Interjera dizaineres padomi, kā iekārtot istabu skolēnam

Skolēna istaba ir daudzfunkcionāla telpa – lai mācītos, spēlētos, gulētu, tiktos ar draugiem, radoši izpaustos un glabātu daudz dažādu lietu. Turklāt ikvienam vecākam un bērnam gribas, lai istaba būtu mājīga un, bērnam pieaugot, viegli maināma.

Kā uzsver interjera dizainere, viens no pamatnoteikumiem, kas jāievēro plānojot interjeru bērniem, ir telpu zonējums. Skolēna istabā ir jābūt trīs zonām – spēļu, atpūtas jeb naktsmiera un mācību, kas vizuāli un fiziski ir atdalītas viena no otras. Tas nepieciešams, lai, pirmkārt, bērns nenovērstu uzmanību no mācībām, otrkārt, lai telpa izskatītos sakārtota. Lai radītu norobežošanās sajūtu, mācību galdu var aprīkot ar starpsienai līdzīgu risinājumu, kuras otru pusi var izmanto kā plakni zīmēšanai. Tomēr, ja šādu sienu nav vēlēšanās izvietot, brīvajiem atpūtas brīžiem var iekārtot spēļu stūrīti, īpaši bērniem vecumā no 10 līdz 12 gadiem. Šādu zonu var iekārtot, piemēram, aiz rakstāmgalda vai tā sānos, taču – ne pārāk tuvu. Tādējādi skolēns neredzēs savas rotaļlietas un būs mazāks kārdinājumus kavēt laiku ar tām.

Runājot tieši par spēļu zonu, attīstošo spēļu zonu var aprīkot ar dēli, sienu vai molbertu zīmēšanai, vai magnētisko dēli, uz kura var likt vārdus no burtiem. Vēlāk dēli var izmantot zīmējumu, diplomu, fotogrāfiju un citu lietu eksponēšanai. Noderēs arī atsevišķs galdiņš šaham, konstruktoriem un lego veidošanai, puzlēm, rokdarbiem. Ierīkojot spēļu zonu, jāatvadās no rotaļlietām, kuras bērns jau pāraudzis, un jāorganizē lietu glabāšanas sistēma: jāsašķiro tās pa kategorijām un jāglabā mantu kastēs vai grozos. Tas ir arī labs veids kā iemācīt bērnam nolikt mantas savā vietā.

Domājot par telpas krāsojumu vai tapetēm, eksperte norāda, ka būtu jāizvēlas neitrālie toņi. Tas būs ilgtermiņa risinājums, jo bērnam pieaugot, šādu toni būs iespējams saglabāt un pietiks tikai ar mēbeļu, aizkaru vai dekoru nomaiņu. Turklāt neitrālie toņi netraucē ne mācībām, ne spēlēm, ne miegam. Universāls sienu tonis ir maigi niansēts baltais, citi neitrāli toņi – bēšs, gaiši pelēks, pelēkzaļš, zilganpelēks.

Lai istaba nepazaudētu dzīvesprieku, interjera dizainere norāda, kā darba zonā var izvēlēties krāsas, kuras palīdz koncentrēt uzmanību un aktivizēt smadzeņu darbību, piemēram, dzelteno, zaļo (bet ne pārāk spilgtu!), oranžo, zilo, brūno. Izmantot šīs krāsas (izņemot zaļo) lielā daudzumā vai visā istabā nevajadzētu, piemēram, dzeltenā un oranžā var sākt kaitināt, bet ar zilo tiek riskēts istabu padarīt pārāk vēsu. Kā praksē izmantot šīs krāsas? Pie galda var piekārt kalendāru, karti, stundu sarakstu vai kaut ko citu šajos toņos. Akcenti būs krāsains kancelejas priekšmetu organizators vai kastes papīriem plauktā.

Lai istaba nebūtu pārāk garlaicīga, interjeru var papildināt ar krāsainiem akcentiem – dekoriem. Var izmantot dažādus izglītojošus priekšmetus – globusu, ģeogrāfijas karti, interjera ciparus un burtus, ierāmētas bildes, saules sistēmas modeli. Taču pārspīlēt ar šīm lietām arī nevajadzētu, jo šī istaba ir ne tikai skolēna kabinets, bet arī guļamtelpa.

Tāpat kā skolā, arī mājās skolēnam ir jānodrošina ērta un ergonomiska mācību vieta. "Jūtoties ērti, bērns spēj labāk koncentrēties un produktīvāk darboties", uzsver Ilmere. Speciālisti ir atzīmējuši, ka, ja bērns ilgstoši sēž nepareizā pozā, tas var traucēt pareizai muskulatūras attīstībai, kas var izraisīt sāpes mugurā un locītavās, galvassāpes un problēmas ar mugurkaulu, kas pēc statistikas datiem ir aktuālas pat 80% skolas vecuma bērniem.

"Pat, ja attālinātās mācības šajā mācību gadā netiks īstenotas, bērniem, pārnākot mājās, tik un tā ir jāizpilda mājasdarbi, tāpēc īpaši svarīgi, lai viņiem būtu ērtas mēbeles. Plānojot mēbeļu iegādi, svarīgi ir tās pielāgot skolēna augumam. Bērni aug ļoti ātri, tāpēc racionāli būtu iegādāties transformējamu galdu ar virsmu, kuram var regulēt augstumu un slīpumu, kā arī krēslu ar regulējamu sēdekli un anatomisku atzveltni, kas palīdz saglabāt dabisko mugurkaula izliekumu," atzīmē Ilmere. Savukārt ceļgaliem ir jāatrodas 90% leņķī un pēdām ir jābūt uz grīdas. Pareiza kāju pozīcija sēdēšanas laikā nodrošinās bērna ķermenim nepieciešamo līdzsvaru un stabilitāti, kā arī palielinās koncentrēšanās spējas, uzmanība un darba produktivitāte.

Ja galds jau ir, taču tas neatbilst bērna augumam, var iegādāties bērnu biroja krēslu, zem kājām novietojot paliktni. Pareizais galda virsmas augstums ir 2-3 centimetrus zemāk par krūšu līmeni, rokām jāguļ uz galda brīvi, bez sasprindzinājuma. Rakstāmgaldu var papildināt ar plauktiem un atvilktnēm, pie galda sānu malas. Jāpiebilst, ka ir jāievēro arī attālums, kādā krēsls atrodas no rakstāmgalda. Tas ļaus bērnam nolikt elkoņus uz galda, kā arī nodrošinās to, ka lasīt un rakstīt būs daudz ērtāk. Rakstāmgalda augstumam ir jābūt tādam, lai pleci nebūtu jāpaceļ, un, lai nerastos spriedze muskuļos, kad elkoņi tiek nolikti uz rakstāmgalda virsmas.

Tuvojoties rudenim, kad vakari paliek garāki, ir jāatceras par atbilstošu apgaismojumu. Tam ir jābūt vienmērīgam, ne blāvam vai pārāk spilgtam. Centrālo gaismekli var papildināt ar sienas, galda lampu vai stāvlampu. Noteikti ir jāatceras, ka lasīt vai mācīties tikai pie augšējā apgaismojuma ir kaitīgi bērna redzei. Uz darba galda noteikti jābūt novietotai lampai ar plafonu, regulējamu augstumu un nolieci. Galda lampā jābūt gaismas diodei ar baltu matējumu (lai nežilbinātu acis) un ar 60 W jaudu. Gaismas avotam jāatrodas kreisajā pusē, ja bērns ir labrocis, vai labajā pusē, ja bērns ir kreilis. Tas pats attiecas arī uz dienas apgaismojumu, tāpēc vislabāk galdu novietot nevis paralēli, bet perpendikulāri logam.