Princešu un karalieņu rota: 10 jautājumi par tiārām, kroņiem un diadēmām

Izsoļu nama "Christie's" dārglietu eksperte Džesika Eliota skaidro, kas ir diadēma un kādos gadījumos to valkāt.

Antīkajā Grieķijā ar diadēmām līdzīgām galvas rotām greznoja svēto skulptūras, tādas dāvāja sportistiem un varoņiem, cildinot viņu uzvaras, tās valkāja augstdzimušas personas kāzās un svētkos. Pirmās diadēmas visbiežāk bija zelta lentu veidā, sauktas par "fillets", vai arī vainagi no dzīvām lauru lapām, vārpām un ziediem.

Grieķu tradīciju turpināja romieši, bet līdz ar kristietības izplatīšanos, šo galvas rotu lietošana faktiski izzuda. Bija jāpaiet vairākiem gadsimtiem, līdz viduslaikos visu šķiru līgavas sāka rotāties ar kroņiem, bet tikai 18. gadsimtā diadēmas, kādas mēs pazīstam šodien, kļuva par plaši iecienītu rotaslietu.

Iespējams, to veicināja dārgakmeņu iegūšana, – un kroņu izrotāšana vairs nebija zeltkaļu, bet vairāk juvelieru rūpe. Salīdzinoši vienkāršās cēlmetāla diadēmas nomainīja ornamentāli sarežģīti veidojumi ar dimantiem un krāsainiem dārgakmeņiem. Greznās diadēmas parādīja ne tikai valkātājas statusu un turīgumu, bet arī kalpoja kā piederības zīme jaunajai bagātnieku šķirai, kura nevis mantoja titulus, bet ieguva tos.

18. gadsimta diadēmas faktiski nav saglabājušās līdz mūsdienām. Zināms, ka 1818. gadā, neilgi pēc Lielbritānijas karaļa Džordža III sievas Šarlotes nāves, viņas diadēma tika pārdota izsolē. Tā bijusi izcili skaista, ar dārgakmeņu ziedu un briljantu vijām, diadēmu rotāja "septiņi lieli smaragdi lāses formā un ļoti liels apaļš balts briljants centrā, apjozts ar rozā dimantiem".

Diadēmu bums aizsākās 19. gadsimta 70. gados un ilga līdz pat I Pasaules karam, jo tajā laikā dimantu bija pārpārēm, pateicoties jaunam raktuvēm Dienvidāfrikā, arī dāmu frizūru stils arī labi piestāvēja šai galvas rotai.

Šodien diadēma vairs nav statusa lieta, tā ir vienkārši rota, ko lieto attiecīgā pasākumā.

Tradicionāli pasākumi – kāzas, "white tie" jeb baltās kaklasaites pasākumi, kas ir visformālākie no visiem, balles un valstiski pasākumi – ir vietas, kurās drīkst izmantot šo galvas rotu, lai gan arī šīs robežas jau sāk izplūst.

Tiāra faktiski ir kopīgais nosaukums dažāda stila galvas rotām, ieskaitot diadēmas un stīpiņas.

Joprojām nav vienprātības, kas tieši ir vai nav diadēma. Senajā Grieķijā diadēmas (vārds radies no grieķu 'diadain' - tāds, kas apvijas apkārt) bija dažāda veida galvas rotājumi. Vēlāk ar vārdu "diadēma" apzīmēja rotu ap valdnieka galvassegu, kuru savukārt dēvēja par "tiāru".

Stīpiņa jeb vainadziņš ("circlet") ir apaļa tiāra, kas aptver visu vai gandrīz visu galvu.

"Bandeau" ir stīpai līdzīgs, atvērts rotājums, ko visbiežāk lietoja uz pieres. 20. gadsimta sākumā tas bija absolūti vispopulārākais diadēmu veids.

Kronis jeb "coronet" ir miniatūrs vai vienkāršs kronītis, ko izmanto karaļu ģimenes jaunākie locekļi. Tas visbiežāk izgatavots no apzeltīta sudraba, ar samta oderi, un norāda uz statusu - hercogienes kronī būs 16 pērles, grāfienes - astoņas. Bieži to lieto kopā ar tiāru.

18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā tiārās izmantoja visdažādākos dārgakmeņus, ieskaitot pērles, koraļļus, ametistus, tirkīzus, topāzus un citrīnus, ar dimantiem vai bez. Lai arī mazāk vērtīgs, rotas pamatam cieņā bija tērauds un dzelzs, bet kamejas un visu formu apstrādāti dārgakmeņi bija populāri gandrīz visā Napoleona laikā.

19. gadsimta nogalē dominēja dimanti kopā ar safīriem, smaragdiem, rubīniem un pērlēm. 20. gadsimtā svarīgāks kļuva pašas galvas rotas dizains, un tad sāka vairāk izmantot lētākos pusdārgakmeņus - akvamarīnu, oniksu, citrīnu un kalnu kristālu.

Izsoļu nams "Christie's" novērojuši, ka izsmalcināto galvas rotu biežākie pircēji ir privātpersonas, kas tās pārsvarā iegādājas kāzām. Tiāra vai matu rotājums, kas nav pārlieku ekstravagants, izmaksā apmēram 5000 - 10 000 mārciņas (5,9 līdz 11,8 tūkstoši eiro). Šīs rotas turklāt var nodot no paaudzes paaudzē.

Cita grupa ir juvelierizstrādājumu pazinēji un kolekcionāri, kas vēlas ar karaliski krāšņo tiāru vainagot savu kolekciju, kā arī juvelierizstrādājumu tirgotāji, kas ar diadēmu nomu papildina savu biznesu.

Izsoļu nama pieredzē ir bijuši arī kolekcionāri, kas meklē dažāda stila un laikmetu galvas rotas savām personiskajām kolekcijām. Reizēm tās iegādājas arī muzeji un galerijas savām kolekcijām.

Bieži vien cilvēki doma, ka galvas rotas var lietot tikai ļoti retos gadījumos, bet tas tā nav. Bieži vien tiāras, īpaši tās, kas radītas 19. gadsimtā, ir daudzpusīgas un tās var izmantot, piemēram, kā kaklarotu neformālākos pasākumos, piemēram, uz operu vai saviesīgās vakariņās. Citas var pat izjaukt un tās daļas lietot kā piespraudes, matu sprādzes, auskarus vai rokassprādzes.

Vēl viens mīts par tiārām – ka tās ir smagas un vecmodīgas. Protams, daži senāki eksemplāri ir izgatavoti laikā, kad sievietes valkāja augstas frizūras vai parūkas. Galvas rotas, kas paredzētas šādām frizūrām, bija jānovieto diezgan augstu, un tās patiešām nav viegli valkāt šodien, pie mūsdienu frizūrām. Toties 20. gadsimta sākuma tiāras joprojām izskatās modernas un elegantas, un tās var viegli pieskaņot šodienas apģērbam.

Nekādu problēmu! Izsoļu nams "Christie's" savās izsolēs Londonā bieži vien piedāvā šis galvas rotas, un cena par vienkāršāku diadēmu ir, sākot ar 3000 mārciņām (apmēram 3500 eiro). Saprotams, ka ar dārgakmeņiem rotātas tiāras ir dārgākas, to cenas sākas ar 15 000 mārciņām (17 tūkstoši eiro).

Tiāra, par kuru cerēja saņemt 150–200 tūkstošus mārciņu, tika nosolīta par 926 400 mārciņām (1, 099 miljoni mārciņu). Kopējie ienākumi par visu kolekciju pārsniedza 9,5 miljonus mārciņu (11,3 miljoni eiro).

Viens no jaunākajiem priekšmetiem, kas piedāvāts izsolē, bija brīnišķīga "Art Deco" laika juvelieru darbnīcas "Chaumet" tiāra no zilas emaljas ar dimantiem, kas pārdošanā nonāca 2015. gadā. To 1911. gadā par godu karaļa Džordža V kronēšanai savai sievai iegādājās Vestminsteras hercogs. Tiāra izskatās ļoti trausla, pateicoties caurspīdīgajai emaljai, arī gaisīga, taču ir lieliski saglabāta un atrodas izcilā stāvoklī. Izsolē Ženēvā tā tika pārdota par 677 tūkstošiem Šveices franku (633 tūkstoši eiro).

Ja jums nav savas tiāras, bet rotu kastītē ir elegantas brošas, tās var izmantot kā skaistu matu rotu, piestiprinot pie brošas kājiņas matu sprādzi.

Arī aproci vai kaklarotu var izmantot kā tiāru.

Piemēram, leģendārā aktrise Elizabete Teilore savu frizūru bieži papildināja ar brošām no savas dārglietu kolekcijas, ko pārveidoja par matu rotām. Savukārt princese Diāna kā "bandeau" ap pieri nereti lietoja jūgendstila rokassprādzi.

Juvelierizstrādājumu speciāliste teic, ka viņa izvēlētos diadēmu ar dimantiem no "Art Deco" laika vai 20. gadsimta sākuma. "Kaut ko vieglu, ko nav jāliek pārāk augstu uz galvas, bet kam ir elegants un saprotams dizains," saka Džesika Eliota. "Ja to varētu pārveidot par pāri rokassprādžu vai kaklarotu, vispār būtu šiki."