Garās zeķes bija iecienītas jau viduslaikos, kad tās kalpoja par bagātības un izsmalcinātības zīmi. Tiesa, tolaik tās valkāja tikai vīrieši, lai izceltu savas daiļās kājas. Taču zeķbikses parādījās krietni vēlāk — vien 20. gadsimta 50. gados. 30. gadu beigās atklāja neilonu — materiālu, kas bija sevišķi būtisks zeķu un zeķbikšu ražošanā. Otrajā pasaules karā uz laiku apstājās neilona ražošana, tāpēc sievietēm nācās improvizēt — viņas savu kāju aizmugurē krāsoja garas līnijas, kas vizuāli atgādināja zeķu vīles.
Zeķbikses sākotnēji radīja, uzšujot no neilona veidotu kāju formu uz krepa – neilona apakšbiksēm. Kreps ir viegls, sīki grubuļains audums, kas austs no smalkiem diegiem. Taču savu popularitāti zeķbikses ieguva vēlāk — sešdesmitajos gados, kad tās lielākoties valkāja zem minisvārkiem, raksta "Independent". Kad 60. gadu kulta modeles Tvigija un Džīna Šrimptone sāka lietot šo apģērba gabalu, jaunas sievietes sekoja viņu piemēram.