Ceļā uz Holivudas smaidu: svarīgākais par zobu balināšanu

Ir vairāki iemesli, kāpēc zobiem var mainīties tonis. Uzmanība jāpievērš tam, kādus produktus lietojam uzturā. Piemēram, kafija, tēja, sarkanvīns un tabaka var būtiski ietekmēt zobu baltumu. Taču zobu toni var ietekmēt ne tikai ārēji faktori vien. Arī medikamentu lietošana, bērnībā piedzīvota slimība, infekcija vai zobu trauma var izraisīt krāsas maiņu. Šādos gadījumos, lai iegūtu vienādu vai labāku zobu baltumu, nepieciešama profesionāla balināšana, raksta “Health Line”.

Šobrīd pastāv trīs metodes, kā padarīt savus zobus baltākus, – ofisa un mājas balināšana, kas notiek pēc zobārsta rekomendācijām, kā arī zobu balināšana ar līdzekļiem, kurus var iegādāties veikalā vai izgatavot pats. Zobārsts var izmantot vairākas metodes, lai panāktu vēlamo rezultātu. “Mūsu progresīvās attīstības laikmetā ir vairākas metodes un preparāti, svarīgākais ir ieklausīties pamatotā zobārsta padomā par metodes izvēli,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse. Ofisa balināšanā izmanto lielāku peroksīda savienojuma procentu, efekts parādās uzreiz pēc procedūras, kura ilgst no vienas līdz divarpus stundām atkarībā no balināšanas sistēmas. “Lai nostiprinātu efektu, pacients veic obligāto mājas balināšanas kursu zobārsta stingrā uzraudzībā un saskaņā ar viņa rekomendācijām. Taču mājas balināšana pastāv arī kā atsevišķa zobu balināšanas metode – tajā izmanto zemāku peroksīda savienojuma koncentrācijas procentu, efekts ir pamanāms pakāpeniski. Veicot mājas balināšanu, pacientam ir rūpīgi jāievēro visas rekomendācijas, kā arī jābūt pašmotivācijai balināšanas cikla laikā nevienu dienu neizlaist,” stāsta zobārste. Lai balinātu zobus mājās, zobu tehniķis pacientam izgatavo kapi. Pēc tam ar zobārstu izvēlas piemērotāko balināšanas līdzekli. Šī metode kopumā ir lētāka – ar kapēm zobus var padarīt par diviem līdz trim toņiem gaišākus. Savukārt, balinot zobus ofisā, tos var padarīt par trim līdz astoņiem toņiem gaišākus.

Ja pirms procedūras veikšanas pacients ir konsultējies ar zobārstu, nevajadzētu satraukties par tās kaitīgumu. “Vārds “kaitīgums” šajā nozīmē ir ļoti relatīvs. Varētu teikt – jebkura neapdomāta izvēle, nekonsultējoties ar zobārstu, kas specializējas zobu balināšanā, var nest kaitējumu pacientam,” atklāj Ķīse. Viņa uzsver, ka balināšanas metodes izvēli, ilgumu un balinošās vielas koncentrāciju var ieteikt tikai zobārsts, ņemot vērā zobu emaljas stāvokli un individuālās zobu un smaganu īpatnības. “Par viskaitīgāko metodi droši varētu nosaukt balināšanu skaistumkopšanas salonos un izstādēs, kur sola stundas laikā iegūt žilbinošu smaidu. To veic kosmetologs, kurš nav kompetents šajā jautājumā, ar nepazīstamiem preparātiem, kurus zobārstniecībā neizmanto.”

Zobārste atklāj, ka Latvijā vērojama liela interese par zobu balināšanas pakalpojumiem: “Pieprasījums pēc balināšanas vienmēr ir augsts – tam nav dzimuma un vecuma atšķirības. Zobu balināšana var būt kā atsevišķa zobu estētikas uzlabošanas manipulācija vai arī kā daļa no kompleksa ārstēšanas plāna pirms protezēšanas vai pēc ortodontiskās ārstēšanas. Vislielākā pacientu plūsma ar vēlēšanos veikt zobu balināšanu ir tieši pirms un vasaras mēnešu laikā – pirms izlaidumiem, kāzām un tamlīdzīgi.”

Lai skaidri zinātu, kādi var būt riski pēc procedūras veikšanas, obligāti jākonsultējas ar zobārstu, jo katrā gadījumā tas var atšķirties. “Noteikti ir jāvēršas pie zobārsta, kas nodarbojas ar zobu balināšanu, pēc izsmeļošas konsultācijas par zobu stāvokļa novērtēšanu un balināšanas metodes izvēli. Lielākais risks ir zobu jutīgums procedūras laikā un pēc tās. Sekojot ārsta rekomendācijām un ieteikumiem, postoperatīvā jutīguma parādīšanās iespēja ir samazināta līdz minimumam,” atklāj Ķīse.

Ja pacientu neapmierina arī zobu forma, vēl viens variants smaida uzlabošanai ir venīri jeb speciālas zobu plāksnītes, kuras piestiprina pie zobiem. “Ar venīriem ir iespēja krietni uzlabot ne tikai zobu toni, bet arī atsevišķu zobu novietojumu. Ar balināšanu “extreme bleach” jeb ļoti baltu toni nav iespējams dabūt. Mūsdienās modē tomēr ir dabisks un harmonisks smaids, tādēļ pacienti vairāk izvēlas zobu balināšanu,” teic Stomatoloģijas institūta zobārste. Venīri var būt laba izvēle arī gadījumos, ja priekšējie zobi ir restaurēti ar plombām, kuras pēc balināšanas savu toni nemaina. “Tomēr jāatceras, ka venīru piestiprināšana ir invazīvs un neatgriezenisks process, kura laikā tiek slīpēta emalja.”

Vismaz divas dienas pirms plānotās balināšanas ir jāapmeklē zobu higiēnists, turklāt procedūru veic tikai veseliem, nebojātiem zobiem. “Pacientam pirms balināšanas tiks sniegti visi nepieciešamie ieteikumi un balināšanas shēma, kas ir izstrādāta atbilstoši pacienta zobu stāvoklim. Kariozie zobi, zobu jutīgums, nodilums, sākotnējais tonis, plaisas, atkāpušās smaganas, atsegtie zobu kakliņi, restaurācijas priekšējo zobu rajonā – tie ir pamataspekti, kas noteiks zobu balināšanas metodes iespēju un izvēli,” stāsta Ķīse. Jāatceras, ka pirmās 48 stundas ir jāievēro stingri ierobežojumi – jāatsakās no smēķēšanas, sarkanvīna un kafijas. Pirmajā nedēļā jāizvairās arī no mellenēm, pīlādžiem un upenēm uzturā. Melnās kafijas vietā labāk jāizvēlas kafija ar pienu.

Balināšanas efekts var saglabāties līdz pat diviem gadiem, taču tas ir atkarīgs no cilvēka dzīvesveida un ieradumiem. Lai pēc iespējas ilgāk saglabātu iegūto rezultātu, ieteicams pēc krāsojošu dzērienu vai ēdienu lietošanas izskalot muti ar ūdeni, kā arī vēlams izvairīties no kafijas un tējas lietošanas. Arī smēķētājiem efekts būs krietni īslaicīgāks.

Lētāka un vienkāršāka izvēle – veikalos pieejamās balinošās zobu pastas. Tajās nav karbamīda peroksīda – balinošās vielas, kuru parasti izmanto profesionālā zobu balināšanā. Zobu pastas lielākoties iedarbojas uz zobu virsmu, pateicoties dažādām vielām, tostarp abrazīviem. Taču var paiet laiks, līdz balinošais efekts iedarbojas. Pēc līdzīgiem principiem darbojas arī zobu balināšanas plāksnītes. Savukārt ar pašrocīgu zobu balināšanu nevajadzētu aizrauties, jo tas var novest līdz zobu bojājumiem. Diezgan populāri pēdējā laikā kļuvis izmantot aktivēto ogli, taču nav pierādījumu, ka tā jebkādi balinātu zobus.