! Pieaugušam cilvēkam!" viņa uzsver. "Kad runāju ar jaunajiem dizaineriem, viņi saka, ka nav pat iedomājušies par šādu vajadzību un problēmu. Tādēļ mēs šo ideju tagad attīstām. Ir jādomā ne tikai par to, lai cilvēks ar īpašām vajadzībām tiek vilcienā un veikalā, bet arī par citām jomām – lai viņš var apģērbties kā pašapzinīgs cilvēks. Tādēļ tas ir dizaineru darbs – lai viņi laikā, kad mums visa kā ir gana, spētu ģērbšanās paradumus arī mainīt. Būt kā mākslas vēstnesim un parādīt to sabiedrībai," skaidro Gāga-Ēķe.
Modes dizainere Laima Jurča ir radījusi tērpu kolekciju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai mainītu ne tikai sabiedrības attieksmi un veicinātu šādu apģērbu ienākšanu tirgū, bet arī dotu iespēju šiem cilvēkiem vilkt košu un drosmīgu apģērbu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
