Sutu vannas un sēra ziepes – pagājušā gadsimta skaistuma noslēpumi

Laikrakstā "Kurzemes Vārds" 1938. gada 21. novembra numurā rakstīts, ka ādas kopšana vispirms jāsāk ar ūdeni, jo sejas mazgāšanai ir vislielākā nozīme un tā ir pamatu pamats. "Bet ar tīrību vien viss nav panākts. Kādas rūpes gan nesagādā daudziem netīra seja, tas ir, seja, uz kuras arvien redzami izsitumi lielākā vai mazākā skaitā. Un kas tad īsti ir izsitumi? Tie nav nekas cits, kā tauki, kas nosēdušies poru galos, kas pa lielākai daļai novērojams pie smakra, uz pieres un uz deguna," tolaik sprieda.

Raksta autors atgādina, ka izsitumus nekādā gadījumā nedrīkst spiest, jo "poras ar to tomēr netiek iztīrītas, un vecā liksta pēc dažām dienām ir atkal klāt, kas ādai nebūt nav labi". Lai no izsitumiem atvadītos uz visiem laikiem, svarīgākais ir cietušās vietas pareizi ieziepēt, lai noņemtu nost taukus. "Šim nolūkam ņem stipri lielu vates gabalu, iemērc siltā ūdenī, nospiež, vati labi ieziepē un cietušās vietās mazgā pamatīgi un ilgi. Pie tam vati bieži maina, jo citādi iespējams mikrobus, kas nāk no porām, pārnest uz vēl atklātākām porām." Kādas ziepes gan izvēlēties? Autors iesaka dot priekšroku sēra ziepēm, kuras jālieto tik bieži un ilgi, cik vien sejas āda spēj paciest. "Te katram drusku jāeksperimentē, lai noskaidrotu, cik bieži dienā drīkst izdarīt šādu ziepju mazgāšanu. Ja āda kļūst sarkana vai pat iekaist, mazgāšanu jāizved retāk. Ja tauku stabiņš izspiests, nedrīkst aizmirst, ka āda šinī vietā kļuvusi sevišķi jūtīga."

20 gadus vēlāk, 1957. gada aprīlī žurnālā "Latvju Zeltene" Guna Sakārne atgādināja: "Mūsu ķermenis prasa daudz miega, svaiga gaisa, vitamīnus un laba gara stāvokli. Tikai tad mēs varam sākt domāt kopt mūsu ārieni." Autore rakstīja, ka sejas kopšana nesākas ar lūpas zīmuļa krāsas izmeklēšanu, bet gan ar ādas tīrīšanu, tāpēc ieteicams izveidot plānu vairākiem gadiem, kuram sekot līdzi.""Rakstura līnijas" nāk ar gadiem, un tās liecina par mūsu laimes un bēdu brīžiem. Tīrāmā krēma sastāvam ir jābūt tādam, lai šis krēms momentāli kustu no ādas siltuma. Āda nedrīkst uzņemt šādu krēmu, kura galvenās sastāvdaļas ir parafīna eļļa, dažādi vaski." Autore iesaka krēmu uzklāt vispirms uz kakla. "Strādājam no lejas uz augšu, āru. Zem acīm vienmēr uz iekšu, lai izvairītos no nevajadzīgām krunkām. Pēc tam noslaukām krēmu ar sejas zalvjetēm. Dažas pilītes no maigā sejas ūdeņa uz vates, kuru vispirms saslapinām un izspiežam ūdeni, lai šādā veidā aiztaupītu dārgo sejas ūdeni, un ar to šo procedūru nobeidz." Autore uzsvēra: "Neejiet nekad gulēt nenotīrījušas seju kārtīgi, un nemēģiniet sev iestāstīt, ka esat pārāk nogurušas – tas atriebjas agrāk, nekā domājat!"

Tajā pašā gadā pie žurnāla "Latvju Zeltene" redakcijas vērsās izmisusi sieviete, taujājot pēc padoma: "Esmu 39 gadus veca, jaunavīga, ar labu ādu, matiem un figūru, bet pēdējā laikā sāku manīt, ka āda uz vaigiem un zoda paliek ļengana. Būtu pateicīga par kādu padomu, kā uzlabot ādu." Žurnāliste Guna Sakārne tolaik ieteica: "Guliet zemu ar galvu. Iegādājaties gumijas matu birsti, un birstējiet kaklu un seju garos, mierīgos vilcienos no lejas uz augšu. Tas veicina asins cirkulāciju. Lietojiet vitamīnu nakts krēmu katru vakaru." Autore arīdzan mudināja reizi nedēļā izmantot sejas masku, kas pagatavota no 25 gramiem rauga, kas samaisīts ar dažām pilītēm krējuma. Masku jāuzklāj uz sejas un kakla, pēc 10 minūtēm jānomazgā ar remdenu ūdeni.

"Cilvēka ārējais izskats ir viņa ieteikšanas raksts, kas viņu padara simpātisku vai neciešamu citu acīs. Tikai pēc tam, dziļāki iepazīstoties, spriež par viņa raksturu un dvēseles cēlām vai nepatīkamām īpašībām," tā 1952. gada maijā žurnālā "Latvju Sieviete" rakstīja Elza Pērkone. "Brīnumdaiļi veidota seja ar netīru, nekoptu, pinnainu ādu drīzāk atbaidīs, nekā radīs piekrišanu. Tādos gadījumos ar steigu jāmeklē atrast šīs nepatīkamās parādības cēloņi, un jācenšas tie novērst. Ja māgas darbība kūtra, jāmēģina to labot," skaidroja autore. Viņa ieteica vakaros pirms gulētiešanas pastaigāties, ievērot pareizu diētu, piemēram, jāatsakas no trekniem ēdieniem, sieriem, gaļas, vairāk jālieto piens, saknes, augļi un sulas. Liela nozīme arīdzan ir labam un dziļam miegam. "Bet ne tikvien netīra un slima āda jākopj un jāarstē, vislielākā vērība piegriežama tieši veselai, tīrai ādai, to mēģinot uzturēt svaigu un skaistu līdz sirmam vecumam. Vai arī sirma dāma nav skaista un apburoša, ja viņai ir balti mati un labi kopta seja?" vaicāja autore. No izsitumiem un pinnēm visvairāk cieš jauni cilvēki, sevišķi pubertātes laikā, rakstīja Pērkone. Taču autore centās jauniešus mierināt: "Jaunības izsitumi pāriet ar laiku paši no sevis, tikai vajadzīga pacietība un, protams, kopšana un tīrība."

Žurnāliste arīdzan vakaros ieteica izmēģināt "sutu peldes" – vismaz divas reizes nedēļā. "Šim nolūkam seja sautējama virs karsta ūdens trauka, apklājot galvu ar dvieli apmēram desmit minūtes, pēc tam pārmaiņus lietojamas aukstas kompreses. Ja ir iespējams, seju pēc karstas sutu peldes norīvēt ar ledus gabaliņu, ko ražo ledus skapis. Seju pēc vannām iepliķēt ar abām rokām, virzienā no lejas uz augšu. Tas arī labvēlīgi iespaido asins cirkulāciju un palīdz novērst nepatīkamo iekaisumu."