Minimālisms interjerā: kas to raksturo un kā to ienest savā dzīvesvietā  (1)

"Tava Māja" lasītājus "Design Therapist" interjera arhitekte Anita Lūse turpmāk iepazīstinās ar kādu no interjera stiliem, tajā skaitā ar to raksturojošajiem elementiem, kā arī ieskicēs lietas, ar kurām nevajadzētu pārspīlēt, mājoklī ienesot kādu no interjera stiliem.

Minimālisms aizsākās 20. gadsimta sešdesmitajos/septiņdesmitajos gados, kad izveidojās minimālisma mākslas kustība jeb "Minimalist arts movement". Dizaineri un mākslinieki no visām nozarēm sāka pievērst uzmanību vienkāršībai, tīrām līnijām, funkcijai. Auto, elektronika, arhitektūra, mode, māksla un arī interjers kļuva vienkāršāks. Uz minimālismu būtisku ietekmi ir atstājis japāņu tradicionālais dizains un dzen filozofija. Kā vienu no labākajiem minimālisma paraugiem, ar kuru sastopamies ik dienu, varam minēt ikonisko "Apple" produktu "iPhone". Izcili vienkāršs dizainā, taču funkcionāls. Minimālismu raksturo visa liekā atmešana, akcentējot funkciju un ērtu lietojamību. Bieži vien cilvēki jauc terminus "minimālisms" un "modernisms", taču, kā varēsiet lasīt turpmākajās raksta sērijās, tas gluži nav viens un tas pats.

Un kurš gan nav dzirdējis slaveno teicienu "less is more" jeb "mazāk ir vairāk"? Pāris vārdos ietērpta minimālisma esence.

Minimālisms interjerā savu aktualitāti nav zaudējis vairākas desmitgades un diez vai jebkad izies no modes.

Viens no maldinošākajiem pieņēmumiem par minimālismu interjerā ir tas, ka minimālisma stila interjeri ir sajūtās auksti, nemājīgi, garlaicīgi un pat nekomfortabli. Viss atkarīgs no spējas un mākas izbalansēt minimālisma tīro un funkcionālo pusi ar cilvēkam tik ļoti nepieciešamo silto, mājīgo un aicinošo.

Atslēgvārds minimālistiska interjera izveidē ir "vienkāršība" – tīras, modernas līnijas, mierīga toņu palete, konkrēti un izteikti silueti, dabīgi materiāli, atsegti konstruktīvie elementi. Pirmais, ar ko sākt, ir izmantot ēkas arhitektoniku/uzbūvi un struktūru savā labā. Ņemt telpas pamatuzbūvi un ap to veidot interjeru, nevis otrādi. Neaizsegt ēkas konstruktīvos elementus, materiālus, ja to var nedarīt. Pavisam vienkāršs piemērs tam ir atsegtas koka sijas vai atsacīšanās no iekārtajiem griestiem.

Minimālisms interjerā nosaka to, ka tajā atrodas tikai funkcionāli nepieciešami priekšmeti un mēbeles. Iekārtojot jaunu mājokli vai reorganizējot veco, par katru no objektiem, kuru vēlaties paturēt, pajautājiet paši sev – kādam mērķim šis objekts kalpos un vai tas ir funkcionāls? Ja tā, varbūt tas var pildīt vairākas funkcijas? Vai varbūt no tā tomēr var atsacīties, iegūstot lielāku telpas plašumu un brīvību?

Viens no galvenajiem pamatnosacījumiem, lai radītu minimālistisku vidi interjerā, ir ļoti prātīga un pārdomāta mantu uzglabāšana. Lai gan sabiedrība jau labu laiku aizdomājas par patērētāju sabiedrības tumšo pusi, cenšoties iegādāties kvalitatīvāk, bet mazāk, jebkurā gadījumā mantu mums visiem lielākoties vienmēr ir vairāk nekā uzglabāšanas iespēju. Plānojot vai mainot savu vidi, piedomājiet par papildus iebūvētajiem skapjiem, plauktiem u.c. neuzbāzīgām iebūvētajām mēbelēm. Jāsaka gan, ka daudzi brīvstāvoši skapīši un plauktiņi pie sienām radīs tieši pretēju efektu. Iespējams, šajā jautājumā var konsultēties ar interjera dizaineru vai arhitektu.

Krāsu izvēlei arī ir nozīme. Vienai telpai būtu vēlams izvēlēties viena toņa trīs nokrāsas, kuras krasi neatšķiras viena no otras. Pamatā interjerā vēlams izmantot baltos, zemes, pelēkos un melno toni. Tas nebūt nenozīmē, ka nevaram izmantot kādu akcenta krāsu citā tonī, tikai nevajag pārspīlēt, pietiks, ja to izmantosim nelielās devās, piemēram, kādā abstraktā mākslas darbā, mēbeļu audumā utt.

Ja toņu izvēlē jābūt piesardzīgiem un lieki aizrauties nevajag, tad tekstūras un materialitāte ir tas, kas interjeram piešķirs garšu. Minimālisms pieprasa rādīt materiāla īsto tekstūru, materialitāti, atsegt tā īpašības. Bieži vien tieši dažādās tekstūras interjeru padara interesantu, kaut sākotnēji šķiet, ka to nepieciešams panākt ar krāsām. Tādi materiāli kā koks, betons, ķieģelis, akmens u.c. runā paši par sevi un var būtiski izmainīt kopējo telpas noskaņu. Mēbeļu izvēlē jādod priekšroka "timeless" jeb ilgmūžīgam dizainam, nesekojot aktualitātēm un iegādājoties mēbeles/priekšmetus, kuri būs aktuāli arī pēc vairākām desmitgadēm. Te atkal galveno uzmanību pievēršam tieši kvalitātei, funkcijai un ērtai lietošanai, atmetot lieko.

Liela nozīme būs arī tekstilizstrādājumiem. Ar tiem varam spēlēties un miksēt, radot bagātīgu un mājīgu iespaidu. Vēlams gan neiet ārā no sākotnējās toņu gammas, bet tas neliedz radoši izpausties un kombinēt savā starpā tādus materiālus kā vilna, lins, mākslīgās kažokādas paklāji utt. Minimālisms gan īsti nepieprasa dažādus auduma rakstus, taču, ja ļoti gribas, vēlams pieturēties pie kaut kā neuzkrītoša vai ģeometriski vienkārša.

Aizkaru un logu noformējuma izvēlē vēlams pieturēties pie neuzkrītošiem audumiem pieklusinātos toņos vai tonī, kurš būtiski neatšķiras no blakus esošās sienas. Tāpat vēlamais aizkaru augstums ir no griestiem līdz grīdai, lieki nesadalot un nesadrumstalojot sienas plakni.

Arī aksesuāru izvēlē vēlams būt lakoniskiem. Minimālistiskā interjerā labi izskatīsies lielformāta abstrakti mākslas darbi, "oversized" jeb liela izmēra vāzes, sveces vai ģeometriski, naturāli elementi. Jāatceras, ka šādā interjerā vēl vairāk izcelsies visas mazās detaļas, tādēļ tām ir jābūt kvalitatīvām un labi nostrādātām.

Noslēgumā, runājot par minimālismu interjerā, vēlos piebilst, ka šim interjera virzienam noteikti ir daudzi ieguvumi mūsu ikdienā un labsajūtā. Pirmkārt, nav nekā kaitinošāka kā mūžīgā mantu meklēšana, nozaudēšana, mēģināšana atrast, kur kas atrodas. Minimālisma galvenais nosacījums ir aizvākt lieko, attiecīgi – mūžīgā nekārtība kļūst krietni mazāka un mūsu vide – krietni relaksējošāka, bet ikdiena – vienkāršāka. Otrkārt, toņu vienkāršība, dabīgo materiālu klātesamība un telpas tīrība garantē relaksējošāku atmosfēru un pārslēgšanos no ikdienas skrējiena uz mājas mieru. Un, protams, jo mazāk mēbeļu un priekšmetu mūsu interjerā, jo telpa šķitīs vizuāli lielāka. Šis virziens noteikti ir aktuāls "studio" tipa un nelielu dzīvokļu lietotājiem. Kā jau iepriekš minēju, viennozīmīgi, "less is more".

Lūk, piemēri no mājokļiem, kuros ir minimālisma stila vēsmas: