Mūžam piesarkušie vaigi – kas ir rozācija un kā to pārvaldīt

Rozāciju var piedzīvot jebkurā laikā un jebkurā vecumā, raksta "Stylist". Ādas pozitivitātes vēstnesei Leksai Džilijai tā parādījās 18 gadu vecumā. "Sākotnēji tā bija ļoti vieglā formā, bet, kad devos uz universitāti, rozācija kļuva arvien pamanāmāka, līdz man to diagnosticēja 21 gada vecumā," stāsta Džilija. "Stresa, nepareiza uztura, miega trūkuma un pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ mana āda bija violeta, pietūkuša, bedraina un sāpīga."

Iemesli, kāpēc rodas uzliesmojumi, katram cilvēkam atšķiras. Džilija ir sapratusi, ka stress viņas gadījumā ir noteicošais. "Pat kaut kas tik šķietami maznozīmīgs kā sapulces kavēšana var padarīt manu seju sārtu un krietni pabojāt dienu," viņa teic. "Tāpat liela nozīme ir tiešiem saules stariem un karstumam. Mans vīrs mani dēvē par "vampīra sievu", jo vasarā es pārvietojos no ēnas uz ēnu, cenšoties paslēpties no saules."

Diemžēl rozācija ir ādas slimība, kuru joprojām neuztver nopietni, neskatoties uz to, ka tā ir izplatīta, īpaši sieviešu vidū. Lai veicinātu izpratni par to, esam apkopojuši dermatoloģes Andžali Mato padomus, kā cīnīties ar rozāciju.

"Rozācija ir izplatīta, ar iekaisumu saistīta ādas slimība. Diemžēl tā ir nepietiekami atzīta, neatbilstoši ārstēta vai apskatīta kā problēma, kas saistīta ar kosmētiku, nevis dermatoloģiju. Lielākoties rozācija ir sievietēm ar gaišu ādas krāsu, vecumā no 30 līdz 60 gadiem," skaidro Mato. Cilvēkiem ar rozāciju sejas āda var būt apstārtusi, pietvīkusi, jutīga, iespējams, novērojamas pūtītēm līdzīgas pustulas vai vēnu pavedieni. Dažkārt var sabiezēt deguna audi, turklāt daudzi cilvēki cieš arī no acu sausuma.

"Mums līdz galam nav skaidrs, kāpēc rozācija veidojas, tomēr process ir saistīts ar ādas iekaisumu un sejas asinsvadu hiperreaktivitāti dažādu ierosinātāju dēļ. Ģenētika, faktori, kas saistīti ar imūnsistēmu un vidi, arī spēlē būtisku lomu. Biežākie rozācijas izraisītāji ir saules iedarbība, stress, alkohols, pikanti ēdieni, temperatūras izmaiņas, sportošana un noteiktas sastāvdaļas ādas kopšanas līdzekļos, piemēram, smaržvielas, piparmēta, eikalipta eļļa un tamlīdzīgi," atklāj dermatoloģe.

Speciāliste stāsta, ka jau agrīni pamanāms apsārtums, pietvīkums, āda ir jutīga, ir redzami izteikti asinsvadi un vēnas. "Būtiski ir saprast, ka tiem, kam ir rozācija, ne vienmēr ir visi iepriekš minētie simptomi. Veidojot ārstēšanas plānu, ir svarīgi, lai ārstējošais dermatologs to ņemtu vērā un pielāgotu plānu katram indivīdam, kas sēž viņa priekšā. Piemēram, ja cilvēks cieš no sejas apsārtuma, to ārstē ļoti atšķirīgi nekā tad, ja ir pūtītēm līdzīgi plankumi."

"Rozāciju bieži pārvalda neveiksmīgi, jo tā atrodas pusceļā starp medicīnas un kosmētikas pasauli. Turklāt, tas ir arī grūts process, jo saslimšana ir hroniska (to var kontrolēt, bet ne izārstēt). Ārstēšanas plāna izstrāde ietver dažādu dzīvesveida faktoru kombināciju, tostarp ādas kopšanu, medicīniskos krēmus un recepšu tabletes, gaismas un lāzera terapijas. Galīgais mērķis ir likt pacientam kontrolēt savu ādu, nevis ļaut ādas problēmām kontrolēt viņu," stāsta Mato.

"Es gandrīz visiem saviem rozācijas pacientiem iesaku saņemt palīdzību no kāda garīgās veselības speciālista, piemēram, psihologa. Dzīve ar ādas problēmām var būt ārkārtīgi sarežģīta, it īpaši tad, ja problēma stresa ietekmē var uzliesmot visnelabvēlīgākajos un negaidītākajos brīžos. Jebkuras ādas problēmas pārvaldīšana ir komandas darbs ar pacientu, ārstu un ideālajā gadījumā garīgās veselības speciālistu. Nekad nevajadzētu mazināt vai ignorēt ietekmi, kādu ādas problēmas var atstāt uz cilvēka pašvērtējumu un ķermeņa tēlu."