Laikrakstā "Kurzemes Vārds" 1938. gada 21. novembra numurā rakstīts, ka ādas kopšana vispirms jāsāk ar ūdeni, jo sejas mazgāšanai ir vislielākā nozīme un tā ir pamatu pamats. "Bet ar tīrību vien viss nav panākts. Kādas rūpes gan nesagādā daudziem netīra seja, tas ir, seja, uz kuras arvien redzami izsitumi lielākā vai mazākā skaitā. Un kas tad īsti ir izsitumi? Tie nav nekas cits, kā tauki, kas nosēdušies poru galos, kas pa lielākai daļai novērojams pie smakra, uz pieres un uz deguna," tolaik sprieda.
Raksta autors atgādina, ka izsitumus nekādā gadījumā nedrīkst spiest, jo "poras ar to tomēr netiek iztīrītas, un vecā liksta pēc dažām dienām ir atkal klāt, kas ādai nebūt nav labi". Lai no izsitumiem atvadītos uz visiem laikiem, svarīgākais ir cietušās vietas pareizi ieziepēt, lai noņemtu nost taukus. "Šim nolūkam ņem stipri lielu vates gabalu, iemērc siltā ūdenī, nospiež, vati labi ieziepē un cietušās vietās mazgā pamatīgi un ilgi. Pie tam vati bieži maina, jo citādi iespējams mikrobus, kas nāk no porām, pārnest uz vēl atklātākām porām." Kādas ziepes gan izvēlēties? Autors iesaka dot priekšroku sēra ziepēm, kuras jālieto tik bieži un ilgi, cik vien sejas āda spēj paciest. "Te katram drusku jāeksperimentē, lai noskaidrotu, cik bieži dienā drīkst izdarīt šādu ziepju mazgāšanu. Ja āda kļūst sarkana vai pat iekaist, mazgāšanu jāizved retāk. Ja tauku stabiņš izspiests, nedrīkst aizmirst, ka āda šinī vietā kļuvusi sevišķi jūtīga."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
