Konsultē Māra Bargā-Egle, vaksācijas meistare un pasniedzēja "Soneil Studio"
Īsumā par pašu procedūru: izmanto cieto jeb karsto vasku, silto jeb sveķaino vasku, mīksto jeb auksto vasku, arī medu un cukuru. Tas, kāda veida vasks tiks izmantots, lielā mērā atkarīgs no ķermeņa zonas, ko plānots atbrīvot no apmatojuma. Vaska slānis tiek uzklāts uz ādas un norauts pretēji matiņu augšanas virzienam. Kā nozīmīgākie šīs metodes plusi tiek minēti efekts līdz trim četrām nedēļām; matiņi, kas ataug, ir smalkāki un retāki. Savukārt metodes mīnusi: pastāv ieaugušu matiņu risks, jo smalkam matam ir grūtāk izaugt cauri ādas virskārtai; mēdz būt sāpīga.
Pārliecinies par higiēnas prasību ievērošanu
Ja uz vaksāciju dosies pirmo reizi, silti ieteicams izvēlēties zināmu meistaru – var vadīties pēc rekomendācijām no draudzenes vai mammas. "Jā, man ir vaicāts, no kāda vecuma vispār drīkst veikt vaksāciju. Katrs gadījums ir individuāls, atkarīgs no tā, cik agri vai vēlu parādās dzimumnobriešanas pazīmes. Manai jaunākajai klientei bija trīspadsmit gadu. Te ļoti svarīgs ir pakāpeniskums, piemēram, sākt ar uzacu korekciju, padusēm, kājas ne visā garumā, bet līdz ceļgalam, ja bikini zona, tad tikai maliņas. Vārdu sakot, sākt lēnām un tikai tad, ja meitene pati ir tam gatava. Protams, nepieciešama arī vecāku piekrišana un atļauja," stāsta vaksācijas meistare.
Noteikti jāpārliecinās par to, kā izvēlētais meistars ievēro higiēnas prasības: maina koka spāteles, ar ko uzklāj vasku; dezinficē instrumentus, piemēram, pincetes; vai uz kušetes uzklāts tīrs pārklājs utt. – nozīme ir pilnīgi visam! "Cilvēki pat nenojauš, cik liels ir risks inficēties vaksācijas kabinetos, tādēļ par to ir jārunā atkal un atkal," uzsver Bargā-Egle. Ņem vērā, ka vaksācijas laikā tiek apstrādāts ļoti liels ādas laukums, atvērtas poras, turklāt daži matiņi aug ļoti dziļi, tiem var būt lielas un biezas saknes, tādēļ pēc to izraušanas var parādīties neliels asins piliens. Jāraugās, lai meistars procedūras laikā valkā cimdus un pats galvenais – uzvelk jaunu sterilu cimdu pāri tavā klātbūtnē, pirms sāk vaksācijas procesu. Protams, absolūta norma vienmēr ir arī sejas maska.
Lai vaksācija izdotos kvalitatīvi, svarīgs ir matiņu garums. Par optimālo garumu tiek uzskatīti pieci milimetri. Ne mazāk būtiski ievērot, ka diennakti pirms plānotās procedūras nav ieteicams sauļoties, tostarp, apmeklēt solāriju.
Pirms vaksācijas veikšanas ādu nepieciešams intensīvi mitrināt. "Kādā stāvoklī ir ādā, tādā arī matiņi. Ja ādā ir pietiekami labi mitrināta, matiņi kļūst elastīgāki un vieglāk padodas procedūrai," skaidro vaksācijas meistare.
Atliec sauļošanos un peldēšanos
Pēc vaksācijas uz ādas nevajadzētu smērēt treknus un barojošus līdzekļus. Kādēļ? Poras aizķep un nespēj pietiekami labi savilkties, āda neelpo, turklāt pieaug varbūtība saskarties ar ieaugušiem matiņiem. Vislabākais variants ir mitrinošs līdzeklis, kas paredzēts speciāli ādas apstrādei pēc vaksācijas. Līdzīgi kā pirms vaksācijas, arī pēc tās turpmākās 24 stundas jāizvairās no sauļošanās, jo apstrādātajās vietās var veidoties pigmentācijas plankumi, nevajadzētu iet karstā vannā, pirtī, kā arī peldēties. Toties pat ļoti vēlams, atnākot mājās, ir noskaloties dušā.
Jutīgums, apsārtums vai mazi sarkani punktiņi ir uzskatāma par normālu ādas reakciju uz kairinājumu. Tam būtu pilnībā jāpāriet diennakts vai divu laikā. Tāpat šajā laikaposmā rekomendējams priekšroku dot vaļīgam, brīvam apģērbam no elpojoša materiāla, kas ne tikai palīdzēs izvairīties no lieka ādas kairinājuma, bet arī kalpos kā papildus profilakse pret matiņu ieaugšanu.
Lūk, vēl viens paņēmiens, kā parūpēties par profilaksi. Dienās, kad matiņi vaksētajās zonās sāk ataugt – par to liecina niezoša, kņudinoša sajūta – var likt lietā skrubi.
Kādos gadījumos labāk neveikt?
Katrs ķermenis vaksāciju panes citādi, tādēļ pēc procedūras ir jāseko līdzi pašsajūtai un ādas stāvoklim. Nepārejošs apsārtums, nieze, spēcīga kairinājuma sajūta – tas viss liecina, ka šī tomēr nebūs tev piemērotākā metode, kā atbrīvoties no nevēlamā apmatojuma. Tāpat jāuzmanās, ja sirgsti ar cukura diabētu, ir izteikta vēnu varikoze. Raugi, vaksācijas laikā āda tiek spēcīgi nostiepta, pati plēšanas kustība ir strauja un asa, bet slimības ietekmē tā mēdz būt ļoti plāna, nervu galiņi un asinsvadi atrodas tuvu ādas virspusei, kas to padara īpaši jutīgu, tādēļ katrs gadījums jāvērtē individuāli.
Visbeidzot, arī grūtniecības laiks nebūs īstais, kad pirmo reizi izmēģināt vaksāciju. Izņēmums ir vien tad, ja topošā māmiņa līdz šim procedūru veikusi regulāri un tikai pie zināma meistara.
"Aicinu vaksācijas procedūru savā ziņā uztvert kā rituālu," teic Bargā-Egle. "Gatavoties tam pareizi un to noslēgt pareizi."